Roksta autore: Agnese Skangale

Džeina Lubāne īt nu Latgolys i vysim vysod tū soka, tok nagrib tū saukt par zeimyna lītu, ar kū vysim jei asociejās. Itūšaļt Džeinys celi ir aizvaduši iz Reigu, kur jei dzeivoj jau apmāram pīcus godus i studej Latvejis Muokslys akademejis (LMA) mūdis dizaina magistra studeju programys 1. kursā. Pyrma diveju godu jei tīpat absolvējuse bakalaura studeju programu. Jaunuos i talanteiguos dizaineris dorbūs ir īlykti ari juos dzeivis fragmenti, kas saisteiti ar Latgolu i latgaliskumu, i Džeinys dorbi ir labi, pat izcyli nūvārtāti. 

Džeina nūsadorboj ar mūdis dizainu, šyun i veidoj kolekcejis jau deveņus godus, suocūt nu Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolys (niu – MIKC Latgolys Muzykys i muokslys vydsškolys strukturvīneiba – A.S.) laiku. Bet Džeinys rodūšuos dvēselis pyrmsuokumi mekliejami bierneibā. Baba asūt bejuse muojtureibys školuotuoja, bet mamai patyka nūsadorbuot ar vysaidim rūkdorbim, leidz ar tū mozuo Džeina atsaroduse rodūšā pasauleitī. Tys ari vysuvaira īdvasmuojs turpynuot itū ceļu daudz nūpītnuok. 

Piec pamatškolys beigšonys meitine īsastuoja Rēzeknis Muokslys i dizaina vydsškolā (RMDV), kur vuicejuos apgierba dizaina izgleiteibys programā. Piec vydsškolys absolviešonys īsastuoja Latvejis Muokslys akademejis bakalaura programā “Mūdis dizains” (suokumā programa saucēs “Mūdis muoksla”). Absolviejuse bakalaurus, Džeina pajēme breivu godu, kam asūt bejs par daudz i nasagribēja izdegt, bet piec goda īsastuoja LMA magistranturā. 

Paraleli studejom Džeina izpaleidz draugim, pīmāram, Alvīnai Jansen nu Latvejis Kulturys akademejis (LKA) Nacionaluos kinys školys. Kod Džeinai beja breivais gods, juos draudzinei vajadzēja absolvēt režejis programu i beja vajadzeigs cylvāks nu muokslys departamenta. Cyta storpā, itys mozais dorbeņš suokumā Džeinu asūt pavadynuojs iz magistra studejom scenografejis katedrā, vystik beiguos lāmuse par lobu mūdei. Džeinai niu juosuoc dūmuot, kū viļkt mugorā, kam draudzinis eiskina “Putekļu pastardiena” asūt nomināta Nacionalajai kinys bolvai “Lielais Kristaps”. 

Niu Džeina ir pabeiguse 1. kursa 1. semestri LMA, straujim sūlim tyvojās 2. semestris, i dreiži kluotyn byus ari 2. kurss i juoveidoj vēļ vīna kolekceja. 

Kai suocēs tovs ceļš muokslys i dizaina pasaulī? 

Vyss tys suocēs bierneibā – tymā rodūšajā rūkdorbu pasaulī. Kod puorsacieļu iz Rēzekni, lai pabeigtu pamatškolu, paraleli guoju iz APRC “Zeimuļs” šyušonys puļceņu pi Skaidreitis Romančukys (piečuok – Džeinys audzynuotuoja RMDV – A.S.). Pyrma tam es nazynovu par taidu īspieju, bet jei maņ pīduovuoja, lai īmu vuiceitīs iz apgierbu dizainu RMDV. Pateikami puorsteidze ari tys, ka jei tī ir školuotuoja. Tod ari suoču dūmuot – ka tys maņ pateik i gribu ar tū nūsadorbuot, parkū nā? Piec pamatškolys izlaiduma, kod vajadzēja īt pakaļ diplomam, automatiski praseja: “Tu iz humanitarū nūzari, eksaktū nūzari?” Es atbiļdieju: “Nu, nā. Es turpynuot rodūšumu iz RMDV.” I tod ari pasaceja: “Nu, lyuk, i tu vysu dzeivi šyusi!” Maņ beja taids: “Nui, bet maņ tys pateik!” 

Es ari nagrybu nikuo slykta saceit par sovu saimi, bet nu suokuma ruodejuos, ka daudzi ir pret tū, ka īmu cytā vierzīnī. Bet vysudreižuok tys beja koč kaids šoks, jo maņ ir divejis vacuokys muosys i juos “guoja pareizū ceļu” – pabeidze pamatškolu, tod iz vydsškolu, pabeidze vydsškolu, tod iz LU voi cytu krutuoku augstškolu. Tys taids tipiskais ceļš, bet es ari nagrybu saceit, ka tys ir švaki. Vīnkuorši jutu, ka tys nav muns ceļš, maņ vaira prasejuos tys muokslinīcyskais. Es taids pyrmais izjāmums saimē, kas īt cytu ceļu. Īspiejams, ka beja baist voi nazynuošona, kai byus, jo pyrma tam nav guojuši cauri i daudz vaicuojumu. Redz, tāņ vyss kuorteibā.

Taišni Rēzeknē tyku pi lobu pamatu – principu, kai struodoj audums, kai nu 2D plaknis papeira pīgrīztnis izveiduot 3D apgierbu. Tod ar itim pamatim īsastuoju Latvejis Muokslys akademejā. Guoju suokumā iz muokslys školu, tieļnīceibys nūdaļu pi Gunāra Klauča, zeimieju, gleznuoju, jo īstuojeksameni tymā godā nūtyka attuolynuotai, vajadzēja īsyuteit dorbus. Pyrmūreiz dzeivē zeimovu cylvāku, beja dīzgon interesanti, ka padsmitgadeiga meitine izaver piec pīaugušys sīvītis, bet tys nikas. (Smejās.)

Īsastuoju akademejā, puorsacieļu iz Reigu – dzeivūklī vīna dzeivuoju, suocēs jauna – leluos piļsātys – dzeive. Paguoja kaidi diveji mieneši, īsastuoja kovids, i tod es tupieju sovā dzeivūklī. Maņ beja taids – nu, bļuovīņs, atbrauci iz akademeju, a tev dzeivūklī juosiež! Partū ari pyrmī kursi beja taidi nikaidi. Grybātu saceit, ka es atplauku 3. kursā. Tys nūtyka, kod mums beja auduma dizaina prīškmats, paraleli tam aizdavums beja veiduot avangardisku mūdis kolekceju. Maņ tys cīši labi sasasauce kūpā, tod dzyma kolekceja “NAKRYŠKOŅS”. Varu saceit, ka taišni ar “NAKRYŠKOŅA” kolekceju palyku puorlīcynuota par tū, kū es gribu, kū varu i kas maņ pateik, kai tys struodoj voi nastruodoj. Maņ nu 3. kursa, nu “NAKRYŠKOŅA” pasauļs atsavēre.

4. kursā maņ suocēs diplomdorba, kura nūsaukums beja “AL / DŽL 2069”, laiks. Tī ari vajadzēja dīzgon īspringt, bet teiri labi saguoja. Pabeidžu akademeju izcyli. Vystik saprotu, ka drupeit vajag pībremzēt, atsapyust, lai suoktu magistrus. Ka byutu tod suokuse magistrus, tāņ byutu 2. kursā i maņ jau vajadzātu šyut magistra kolekceju. Navaru izatāluot, ka es tāņ, piec ituos sarunys, īmu iz sātu i šyunu kolekceju. Nā, drupeit par daudz. 

Pastuosti par sovu kolekceju “NAKRYŠKOŅS”. 

Stuosts suocēs ar tū, ka mums aizdavuma tema beja “Bierneiba”. Tei varēja byut koč kaida atmiņa, stuosts, trauma voi taišni preteji – koč kas pateikams, kū tu nagrybātu aizmierst. Dūmovu par sovu bierneibu i atguoduoju tū, ka maņ tys vuords “nakryškuoņs” sēdēja golvā jau nu desmit, padsmit godu. Tys partū, ka maņ bierneiba paguoja, na cīši pīspīstā kristeigā dzeivē, bet školā apmeklieju ticeibys vuiceibu. Vysys Leldīnys, Zīmyssvātki paguoja bazneicā, vysys procesejis, dzīduošona… Labi, es nadzīdovu daudz, bet maņ muosys dzīdova bazneicys korī, es taipat riņkovu apleik tamā komunā. I tod vīnūs Zīmyssvātkūs baba taisejuos iz bazneicu i saceja, lai mes meitinis – es i muosys – taisomēs jai leidza. Bet taišni pyrma svātku koč kas īsavylka, ka mums vajadzēja sātu izteireit, i pasacejom, ka nu šūreiz naīsim. Uorā solts, ceļūs juostuov iz greidys – tys beja vysleluokais īmeslis, parkū nagribim iz bazneicu, na jau, ka nagribim vīnkuorši īt. “Nu, i kū taids nakryškuoņs?” baba pasaceja. “Taids naticeigais” – varātu byut tys tulkuojums, nakristeigais nakryškuoņs.

Tai i maņ tys vuords vysu laiku palyka golvā. I tod beja taids – nu, aizīt, es taiseišu kolekceju par taidu temu. Maņ tamā kolekcejā beja ostoni tārpi, kotram ir sovs stuosts. Pīmāram, vīns komplekts beja ar tū babu, kas tevi valk iz bazneicu. Cyts komplekts beja reflekseja par zeidaini, kurs teik kristeits jau pošā bierneibā, ka jam nav izvielis tymā dzeivys pūsmā, bet kod ir pīaugušuoks, tod varbyut jis jiut, ka ir vaira pareizticeigais, budists voi koč kas cyts. Ka tu vēļ naesi paspiejs pasaceit sovu pyrmū vuordu, tu jau esi nūkristeits, tu jau esi pīspīdu kuortā īlykts koč kaidā komunā, par kuru tu vyspuor nazyni, bet tev ar tū juodzeivoj. Tī vēļ ari beja cyti tārpi – koč kas leidzeigs tai grāksyudzis byudeņai, taidi golvonī elementi.

Tys ar mani vaira nasasaista, es vaira suoču ticēt poguonismam –  Meža, Vieja i Laimis muotem. Es tai gondreiž atsazynu, ka vaira na tik cīši tycu kristeigajai dzeivei i maņ tyvuoka ir doba. Tei maņ vaira nūzeimoj nikai “koč kaids veireņš dabasūs”, kai parosti soka. Es ari saprūtu, ka daudzi tyc tam i es jūs nanūsūdu voi nanūlīdzu. Kotram sovs! Kotram juorespektej ūtra cylvāka ticeiba i nav nikas juouzspīž. 

Zynu, ka tovs bakalaura diplomdorbs beja sadarbeibā ar latvīšu kosmetikys i skaistumkūpšonys uzjāmumu “STENDERS”. Pastuosti vaira par itū sadarbeibu i kai tys sasasauc ar tovu diplomdorba kolekceju “AL / DŽL 2069”. 

Tys ir taids 3. kursa kolekcejis “NAKRYŠKOŅS” turpynuojums. Taišni tod, 2023. godā, LMA Mūdis dizaina nūdaļai beja 30 godu jubileja i tyka pīaicynuoti vairuoki sponsori, vīns nu jūs beja “STENDERS”. Tei beja kai bolva nu uzjāmuma, ka piec mūdis skatis jī izavielēs vīnu studentu, ar kuru jī grib sadarbeibu. Suokumā beja plānuots vīns cylvāks, bet beiguos saguoja diveji cylvāki. Nazynu, voi es beju pyrmuo ci ūtruo, bet vīnolga, maņ taipat ir prīca, ka tī tyku.

Majā beja mūdis skate, paguoja vosora i suocēs jauns semestris, maņ – pādejais kurss. Es pasnīdziejai praseju, voi uzjāmums nav nikuo rakstejuši, jei saceja, ka nā. Es jau dūmovu, ka nūzīdēja i vaira napasaruodeis, bet vīnu dīnu sasajiemu i pīraksteju jim, ka grybātu saprast, kas i kai. Jī atbiļdēja, ka pīmiņ, i sarunuojom sastikt. Vystik maņ nūpītni saguoja ar jim sasatikt jau nuokušajā semestrī, kod paraleli juošyun diplomdorba kolekceja. Tod mes tī sasatykom jūs birojā, beja vairuokys sapulceitis, konsultacejis i suocēs runys – nu, kū tu vyspuor gribi? Jo jī beja piļneigi atvārti vysom idejom, kas maņ cīši patyka. Jī iz mane vaira vērēs nu mūdis pusis – ka varbyut koč kaidu aksesuaru kolekceju, halateņus, dvīleišus izšyušu. Es soku, ka nā, maņ šyušona da kokla. Ka es īmu pi “STENDERA”, tod reali grybu vaira jūs produkceju. Pīduovovu, ka grybu poša sovys zīpis izveiduot voi vannys bumbu. Jī pasaceja, ka vannys bumbom ir drupeit sarežgeituoks i ilguoks taiseišonys process, zīpis ir taids lobs variants. I tod es vysim smejūs, kod stuostu voi prezenteju: “Nu, i tod es sataisejy zīpis!” 

Tei ideja vyspuor roduos, kod guojom ekskursejā pa ražuotni. Jim zīpis suokumā ir salītys trauceņūs, tikai tod jī grīž gabaleņūs. Kod izjam uorā nu formenis, jei ir taida normala pagale. Maņ tys vuords iz reizis asociejuos ar kūka pagali. Pīminieju, ka tētuks tok mežinīks beja. Nu i tod izdūmovu – taiseišu kūka pagali nu zīpu. Saceju jim ari, ka vaira verūs iz veirīšu kolekceju. Jī atbiļdēja, ka cīši pateikami, jo jī par veirīšim baigi nadūmoj, vaira iz sīvītem verās. Es pasaceju, ka nu aizīt – taisom!

Suocēs skiciešona, vairuoku kruosu testiešona, vyspuoreiga materialu, smaržu testiešona. Tei beja troka līta, ka tev pylns golds ar vysvysaidim smaržu paraudzenim. Tu smaržoj tū zīpi, i tod kopeja pupenis blokus stuov, lai nasasajauktu smaržys. Tys beja taids interesants process, bet beiguos mes dabovam tū smaržu, kas ir sandalkūks, prīžu ekstrakts i vaniļa. Vaniļa tys taids randoms tamuos zīpēs īguojs, bet tys īt nu mane, jo maņ meiluokuo smarža ir vaniļa. Tai kai maņ kolekceja par tētuku, tod gribiejuos ari koč kū nu seve īlikt. Pasyutejom speciali silikona formys, lai dabuotu tū pagalis reivuotū myzu. Maņ cīši patyka ar jim struoduot. Principā es kotru ūtrū nedeļu brauču iz ofisu Puordaugovā, mes runovom, fiļmiejom vysu procesu. Dabovu es tuos zīpis, i juos tyka ari izmontuotys kolekcejā – taišni mūdis skatis laikā iz skotivis zīpis tyka puorcierstys ar ciervi kai eista pagale. Tys eistyn beja cīši forši. Ka maņ byutu vēļ īspieja sasadorbuot, es nūteikti otkon sasadorbuotu ar “STENDERU”. 

Diplomdorba kolekcejis nūsaukums “AL / DŽL 2069”. Tys “AL / DŽL” īt nu grupys “AC / DC”, partū ka tētukam tei beja meiluokuo grupa. I cikom es vēļ asu Lubāne, tod sakreit – Aleksandrs Lubāns i Džeina Lubāne. Bet tys “2069” ir myusu dzimšonys godi kūpā. Jis dzyma 1969. godā, bet es 2000. godā dzymu. Pyrma izīt myusu kolekceja, vajag īvodvuordus 2-3 teikumūs, kas kolekceja ir. Es vīnkuorši pasaceju, ka tys ir veļtiejums tētukam, nūsauču kolekcejis nūsaukumu i pasaceju: “Paļdis, tētuk!” 

Kai tu izjiuti pīdareibu Latgolu caur dorbim, volūdu, kasdīnys lītom, asūt ite, Reigā?

Maņ saskarsme ar latgalīšu volūdu Reigā kasdīnā ir cīši moza, šausmeigi moza. Maksimums, kur es varu dzierdēt latgalīšu volūdu ir, ka zvonu vacuokim, i to, kod asu dzeivūklī, jo, īmūt pa īlu, kai kuru reizi. Vysubīžuok ar tētuku es runoju latgaliski. Tai ari muni vacuoki saprūt – voi asu uorā voi dzeivūklī. Ka es ar jim runoju latgaliski, jī saprūt, ka asu dzeivūklī, ka runoju latvyski, tod iz īlys, dorbā. Pats dīvainuokais ir ari tys, ka tod, kod aizbraucu pi muosys gostūs, es ari runoju ar jū latvyski. Bet kod atbraucam iz laukim, mes puorsaslādzam iz latgalīšu volūdu. Poša nasaprūtu, deļkam tai ir. Kaidu laiku pat beja tai, ka tod, kod braucu ar muosu i juos veiru ar mašynu, na ar viļcīni iz laukim, mes vysi runojam latvyski, bet tod koč kaidā storppūsmā Jākubpilī, kod ībraucam, suocam runuot latgaliski. Tys deļ mane ir cīši dīvaini i nasaprūtami.

Vīneigais latgaliskais cylvāks, kas nav saisteits ar munu saimi, ir ūtrys muosys Džesikys lobs draugs Dāvis Suharevskis. Es ari jū zynu, i maņ ik pa laikam saīt jū satikt Reigā. I tod jis mīreigi, bez nikaidu kompleksu runoj latgaliski. Tod apmulstu, maņ ir taids “ee..eee…ee”, navaru vuorda pasaceit. Bet jis tai kai piļneigi gūdpylni i breivi runoj, es eistyn navarātu tik breivi iz īlys runuot latgaliski. Bet ar jū, nagrybu saceit, ka pīspīdu kuortā saīt runuot, bet maņ pateikt, ka tys mani izsyt nu slīdis, ka tīši pasoka: “Džeina, aizīt! Suoc pīrast!” Bet maņ vysod pateik satikt Dāvi, jo jis pasaruoda vysnaparadzamuokajūs breižūs i atguodynoj maņ. Bet tys ari vyss! Es drupeit akademejā parunoju, ka pazvona vacuoki, baba i kaids nūteikti dzierd. Bet tai cīši moz. Gūdeigi sokūt, naasu dzierdiejuse latgalīšu volūdu, ejūt pa īlu. Drupeit biedeigai, bet nikuo napadareisi. 

Par “NAKRYŠKONI” – tī beja taida tema, kas maņ ruodejuos pošsaprūtama. Es tam asu izguojuse cauri, i maņ ruodejuos, ka daudzi tam ir izguojuši cauri. Tod es sovai pasnīdziejai, pi kurys šyvu kolekceju, stuosteju, ka tod, kod ej procesejā, tu turi tuos leņteitis rūkā. Jai beja taids: “O, es itū nazynovu, ka tai īt!” Īspiejams, partū, ka kaidu laiku beju dzeivuojuse sovā burbulī, cikom beju Reigā, ka, ot, veritēs, varu paruodeit, kai Latgolā ir! Maņ beja ari baist, ka daudzi nasaprass, par kū runoju, ka tik nasasuoc koč kaids izsmīklys. Tys mani drupeit uztrauce, i lai ari nav tai, ka es koč kaidu aizvainoju ar sovu dorbu. Partū ka leidz mūdis skatei ar sovu kolekceju beju tikai nūdaļā i nīvīns jū naredzēja. Beja tai, ka forši, baigū dorbu asu īguļdejuse, bet tod atbrauc vysa saime nu Latgolys vērtīs tū kolekceju. Procesā laikā jī zynova par kū es taisu kolekceju, bet beiguos, radzūt, kai tys izaver, beja taids: “Aha, mhh. Labi, labi.” Baba piečuok praseja: “I cylvāki itaidu valk, nui?!” Es soku, ka nu koč kaidi cylvāki valk. Tys beja tai smīkleigai.

Nuokušuo kolekceja beja veļtejums aba pateiceiba tētukam. Es nazynu vēļ leluoku Latgolys entuazistu kai jū. Tī vuordiski, tekstuali nikuo nabeja, bet es kolekcejis tekstu īrunovu latgaliski – pasaceju kolekcejis nūsaukumu i “Paļdis, tātuk!” Tī beja daudz karteņu, kas uzjimtys Latgolā. Varbyut navar pasaceit taišni, ka tei ir Latgola. Tys cīši maņ rezonēja – na Latgola kai nūvods, bet vaira kai lauku dzeive. Tod juo stuosts – ka jis brauca iz Ūgri, Jelgovu vuiceitīs, tod es braucu iz Reigu.

Parosti par tim laucinīkim soka, ka jī namuok nikuo cyta dareit, kai tikai buļbu vogys voguot, bet tod saprotu, ka cylvāki vaira tai nadūmoj. Maņ beja īškejais mierkis – ka, ot, braukšu iz Reigu i pīruodeišu, ka nu Latgolys ari ir kruti cylvāki. Vystik apmulsu tymā, kam es tū grybu pīruodeit – sev voi cytim? Ka cytim, tod kaida jāga? Ka es sev grybu tū pīruodeit, tod parkū maņ koč kas ir juopīruoda, kū es zynu i ka es varu? Kam maņ vajag atsaskaiteit? Nivīnam!

Par latgaliskū asameibu munā kasdīnys dzeivē kolpoj plānuotuojs “Giut breidi”. Labi, ituo gods plānuotuojs ir latvyski, bet maņ beja īprīškejūs godu plānuotuoji latgalīšu volūdā. Pīmiņu, kas es koč kū raksteju plānuotuojā, tod muna kursabīdrine raudzeja atrast tymā datumu ci kū cytu. Jei koč kai “pīktdīne” izrunoj tik smīkleigai. Bet tod jei ari izlosa “Giut briedi”. (Smejās.) Ir ari koč kaidi sovi kuriozi. Partū maņ patyka, ka tys plānuotuojs beja latgaliski.

Kur tu smelīs īdviesmi sovim mūdis dorbim, sovam muokslys pasauļam? 

Izaklauseišu piec cīši lela egoista, bet poša nu seve īsadvasmoju. Es leidz šam navaru saprast – tys ir labi voi švaki, bet maņ suoc likt aizadūmuot, cik cīši daudz es varu atdūt sevi dorbim, lai nav tai, ka piec pīcu godu voi pīcu kolekceju vysi zynuos mani kai atvārtu gruomotu i tod maņ nabyus, kur nūsaglobuot.

I vēļ tys, kū gribieju par “NAKRYŠKONI” pīminēt. Maņ beja baist, kū cyti cylvāki padūmuos, bet piečuok daudzi cylvāki roksta voi soka: “Es tevi piļneigi saprūtu! Es guoju taišni tam pošam cauri.” Cylvāku atsauksmis mani īdvasmoj ar dūmu, ka tu dzeivoj ar tū “problemu” i soki, ka esi taids naveiksminīks, vys jau, ka maņ vīneigajam itai ir. Tu naesi vīns! Daudzim ir sovi kaški, sovys problemys. Naapzynuotai mes vysi dzeivojam reali vīnā lelā peiļu muorkā. Tys ir tai, ka tev vajag puorkuopt tū rūbežu, ka es nanūsabeišu, es pastuosteišu, kai maņ ruodejuos, kur es asu, kū doru, kai maņ ruodīs, kas ir pareizi i kas nav. Tu vari pīkrist, vari napīkrist, bet tai es dūmoju.

Runojūt par munu magistra diplomdorbu – tys byus par zūbim, zūbuorstnīceibu i munim zūbuorstnīceibys stuostim, kas nav tik šmuki. Mieginuošu ari likt cylvākim saprast, ka jī nav vīneigī, kas atstuoj tyukstūšys. Tod jau redzēs, cik konkretuoks tys īvodvuords byus. (Smejās.)

Īsadvasmoju nu cylvāku, kas maņ apleik – kursabīdru, draugu, kas ari ir muokslys jūmā. Pīmāram, muna lobuokuo draudzine Kristīne, kas pabeidze muokslys školu i akademeju. Jei itūgod ari absolvēs tieļnīceibys magistrus. Sovā breivajā godā vierūs, kū jei i muns draugs, kurs ari studej Muokslys akademejā vidis dizainu, dora i izbreinuoati dūmovu: “Kas nūteik?” Bet tod saprotu, ka vysi cylvāki taipat iz mane verās i dūmoj: “Kolekceju par zūbim taiseisi? Kaids sakars?” Bet nu taidi – drupeit jūceigi – mes, muokslinīki, asam, nu kū tu padareisi. Bet partū mes ari cyts nu cyta īsadvasmojam, stuostom sovus stuostus, sovys pīredzis. Daudz maņ ari kinys īdvasmoj. Muna draudzine Alvīna nu LKA daudz kū īsoka, tod mes veramēs kinys. Muzykys videoklipi ari īdvasmoj. Da, koč voi jebkas! Es, ot, verūs uorā pa lūgu, tī ir “Lido”. Vajag sataiseit kolekceju “Lido”, nu, aizīt, taiseišu! (Smejās.) Es dūmoju, ka es jebkur varātu īdviesmi atrast. Vīnkuorši tei ir taida izpiļde – koč kur vīgluok, koč kur gryušuok. Bet tei ir ari preference, kaidā lauceņā tu struodoj. Pīmāram, maņ vaira pateik ar rokstim i teksturom struoduot. Ka maņ vajadzātu piļneigi klasisku, minimalistisku kolekceju sataiseit, kai i jei konstrukcejis, dizaina, voi auduma ziņā ir daudz vīgluoka, maņ taiseit jū byutu daudz gryušuok. Es lobuok troku sataiseitu, nikai super minimalistisku, maņ vysu laiku grybātūs koč kū pīlikt kluot. Bet kotram sovs!

Voi piec magistranturys absolviešonys ir dūma puorsaceļt atpakaļ iz Latgolu? 

Tys vaicuojums maņ vysod aiz pakauša stuov, partū ka asu tys cylvāks, kurs nazyna, kū dareišu reit, kur nu vēļ piec vairuoku godu. Pyrma tam beja drupeit vīgluok par tū dūmuot, jo es vēļ beju vīna, bet tāņ maņ ir draugs i gribīs ar jū daleitīs pīredzē, i mums ir dūma par doktora gradim. Nazynu. Tys eistyn ir iz lelys vaicuojuma zeimis. Es mieginoju pīsaturēt pi tuo, ka baudu šaļti, asu itamā šaļtī. Es ar leluokū prīcu grybātu byut atpakaļ Latgolā, ka mes runojam pasauļa mārūgā, tod vysmoz Latvejā. Koč kur cytur, prūtams, varātu, bet Latgola ir muna sāta, tī es atsagrīžu, jiutūs vysulobuok i vysumīreiguok, bet juodūmoj ari, kū muns draugs dūmuos. Ka asam kūpā, tod ari juodūmoj kūpā.

Zyni, ari tāņ par taidim globaluokim plānim ir baist dūmuot, jo, jamūt vārā situaceju Ukrainā, Palestinā i vysur cytur pasaulī, vyss var maineitīs vīnā dīnā i vysi tovi sapyni aizīs pa burbuli. Partū ari nasagrib drupeit par daudz sasacerēt i gondreiž izplānuot tū, ka es pabeigšu magistrus i tod mes dareisim tū, piec tuo brauksim iz tīni i jau tymā godā byusim Latgolā i dzeivuosim mīreigi ar vysim dzeivinīcenim. Prūtams, munā golvā tys vyss izaklausa perfekti, bet kai byus – nazynu.

Jau koč kū pīminieji par sovu magistra diplomdorbu, bet kū tod mes vēļ varim sagaideit nu jaunuos dizaineris Džeinys Lubānis mūdis i muokslys lauceņā? 

Nui, dimplomdorbu eistyn varit sagaideit piec pusūtra goda. Piec diplomdorba byus otkon juosaver, cik asu nūguruse, varbyut pagiušu taidu īdviesmi, ka nikod nanūstuošu. Mes nikod navarim zynuot.

Es ari dūmoju, ka palikšu taids breivmuokslinīks. Taidys drupeit sajiutys ir. Prūtams, maņ tei mūde stuovēs kai pamats zam kuoju, bet grybu izmieginuot vēļ daudzys cytys lītys. Pīmāram, tei poša kinys industreja, kur beju golvonuo muokslys departamentā. Burtiski paguojušajā nedeļā mani pasauce paleidzēt tuos draudzinis kursabīdrinis fiļmiešonā. Tī ari vajag dūmuot, pīmāram, kai imitēt ašni – pajem kiršu syrupu i vyss byus kuorteibā! Gribīs vaira pabyut kinys industrejā. Pasavērt, kai tī īt, partū ka maņ baist, ka šyušona apniks, ka jei maņ byus tik cīši leidz koklam, ka maņ byus “līcit mani mīrā, nagrybu vaira redzēt nivīna auduma.” Maņ drupeit nu tuo baist, partū grybu koč kū cytu pamieginuot, paeksperimentēt. Maņ vysod ir ari patykuse, na tik nūpītnai, bet sova veida tieļnīceiba, formu līšonys voi, vysudreižuok, formu atlīšona, koč kū ar plastilinu padareit, koč kū palepēt. Maņ cīši ari pateikt taids piņkereigs dorbs, maņ pateik ar rūkom taiseit vysu tai detalizātai. Es nazynu, tod jau redzēs! Es nu novembra asu suokuse īt iz bungu nūdarbeibom, nazynu, varbyut es koč kaidā grupā tikšu par bundzinīku. (Smejās.) Es eistyn nazynu. 

Zynu tū, ka mūde maņ ir styprys pamats. Pasyutejumi ir i byus vysod, ar tū es varu riekinuotīs, tys ir taids kai paraksteits leigums. Prūtams, ir daudz cytu lītu, kurys es mūdis pasaulī pat nasaprūtu, bet dūmoju, ka laika gaitā saprasšu. Go with the flow! (Laidīs pa straumi – angļu vol.) Mauduošu pa upi i raudzeišu, kai byus.