Jiurys spāku orkestra bigbenda albumā skaņ “Auga, auga rūžeņa” džeza versejā

Jiurys spāku orkestra bigbenda albumā skaņ “Auga, auga rūžeņa” džeza versejā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Jiurys spāku orkestra bigbends izdevs džeza muzykys albumu “Veltījums tautasdziesmai”, kurymā 11 dzīšmu vydā jaunā džeza versejā skaņ ari latgalīšu dzīsme “Auga, auga rūžeņa”, viestej Nacionalūs bruņuotūs spāku golvonuo dirigenta Anda Kareļa sagataveituo informaceja.

Jaunū albumu “Veltījums tautasdziesmai” orkestra bigbends izdevs kai veļtejumu Jiurys spāku atjaunuošonys 30. godadīnai. Tymā īkļautuos tautysdzīsmis specialai Jiurys spāku orkestra bigbendam leluokā daļā aranžiejs leitovīšu komponists Rimantas Giedraitis, viņ albuma nūslādzūšū kompoziceju “Čuči, guli, līgaviņa” taisejs latvīšu džeza legenda Gunārs Rozenbergs vēļ padūmu okupacejis laikā.

Albumā skaņ 11 Latvejā zynomys tautysdzīsmis i tūs vydā ari latgaliskuo “Auga, auga rūžeņa”. “Latvīšu tautysdzīsmis ir kulturys pamats, tuos ir myusu vysa leluokuo boguoteiba. Tautysdzīsmēs var dabuot dzeivisziņu, padūmu i pasasmeļt spāka. Asu eistyn gandareits, ka kūpā asam padarejuši itaidu lelu dorbu,” par albumu soka dirigents, kapteiņs Andis Karelis.

“Veltījums tautasdziesmai” ir daīmams nūsaklauseišonai vysūs popularuokajūs muzykys digitaluos straumiešonys servisūs (Spotify, Deezer, YouTube Music), kai ari Jiurys spāku orkestra YouTube kanalā.

Jaunais albums īskaņuots Nacionalūs bruņuotūs spāku dirigenta Anda Kareļa vadeibā, tuo skaņu režisors ir Kristaps Krievkalns, bet īrokstu miksiejs i masteriejs Armands Treilihs. Īrokstā pīsadalejuši Jiurys spāku orkestra muziki, kurūs vydā instrumentalī solisti – Andis Ločmelis (alta, soprana saksofoni, elektroniskais saksofons), Agris Bušs (tenora saksofons), Deniss Seimuškins (trompete), Tuoms Jansons (vibrafons), Kaspars Jekševics (trombons), Levs Rotbards (trombons) i Dzintars Vītuols (gitara), Zemessardzis orkestra muziki, tūs vydā instrumentalī solisti – Valters Gotlaufs (bungys) i Matīss Žilinskis (tausteņinstrumenti), kai ari Nacionalūs bruņuotūs spāku Štaba orkestra muzikis Gatis Supe (vokals).

Jiurys spāku orkestris dybynuots 1995. goda 6. junī i tuo pamatfunkceja ir militarūs ceremoneju muzykalais nūformiejums, profesionala koncertdarbeiba i pīsadaleišona storptautyskūs militarūs i profesionalūs pyutieju orkestru festivalūs. 2009. godā Jiurys spāku orkestris tics puortaiseits par džeza orkestri, tū puorsaucūt par Nacionalūs bruņuotūs spāku bigbendu, bet nu 2019. gods bigbends otkon ir atsagrīzs Jiurys spākūs i puorsaukts par Jiurys spāku orkestri.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
19
Svā
all-day Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Foto muokslinīka Juoņa Gleizda s... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
May 19 all-day
Nu 9. apreļa da 19. maja Latgolys viestnīceibys “Gors” Muokslys galerejā i pyrmuo stuova seminaru telpā eksponāta foto muokslinīka Juoņa Gleizda symtgadei veļteita izstuode “GAISMĀ. punkts”, informej “Gora” puorstuove Santa Kļaviņa. Izstuode sastuov nu Juoņa[...]
all-day Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
Latgolys grafikys simpozeja izst... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
Pīktdiņ, 22. martā, 16.00 stuņdēs Rotko muzejā nūtiks 12. Storptautyskuo Latgolys grafikys simpozeja nūslāguma izstuodis atkluošona i muokslinīku gūdynuošona.   Storptautyskais Latgolys grafikys simpozejs, kas itūgod nūteik nu 8. da 22. marta, jau divpadsmytū reizi[...]
all-day Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
Rotko muzeja pavasara sezonys iz... @ Rotko muzejs
May 19 all-day
1. martā ar četrom jaunom Latvejis muokslinīku izstuodem tiks atkluota Rotko muzeja pavasara sezona. Kai informej muzeja puorstuovi, tamā byus apsaverama izstuode “Bastions”, kuru veiduojuse vīna nu Latvejis laikmeteiguos gleznīceibys spūdruokūs muokslineicu – Frančeska Kirke, fotografa[...]
May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]