Intervejis autore: Renāte Lazdiņa

Kai dažaidu regionu i vysaiduos izlūksnēs runuot pīrodušus cylvākus īvuiceit runuot lobā latvīšu literarajā volūdā, kai reidzinīkam suokt runuot latgaliski, kai saglobuot i, kas na mozuok svareigi, ari īmeiļuot obejus latvīšu volūdys paveidus i cik tod izaicynūši ir Latvejā struoduot par runys pedagogu, atkluoj teatra i kinys aktrise, vairuoku gruomotu autore, runys pedagoge i Latvejis Sabīdryskuo medeja (LSM) runys konsultante Zane Daudziņa, kas jau rudinī LTV1 vadeis izklaidis šovu “Es mīlu tevi, Latvija!” i pavysam naseņ dabuojuse Treju Zvaigžņu ordeni.

Kasdīnā vuici pareizi, skaidri i puorlīcynūšai runuot. Tok volūda nav tikai pareizi izrunuoti vuordi, myusu runys sovpateibys atkluoj ari vītu, kur asam auguši, kulturu, kū puorstuovam. I itei saruna nūteik obejūs (koč ari pīraksteita latgaliski) latvīšu volūdys paveidūs – latvyski i latgaliski.

Tu maņ atlaid. Es reizem raugu [runuot latgaliski], deļtuo, ka maņ koč kas nu tuo skaniejuma uorkuorteigi valdzynoj i pateik.

Esi studiejusi filologeju, latvīšu volūdys daudzveideiba tev nūteikti ir cīši labi zynoma, bet poša esi reidzineica.

Jā, asu piļneigi i absoluti reidzineica. Dzymuse Reigā, vīneigi vosorys vadeju laukūs, i nu tuo maņ tei sapratne, ka cylvāki runoj tik dažaidi. Maņ beja sābru taņte, kas, maņ ruodīs, beja cālusēs nu Latgolys, bet tikpat labi varbyut i nu Leitovys, es eistyn nazynu.

Vēļ naseņ spielieji lūmu Danskovītis saraksteitajā lugā “Mazpiļsāta”, ar kū apbraukuojot Latveju. Izruodē tev juorunoj ari latgaliski. Kur pyrmū reizi sasatyki ar latgalīšu volūdu? Zynu, ka tev vacmuote cālusēs nu Bolvu pusis.

Nui, nu Bolvu, bet jei narunuoja latgaliski. Es vys pīmiņu, ka jai beja koč kaidi taidi interesantuoki vuordi, par pīmāru, jei mani uzrunuoja “meiteņ, meiteņ”. Mes obejis tūlaik ar vacmuoti bejom Bolvūs, kaiduos divejuos voi trejuos dīnuos es cīši mudri suoču vītejūs bārnus saprast i pat tai kai runuoju ar jim. Maņ tys vysod ir ruodejīs cīši interesantai. Par pīmāru, kod braucu ar mašynu, maņ jau vairuokus godus Waze ir izlykta Arņa (Slobožanina – R. L.) bolsā latgaliski. Jis tī soka “riņča krystcelēs lītoj trešū izbraukšonu”, i tys ir tik forši! Suokumā es cīši smiejūs, deļtuo ka tys ruodīs drupeit tai kai jūceigai, ruodīs kai puorveiduota latvīšu volūda, bet tod pīrūņ. Seviški piec izruodis “Mazpiļsāta”, kur beja teikumi i frazis juosoka latgaliski, nu tuos šaļts suocēs piļneigi normala uztvere. Niu es klausūs, kū maņ Arņs soka, kai jis maņ dūd nūruodis braukšonai, i maņ tys ruodīs piļneigi normals skaniejums. I tys ir jauki, kod beidzūt esi variejs puorsaslēgt, ka tuos ir faktiski divejis volūdys.

Tu klausīs vīnu volūdu voi klausīs ūtru volūdu, bet tu nasaklausi tū ūtru volūdu kai tuos pyrmuos koč kaidu nūbeidi, napareizeibu voi koč kaidu atkuopi nu normys. Kod suocās taida veseleiga uztvere, ka tei ir piļneigi atseviška suverena vierteiba, kura pastuov poša par sevi, ari ausei tys ruodīs absoluti pījamami i simpatiski.

Kū tu cytim īsaceitu, kas juodora, kab dabuotu taidu attīksmi pret latgaliskū?

Nu cyta ceļa nav, kai tikai byut tyvuok tai volūdys videi. I tys nūzeimoj napuorslēgt cytu radeju, kod suoc skanēt “Kolnasāta” (latgaliskais raidejums Latvejis Radejā 1 (LR1) – R. L.), klauseitīs, dzeivuotīs tamā volūdā i koč kaidā veidā raudzeit izbaudeit, kam tī ir tik breineigs taids šarms. Ir atseviški vuordi, kū suokumā latvīšu literaruos volūdys lītuotuojs, prūtams, navar tai iz reizis adaptēt, par pīmāru, “vuiceitīs”, bet konteksts jau paruoda tuo vuorda jāgu. Tys nav kai ar leitovīšu volūdu, kur vyss ir pavysam atškireigai i sakreit tik koč kaidi vuordi. Maņ ruodīs, ka latgalīšu volūdu saprast ir pošsaprūtamuok i daudz vīnkuoršuok. Taipoš kai dāni, zvīdri i norvegi var runuot kotrys sovā volūdā i sasaprast, tai, pa munam, ideali var sasaprast latvīts ar latgalīti, runuodami kotrys sovā volūdā. Bet, nui, es asu nu tūs, kas dīzgon karojūši izatur, ka, saceisim, LSM medejā, par pīmāru, LR1 kanalā, moderatorim i žurnalistim vajadzātu byut absoluti idealai latvīšu literarajai volūdai. I tī nikaidam lelam kokteiļam navajadzātu byut. Maņ ruodīs, ka cīši svareigai, ka ir koč kaida moza saleņa myusu mozajai volūdai, kur mes tyvynojamēs perfektumam i idealajai pošizpausmei. Deļtuo, ka tei volūda ir tik moza. Na viņ latgalīšu volūda ir mozmozeiteņa, bet ari latvīšu volūda ir tik trausla, īvainojama i moza itymā lelajā pasaulī. Deļtuo maņ ruodīs breineigai, ka ir ari taidys latgalīšu volūdys salenis – tī atseviškī raidejumi LSM, ari sovs medejs Latgolā kai lakuga.lv.

Kaids tev kai runys pedagogei ir dorbs ar akterim, studentiem, ari žurnalistim, kod tī cilvāki īt nu vysaidu regionu i jūs runā dzieržams akcents, lauzīņs voi cytys kaidai nu izlūkšņu rakstureigūs nianšu?

Gryuts, tys eistyn ir gryuts, gars i mūkūšs dorbs. I, ka nav pošam taida koč kaida pastatejuma mudri tikt ar tū golā, tod tys var reizem praseit pat vairuokus godus.

Kaida ir tei golvonuo skaniejuma atškireiba storp latvīšu literarū i latgalīšu volūdu?

Plotais i šaurais “e”. Cik asu pamanejuse, tod Latgolā nav taida izteikta pluotuo i šauruo. I tod tys nūzeimoj, ka vyss ir pa vydam, ni šis, ni tys, leidz ar tū plotais izaklausa par šauru, bet šaurais par plotu. I, ka grib tū lobuot, tod patīseibā tev tai kai juoīdrillej smedziņūs tys konkretais skaniejums, atkuortojūt tū vuordu 40, ka vajag i 60 reižu. Tai es poša ari asu izmainejuse koč kaidys lītys, par pīmāru, vuordu “Ventspils”. Tys ir saliktiņs (Ventas+pils), i tī juobyut plotam, bet es vysu myužu saceju šauri. Byudama pedagoge, beju spīsta puorsavuiceit, bet tys praseja kaidu godu. Cīši paleidz ari atdarynuošona. Maņ tys cīši paleidzēja Helēnys lūmā (serialā “UgunsGrēks” – R. L.), kur vajadzēja atdarynuot perfektu krīvu volūdys izrunu. Tys nūzeimoj, ka es burtiski krytu ūtrymā gruovī, runojūt tai uzsvārtai krīvyskuok nakai ir. Mani pat tūlaik bīži aicynuoja iz reklamu īrunuošonu krīvu volūdā, saceja, ka maņ asūt “primaskovskij akcent” (pīmoskovys akcents – krīvu vol.). Patīseibā taida “miedeišonuos tehnika” ir ideala.

Bet, ka niu pagrīžam vysu pretejā vierzīnī, kod cylvākam, kas kasdīnā runoj tik latvīšu literarajā volūdā, niu juoīsavuica runuot latgaliski.

Maņ beja vīnu laiku taids breineigs veids – es skaiteju Vilim (Zanis veirs, akters Vilis Daudziņš – R. L.) pyrma mīga bolsā prīškā lyugšonu gruomateņu latgalīšu volūdā. Gryuši. Latgalīšu volūda ir meikstuoka. Par pīmāru, skaņa “l”, kas latvīšu volūdā taipoš ir vysā meiksta, Latgolā teik izrunutota vēļ meikstuok, seviški koč kur vuorda vydā. Voi “m”, ruodīs, latvīšu literarajā volūdā ir cītuoks.

Vysugryušuok ir ar vuordim, kur tev tai kai ruodīs, ka tu soki pareizi, bet izaruoda, ka nā. I, kod tu nadzierdi tū pareizū skaniejumu i tei nianse ir pat ni tymā atvārumā voi pozicioniejumā, bet taišni intoniejumā, kai tu nu augšys iz leju, voi nu lejis iz augšu tū vīteņu izskandynoj. I ite es beidzūt saprotu, kai tī muni studenti jiutās. Uorkuorteigi smolka byušona. I miļzeigs gondarejums ir tamā šaļtī, kod [Artūrs] Uškāns, kurs izruodei “Mazpiļsāta” raksteja dzīsmis, tev prosa: “Nu kurīnis tu esi?” Soku: “Nu Reigys.” “Ai, nu beidz, navar byut!”

Voi sovā dorba – teatra i runys pedagoga – vidē esi sasadyuruse ar tū, ka kaids kaunejās, ka īt nu Latgolys taišni deļ akcenta runā? Ka tai, kū tu jim vari voi gribi pasaceit?

Ai, nā, nav tai. Ir piļneigi ūtraižuok!

Latgalīši, paļdis Dīvam, ir cīši pošapzineigi!

Varbyut tamā šaļtī, kod jū suoc cīši tai kai baksteit i līk koč kū maineit, i, ka jis pats najiut sevī tū dziļū gribiešonu, tod ir gryuši, i tod drupeit tei pošapziņa cylvākam kreit i vajag koč kai īdvasmuot otkon i uzmundrynuot. Bet leluokuo problema ir tymā pošā sabīdryskajā medejā – cylvāks nu Latgolys pusis lapnojās i saceis jis tū šaurū i plotū burtu ūtraižuok, i naīs pi Zanis Daudzinis iz stuņdem, i skaiteis, ka jis nas sovu regiona zeimūgu, i īpyut jam. Bet saprūti, ite nu es asu nu tūs, kas soka – ka tu esi Latgolys redakcejā voi Latgolys regionalajā televizejā voi, ka tu puorstuovi koč kaidu konkretu raidejumu, kurs stuosta par Latgolu, tod labi, bet, ka tu ej dīnys ziņuos ar sovu sižetu, kur tu komentej, nu tod tī tam navajadzātu byut. Ka es nazynuotu, ka tys vystik ir īspiejams, lyktu tūs cylvākus mīrā – nu kai muoku, tai maunu. Bet es pīkreitu vīnam angļu runys pedagogam, kurs soka, ka nav jau kauns byut ar koč kaidom napilneibom, ite jis runoj par bolsu, bet problema ir ar tū nikuo nadareit. Es skaitu – ka i tu vysu bierneibu esi tai runuojs i skaniejums ir bejs taids, bet, niu esi izalasejs taidu dorbu, tod, kab tam varātu kvalificētīs, tev juobyut perfektai i idealai volūdai. Es zynu, ka ir i byus, kas maņ napīkriss. Par pīmāru, maņ ir draudzine, jei ir tulkuotuoja, kas otkon soka, ka jei LSM i cytūs medejūs dzierd kaidu krīvu cylvāka voi cylvāka nu Latgolys runu latvyski ar vysu tū sovu specifiskū akcentu, jei tū skaita par integriešonu i volūdys daudzveideibu. I ite mes ar draudzini asam streidiejušuos leidz osorom, deļtuo ka maņ ruodīs, ka tei volūda ir tik moza i tik moz vītuos ir vareiba dzierdēt tū teirū volūdu, deļtuo mums byutu vīnkuorši juosatīc vysim kūpā iz tū idealu.

Minieji, ka latgalīšu volūda ari ir moza i sorgojama. Voi ari latgalīšu volūdai navajadzātu sovus atseviškus runys pedagogus?

Dūmoju, ka vajadzātu, nui. Prūtams, ka tī byutu kaseišonuos par “škola” i “skūla”. Bet nu tod izastreidātu i byutu. Bet es varu nūmīrynuot, ka na jau myusu volūdā viņ tei problema. Angļu runys konsultanti ari plieš motus, cik tei pluralitate i globalais volūdys aspekts, tei dreifiešona pa vysim kontinentim volūdu ir izkrūpļuojuse i izmainejuse vysaidūs naīspiejamūs veidūs. I kai nūsaturēt pi tuo etalona? I kurs tod ir tys etalons – britu voi amerikaņu? Vuordu sokūt, cīši gryuši. Leitovīši ir tik skrupulozi, tī ir cīši daudzi volūdys konsultantu i jī pīsaver sovu volūdu, bet Viktorija, myusu legendaruo režisora Streiča meita, kura struodoj Leitovā Muzykys akademejā par pedagogi, maņ saceja, ka varbyut pīci voi septeni, nu maksimums desmit procenti nu vysu leitovīšu runoj pareizā literarā leitovīšu volūdā. Zeimojās – cīši moza daļa. Maņ pat ruodīs, ka Latvejā varbyut tys procents nabyutu tik mozs. Bet varbyut jī vīnkuorši koč kai praseiguok iz tū verās. Bet skaidrys, ka tī vysu laiku īt taida namiteiga ceiņa.

Nareši ir dzierdāts, ka latgalīšu volūda ir komiska, ka tei varbyut lobuok pīstuov lūmom komiskuos izruodēs. Tu poša kai aktrise bīži spielej komedejuos. Kai tev ruodīs, voi latgalīšu volūda eistyn vaira īsader humora saturā?

Pa munam, latgalīšu volūdai pīstuov vysaids saturs. I tys ir tikai taids latvīša voi čyuļa skots, ka “oi, tys tai smīkleigai!”. Tys deļtuo, ka tys atsaškir nu īrostuo. Taipoš kai “UgunsGrēkā” vysim šausmeigi smīkleigai ruodejuos Helenčiks, kas runuoja cytaiži, deļtuo, ka tys ir atškireigai nu īrostuo. I tys tod i roda tū komiskū efektu. Taipoš kai koč kaids cīši kūšs i naparosts aksesuars var sasmīdynuot, nu, par pīmāru, īt zolīdai apsavylkuse kuņdze, a golvā jai taids mikroskopiski mozs cilindreņš ar pučeitem i papagaileiti, nu koč kas taids ir smīkleigai, kam tys izkreit uorā nu kūptāla. Deļtuo es skaitu, ka tys taids čyuļa snobiskais redziejums, ka “oi, nu tī latgaliski, tys tai smīkleigai”. Nav tys smīkleigai, tys ir normali. Tikai vīnkuorši vaicuojums, kur i kod. Kotrai volūdai ir vysys kruosys. I latgalīšu volūda ir tikpat pylna i pīsuotynuota ari ar tragiku, ari ar koč kū cīši nūpītnu. I tys, ka kaids vīns nu molys klauseisīs i sadzierdēs tamā koč kū jūceigu… Tikpat jūceigai patīseibā latvīšim izaklausa ari leitovīšu volūda voi venteni ari var ruodeitīs smīkleigai, bet tei tok ari ir vīna veseleiga i stabila byušona, kurymā ari ir vysys kruosys – i komedeja, i tragedeja, i drama – vyss kūpā.

Lai mozuo latgalīšu volūda sūpluok latvīšu volūdai izdzeivuotu, kaidu tu nu seve dūtu padūmu mums, latgalīšim?

Runojit sovā volūdā! Runojit nu reita i vokorā, i sasazvaneit vajag, i sasameiļuot vajag latgalīšu volūdā – taids ir muns padūmeņš.