Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Vīna nu sevkura uzjāmuma izaugsmis atslāgu ir loba publiskuo komunikaceja. Tok myusu dīnu komunikacejis praseibys vaira naapsarūbežoj ar presis reližu izsyuteišonu, tys ir vasals atseviškys pasauļs, kuru plotuok pazeist kai marketingu. Kab uzjāmums tyktu pamaneits, ir juobyut kluotyn socialajūs medejūs, tok reizē ari juosaprūt sova mierkauditoreja, kam eistyn tei prece ci pakolpuojums var byut interesants i nūdereigs. “Sistering” ir marketinga uzjāmums, kura “sātys” vīta ir Ludzys nūvoda Kuorsova, tī saiminīkoj muosys – Marta Vuorkale (Vorkale) i Katrīna Bartkeviča. Saruna ar muosom par seve atrasšonu reklamys nūzarē, gribiešonu izīt iz eksporta tiergu, tok reizē ari saglobuot sovu miseju – paleidzēt uzjāmumim Latgolā.

Dzeive Reigā i gribiešona atsagrīzt

Muosys īt nu Ludzys nūvoda Saļņovys. Sarunā juos doluos, ka obejom dzeivis pīredze ir sovā ziņā leidzeiga – studejis i dorbs Reigā, piečuok gribiešona i reala atsagrīzšona sātā. Marta vydsškolu ir pabeiguse Rēzeknis nūvoda Rogovkā, sovpus Katrīna – tīpat Kuorsovā. Reigā Marta Latvejis Kulturys akademejā studēja kulturys sociologeju i menedžmentu. Aptyvai godu jei struoduoja “MTG Baltic”, kur plānuoja reklamys televizejis kanalūs (TV3 i c.), tod gona dreiži atsagrīze atpakaļ Latgolā.
Cikom Katrīna jau vydsškolā saprotuse, ka grib studēt sabīdryskuos attīceibys. Tai jei Biznesa augstškolā “Turība” dabuoja bakalaura gradu sabīdryskajuos attīceibuos, sovpus magistranturā vuicejuos strategiskuos komunikacejis vadeibu. “Pandemejis laikā es vaicuoju dorbu Latgolā, kuru cerieju apvīnuot ar studejom, tok nikuo eisti nasaguoja atrast. Vaicuoju Martai, kurs Latgolā varātu taidus pakolpuojumus snēgt, kūpeigi saprotom, ka ite taidu pakolpuojumu nav, varbyut pošom nazkas juosuoc,” doluos Katrīna. Reigys dzeivis laikā obejis muosys kotru nedeļu brauce iz sātu, juos pastreipoj, ka tam pamatā ir stypra saime i breineigi draugi, deļ kuru vysleidz gribiejuos atsagrīzt.

Mierkis – izīt storptautyskā tiergā

Kod beja juodūmoj, kaidu nūsaukumu dūt tūpūšajam marketinga uzjāmumam, suokumā bejušys vysaidys idejis, tok piec Latvejis Investiceju i atteisteibys agenturys biznesa inkubatora īsacejuma Marta i Katrīna izalaseja nūsaukumu angliski “Sistering”, ar dūmu par leluokom ambicejom i izīšonu iz uorvaļstu klientim. “Mums taipoš ir pozicioniejums, ka asam studeja Latgolā, kas struodoj labi na tik regionā, tok ari uorpus tuo. Mums ir bejuši klienti, kuri vaicoj piec pakolpuojuma snīdzieju uorpus Reigys, kam saprūt, ka izmoksys byus nadaudz mozuokys,” stuosta Marta.

Vaicoju muosom, kaids ir sadarbeibys ceļš, kod jauns uzjāmums uzrunoj juos paleidzēt ar marketinga komunikaceju. “Ir pyrmuo saruna, kod mes kai uorsti uzklausom suopi, tod nūrunojam, kod byus nuokušuo sasatikšonys reize, kurys laikā mes jau īsim ar sovu redzīņa prezentaceju, kai mes varim tū “suopi” atrysynuot,” stuosta Katrīna. “Prūtams, piec pyrmuos sarunys teik veikta ari padzilinuota izpiete – mes analizejam poša uzjāmuma komunikacejis kanalus, apsaveram konkurentus i kūpejū tiergu.” Muosys ari pastreipoj, ka ilgtermiņa klientim pi ikmieneša riekinu vysod teik dalykta ari atskaite par mieneša laikā padareitū. “Taidys atskaitis vysā nav vīgluokais aizdavums, tycu, ka ari na vysi klienti tuos atskaitis puorsaver, tok mes pīsaturim pi sovys praksis, kab klients radzātu, kai nūteik procesi. Kluotyn īt myusu komentari – kas beja veiksmeigi, kas varbyut na tik,” stuosta Marta. “Tys ir svareigi, pīmāram, “Meta” (ci Facebook, Instagram – L.S.) reklamom, kur teik investāts budžets, lai klients radz, kuram saturam ir atdeve, kuram nav,” darunoj Katrīna.

Vaicuotys par dorbu sadalejumu, muosys stuosta, ka atskaišu, riekinu i gruomatvedeibys sadaļa, taipoš ari ilgtermiņa strategiskī mierki pamatā ir Katrīnys puorziņā. Marta sovpus tur ryupi par klientu socialūs medeju menedžmentu, kas ir napuortraukta kasdīnys komunikaceja i satura plānuošona.

Dareit latgaliski, tik ar pruotu

“Mes eistyn nasajiutam tik spieceigys latgalīšu rokstu volūdā, tok profesionalajā vidē ir cīši byutiski saglobuot kvalitativu rokstu volūdu. Es asu taisejuse kalendaru, kur beju pošizdūmuoti ticiejumi latgaliski, tod ari vaicuoju Laurai Melnei (portala lakuga.lv redaktore – L.S.) izlobuot klaidys, kam es navarātu drukuot materialu, kurā nazkas nav korekti. Maņ ir svareigi, kab ari vysys mozuos detalis byutu padareitys kvalitativi,” tai Marta.

Marta doluos pīredzē, ka ari saimē jī sovā vydā runoj latgaliski, tok ir zynomys gona daudzys saimis, kur vacuoki runoj latgaliski, cikom ar bārnim latvyski. “Nabeja pat diveju dūmu, ka varātu runuot cytaiži, kai latgaliski,” soka Marta. Jei ari darunoj: “I tod es reizi dzierdieju, ka vīns bārns soka: “Maņ būdi nosala”. Bārnam ir vīgļuok īsavuiceit volūdys, nav juosabeist ar bārnu runuot sātā latgaliski, kam latvyski jis ari školā nūteikti īsavuiceis.” Katrīna ari papyldynoj, ka latgalīšu volūda jom obejom īt nu saimis i bierneibys, tei ir pošsaprūtama kasdīnys komunikacejis volūda.

Vystik Katrīna ari pastreipoj, ka sevkura komunikaceja ir atkareiga nu mierkauditorejis: “Latgaliskais Reigā var byut kai “ūdzeņa” iz kuru pasavalk.” Ite Marta atguodoj pīmāru ar uzjāmuma “Lūsēni” saiminīku Lauri Ļubku, kuram muosys ir paleidziejušys ar marketinga aktivitatem. “Pats pyrmais Laura video beja latvyski, tok par reizi jis pats ari saprota, ka nimoz navar pastuosteit par sevi i sovu uzjāmumu cytaiži, kai latgaliski. Ka tu dori ar puorlīceibu, vari dareit sevkurā volūdā, ka tova primaruo volūda ir latgalīšu i tamā tu jiutīs ārtai, tod tai ari juokomunicej. Uzjāmumu vydā ir vysaižuoki pīmāri. Ir taidi, kuri komunicej latvyski, tok video izlīk titrus angliski, kam saprūt, ka jim svareiga ir uorzemu auditoreja.”

“Nui, juosaver nu tierga, kurū uzjāmums grib sasnēgt. Ka ir gribiešona izīt storptautyski, tod skaidrys, ka teiri latgaliski komunicēt eistyn nav vārts. Ka cylvāks runoj latgaliski, atsarūn tamā kulturvidē, jam byutu ari sovs uzjāmums juopuorstuov latgaliski,” tai Katrīna.

Misejis apziņa – paleidzēt Latgolys uzjāmumim

“Es jau nu pošu suoku ticieju, ka myusu idejis aizīs,” puorlīcynuotai soka Katrīna. Jei ari darunoj: “Par reizi ari zynuojom, ka gribim pīduovuot pylna spektra pakolpuojumu. Kab nabyutu tai, ka klientam pošam ir juovaicoj kaidu, kas montēs video, kaidu, kas liks saturu i tamleidzeigi.” Obejis muosys ari pīkreit, ka vys sarežgeituoki vaicuojumi ir par tū, kai pošom byut uzjiemiejom. Muosys pastreipoj, ka juos ir vīnkuorši cylvāki, kurom pateik labi dareit sovu dorbu. “Nav jau tai, ka ir uzjāmums, tu tagad struodoj ar klientim i vyss ir baigi forši. Ir jau forši, tok uzjāmums ari juovoda, ir juoplānoj dorbi, gruomatvedeiba, finaņsis,” doluos Katrīna. Sovpus Marta gūdeigai pīzeist, ka nu suoku obejis bejušys gona napuorlīcynuotys par sevi, tok ar kotru jaunu klientu aug izpratne i kotra jauna saruna jau ir ar leluoku pīredzi i puorlīcynuoteibu par sovom spiejom.

Katrīna stuosta, ka, lai cik banali tys naskanātu, jom ir miseja paleidzēt Latgolys uzjāmumim, i tys nav tikai vīnkuoršs aproksts, kas dalykts “kekša piec”. “Ir bejuši gadīni, ka pīzvona vītejais cylvāks, kam ir pierteņa, soka, ka vajag Facebook lopu, nu, kai lai es atsoku,” doluos Marta. Tikom Katrīna pīzeist, ka taidu socialūs projektu ir bejs vysā daudz. “Mums ir eistyn svareigi, lai kotrys zeimyns saprūt, ka komunikaceja ir svareiga i ka ir vārts investēt marketingā,” tai Marta.

Muosys, vaicuotys par radzamuokajom klaidom, kurys Latgolys uzjiemieji pīļaun sovā publiskajā komunikacejā, apdūmojūt soka, ka tys, vysudreižuok ir apzinis tryukums, ka taida komunikaceja vyspuor ir vajadzeiga. “Gona bīži cylvāki tū naskaita par īguļdejumu, dreižuok par izdavumu, kas eisti nav vajadzeigs,” stuosta Katrīna. “Nanūtyc atdevei, ka tom investicejom ir jāga.” Marta ari paskaidroj: “Ituos investicejis ari na vysod ir īspiejams izmiereit. Ka tu sataisi šmuku logo, tys nanūzeimoj, ka tev par reizi byus lobi rezultati puordūšonā. Vysupyrma, ir juoeistynoj vasala darbeibu kēdeite, pa ūtram, tī panuokumi byus radzami tik ilgtermiņā.” Katrīna papyldynoj, ka, prūtams, ir kaidys kampanis, kurys var izmiereit par reizi, bet taipoš komunikacejai ir juobyut regularai.

Pietejums par symts Latgolys zeimynim

Muosys sadarbeibā ar RTU Rēzeknis akademeju jau ilgstūši struodoj pi pietejuma par Latgolys regiona zeimynim. Pietejuma pamatā tiks izmontuots vairuoku ekspertu izviertiejums par symts Latgolys zeimynim, taipoš ari publiskys aptaujis rezultati. Zeimynu izalaseišonā asūt bejuši vairuoki kritereji, tok kai golvonī punkti ir, ka uzjāmums registrāts Latgolys plānuošonys regiona teritorejā i pādejuo pusgoda laikā tam ir bejuse aktiva komunikaceja socialajūs medejūs.

“Es kotru godu kai Zīmyssvātkus gaideju “Baltic Brands” pietejumu par Baļtejis zeimynim, cyta storpā, dreiži septembrī byus daīmams jaunais pietejums. Pārņ es aizadūmuoju, ka tī napasaruoda Latgolys zeimyni, kas, nu vīnys pusis, ir saprūtami, kam tys ir Baļtejis mārūga pietejums, vystik gribiejuos vaira apsavērt situaceju taišni pi myusu. Tai Martai sacieju, ka byutu interesanti pasavērt Latgolys datus. Sūli pa sūļam saprotam, ka mums vajadzeiga paleidzeiba pietnīceibā, sasatykom ar RTU Rēzeknis akademejis puorstuovim, i nu jau byus gods riņčī kai struodojom pi ituo pietejuma. Taišni šudiņ dabuojom gola rezultatus nu ekspertu aptaujis, tī niu juosavalk kūpā, piečuok, 28. oktobrī, aicynuosim Latgolys zeimynus iz Preiļu pili, kur prezentēsim pietejuma rezultatus,” doluos Katrīna. “Prūtams, ka pietejumā ir uzjāmumi, kuri izaceļ i atsarūn topa augšgolā, ir ari taidi, kuri drupeit īpalīk, tok tī ir reali dati, kuri var paleidzēt uzlobuot sova uzjāmuma atpazeistameibu,” stuosta Marta. “Cīši vierteigi byus ekspertu komentari, kur kotrys nu ekspertu byus izguojs cauri symts Latgolys zeimynim, byus radzama kūpejuo aina, taipoš ari atseviškys nūzaru apskots,” darunoj Katrīna.

Projekta gaitā tapušys sešys raidīroksta “Latgales zīmolu sarunas” serejis, kuruos Latgolys uzjiemieji stuosta par sovu zeimynu tapšonys procesu. Pyrmuos epizodis jau ir daīmamys nūsaklauseišonai platformuos “Spotify” i “YouTube”.

Kvalitatis zeime – “Ražuots Latgolā”

Muosys pīkreit, ka vuordu savīnuojumam “Ražuots Latgolā” vys vēļ ir kvalitatis zeime. “Itū informaceju var pasnēgt vysaiduokūs veidūs. Par pīmāru, kai Ludzys nūvodam ir sovs sauklis “Te vyss ir pa eistam”, tam apakšā dasakabynoj ari “Eists nu Ludzys nūvoda”, it kai moza, tok svareiga nianse,” stuosta Marta. “Svareigi, ka taidus saukļus izmontoj mierktīceigi, na tik formali,” darunoj Katrīna.

Muosys ari skaidroj, ka komunikaceja ir juobolsta sova produktā, tys ir, juosaprūt, kam tys produkts varātu byut interesants i vajadzeigs, kas ir mierkauditoreja. “Vajag saprast, voi par tū produktu ir svareigi pasaceit, ka tys ir “ražuots Latgolā”? Īspiejams, klientam daudz svareiguok byutu zynuot, ka produkts tics ražuots nu paaudzis paaudzē, ka tys ir saimis uzjāmums,” tai Marta. “Es iz “Ražuots Latgolā” verūs kai iz taidu regionalu konceptu, kas varbyut pat vaira ir turysma birka. Nacionalā mārūgā ir “Mission Latvia”, ari ”Ražuots Latgolā” ir plašuokys atbiļdeibys vaicuojums. Prūtams, tū var likt iz sevkura produkta, tok tū atteisteit vajadzātu plašuok,” dūmuos doluos Katrīna.

Pīcgadis plāni

“Mums ir svareigi izalauzt, na tikai nu Latgolys, tok ari nu Latvejis rūbežu,” soka Katrīna. “Myusu gadīnī tys, ka asam Latvejis uzjāmums, nanūsoka, ka tam ir leluoka vierteiba, daudz svareiguoka ir myusu personeiguo attīksme i atbiļdeiba. Mums ir bejuši atseviški uorvaļstu klienti, ar kurim struodojūt, saprotom, ka myusu pakolpuojums ir pīpraseits i vajadzeigs i ka mes varim tū izdareit kvalitativi,” tai Marta. “Tok sevkurā gadejumā mes napagaisynojam sovu miseju – paleidzēt Latgolys uzjāmumim,” soka Katrīna.