Juoņam Silkānam 115

Juoņam Silkānam 115

7. julī (24. junī) pyrms 115 godu dzims latgalīšu dzejnīks, fabulists i školuotuojs Juoņs Silkāns.

Silkāns dzims 1899. goda 7. julī Ludzys apriņča Mērdzinis pogosta Avīšūs. Beidzs školuotuoju kursus, struoduojs par školuotuoju Pušmucovā, Zviergzdinē, Ludzys orūdškolā, bejs školys puorziņs Ludzys piļsātys pamatškolā. 1944. godā kūpā ar sīvu i dālu devīs emigracejā – vysu pyrma iz Austreju, tod iz Kanadu. J. Silkāns mirs 1955. godā i paglobuots Hamiltonys katuoļu kopsātā Kanadā.

Juona Silkana rokrakstsSovu literarū darbeibu Silkāns suocs 19 godu vacumā. Ar pseidonimim Līsmeņš, Viļņeits, Nūvārotojs, J. Sils, J. S. publiciejs dzejūļus taidūs presis izdavumūs kai „Zīdūnis”, „Sējējs”, „Latgolas Bolss”, „Dzeive” i „Olūts”. Dzeivis laikā Juoņam Silkānam izdūti 7 dzeju kruojumi: “Reita skaņas” (1923), “Klajā” (1924), “Iznīceiba” (1925), “Tev” (1925), “Škola” (1932), “Laika atbaļss” (1932) i “Fabuleņas” (1955).

Dzeivojūt Kanadā, dzejnīks struoduojs byuvēs, vāluok hospitalī. Breivajā laikā Silkāns turpynuojs raksteit, eipaši fabulys, paleidziejs vuokt Mērdzinis i Zviergzdinis pogostu vītvuordus, skaidruojs napazeistamus izlūksnis vuordus. Drukys aizlīguma atceļšonys 50 godu atcerei reikuotajā literarūs dorbu saceņseibā jis pīsadaleja ar vasalu fabulu kruojumu i tyka pi publiskys atzineibys. J. Silkāna fabulys saisteitys ar vysaidom sadzeivis situacejom i sabīdreibu. Pīmāram var minēt fabulu „Divi vōrpas” nu 1955. godā izdūtuo fabulu kruojuma:

„Reizi divi vōrpas beja
Un jom kotrai beja sova seja —
Vīna augši cēle golvu
Tai kai dyžan dōrgu bolvu,
Ūtra sovu zamu līce,
Tai kai verdzine un nīce.

Tai pi cylvākim jau ari
Divi golvas redzēt vari:
Tukši, augši gaisā caltu,
Zamu — dōrgōku par zaltu.”

Silkāna dzeju tauta skaiteja ar lobpatyku, i juo vuords laikabīdru vydā beja populars. Juo dzeju saturs i dūmys saistuos ap cylvāku tīseibom i taisneibu, cylvāku sadzeivi i mīlesteibu. Silkāns daudzus dzejūļus rakstejs par tieveju, eipaši Latgolu. Ite vīns nu kruojumā „Reita skaņas” atrūnamajim dzejūlim:

Latgola.
Vēļ nav Latgola
Sova skaistuma
Zaudējuse.
Viņa nūslapta
Daudzi ir dailuma
Globōjuse…
Vēļ nav Latgola
Kōjom mynama,
Smōdējama, —
Ceļsīs vīnkōršā
Sovā būrvībā
Slavejama!”

Roksta autore: Linda Rātfeldere

Kalenders

May
12
Ūtr
15:00 Māra Čačkys izstuodis “Ziedēšana... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Māra Čačkys izstuodis “Ziedēšana... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 12 @ 15:00 – 16:30
Māra Čačkys personalizstuode konceptualizej zīdiešonu kai eksistencialu stuovūkli, na attālojamu motivu. Tys ir dzeivis pūsmys, kad sakruotuo pīredze daboj radzamu formu – na kai kulminaceja, bet kai laika brīdynuota byušonys kluotyn kvalitate. Dorbu pamatā ir[...]
May
15
Pīk
16:00 Keramikys muokslys simpozeja nūs... @ Rotko muzejs
Keramikys muokslys simpozeja nūs... @ Rotko muzejs
May 15 @ 16:00 – 17:30
15. majā 16 stuņdēs ar izstuodis atkluošonu Rotko muzejā nūsaslēgs 14. Storptautyskais keramikys muokslys simpozejs “Ceramic Laboratory 2026”, atruodūt pīcpadsmit muokslinīku dorbus, kas radeiti treis nedelis ilgā rodūšā rezidencē Daugovpilī. Simpozejā i izstuodē pīsadola Robins[...]