Roksta autore: Laura Melne, portals lakuga.lv

23. februarī Reigys pilī nūtyka regionalūs medeju puorstuovu sasatikšona ar Vaļsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Tamā tyka apsprīsti vysaiduoki vaicuojumi, tymā skaitā ari taidi, kas saisteiti ar Latgolu – “Gora” byušona iz prīšku, Austrumu pīrūbeža atteisteibys plāns, pošvaļdeibu vadeituoju pīlaidis vaļsts nūslāpumam i pat tys, kam prezidents grybātu pīškiert “Boņuka” bolvu.

Itaida veida sasatikšonys ar regionalūs medeju žurnalistim Vaļsts prezidents reikoj kotru godu, tok portals lakuga.lv iz tū tyka paaicynuots pyrmū reizi. Sasatikšonys īvodā Edgars Rinkēvičs īzeimēja sovu redzīni par aktualuokajom temom Latvejā itymā, kai pats raksturuoja, i īškpolitiski, i uorpolitiski cīši spraigajā godā. Vysupyrma jau par aizsardzeibu, austrumu rūbeža styprynuošonu, ari par aktualū situaceju saisteibā ar karu Ukrainā, par kū prezidentam niu ir gona pesimistiskys redzīņs – jis skaita, ka juonūteik breinumam, kab tyvuokajūs mienešūs iz prīšku varātu pasavierzeit mīra sarunys. Tok, runojūt par Latvejis drūseibu, jis izcēle, ka, asūt procesu vydā i diskutejūt ar sabīdruotajim, sajiuta nav tik pesimistiska kai tod, kod paskaita vysaiduoku ekspertu redzīņus, kas nareši ir pretruneigi.

Saisteibā ar īškpolitiku Rinkēvičs pastreipuoja, ka, leidzeigai kai pyrma cytu vieliešonu, ari itūgod plānoj saglobuot neitralitati i naļaus sevi īsaisteit Saeimys prīškvieliešonu procesūs. Vystik jis grybātu nu politiskūs spāku pyrma vieliešonu sagaideit na tik uzsaukumus i kritiku, bet ari maksimali daudzi konkretu ideju par tū, kū dareit ar Latvejis konkurētspieju, ekonomiku, izgleiteibu, veseleibu, demografeju. Rinkēvičs pats plānoj eipašu viereibu veļteit treis tematim, kū skaita par nūzeimeigim vaļsts konkurētspiejai, – demografejai, energetikai i tehnologejom, tymā skaitā muoksleigajam intelektam. Jis atguodynuoja, ka “prezidents naudu nadola”, tok jis var izceļt nūzaris, sasatikt ar tūs puorstuovim i apsprīst jim aktualys lītys. Sovys runys nūslāgumā Rinkēvičs saceja, ka itūgod ari nūtiks dorbs pi Eiropys Savīneibys 2028.-2035. gods budžeta, kur eipaši izcēle austrumu pīrūbeža finanšu instrumentus i tū, ka niu aktuals vaicuojums, kur gribim itū naudu izmontuot. Atbiļde iz tū asūt juorūn iz vītys, attīceigajā regionā, na Reigā.

Piečuok žurnalisti varēja aizdūt sev interesejūšūs vaicuojumus. Tūs temati beja cīši dažaidi – nu konkretu pošvaļdeibu problemu da latvīšu sporta funkcionaru atbiļdeibys par ukraiņu skeletonista diskvalifikaceju olimpiskajuos spēlēs. Latgolys žurnalistim eipaši interesēja vaicuojums par Latgolys viestnīceibys “Gors” byušonu iz prīšku – kaidi prīšklykumi par tū ir prezidentam? Jis atguodynuoja, ka sovu prīšklykumu ir izsacejs – “Goram” juopuorīt vaļsts puorziņā, par formu, kai tys izapauss, var diskutēt: “Vaļdeiba gatavej attīceigūs dokumentus i īs iz Saeimu. Asu runuojs ar Ministru prezidenti, kulturys, finanšu i VARAM ministrim. Grybātu, kab “Gors” byutu na tik vīnys piļsātys, bet faktiski vysys Latgolys kulturys centrys. Asu daudzi reižu runuojs par latvyskū i latgaliskū kulturtelpu, par nacionalū drūseibu. Maņ bīži sacejuši, ka tod jau tiuleņ cytys koncertzālis ari pīsasaceis. Atbiļde ir cīši vīnkuorša – mes iz tuo veramēs kai eipaša objekta nu nacionaluos i geopolitiskuos drūseibys redzīņa.” Prezidents skaidruoja, ka tys, kai “Gora” puorvaļdeibā īsaisteit ari vaļsti, kab “nabyutu taidu breinumu, ka teik atlaisti cylvāki, suoc runuot par nazkaidu repertuaru”, ir juridiski sarežgeits vaicuojums. Tū varūt atrysynuot ar specialu lykumu.

“Kod vaļdeiba īsnēgs i Saeima pījims lykumu, ka tys byus tamā ramī, kū īskicieju, es tū ar leluokū prīcu izsludynuošu. Ka byus kaidys problemys, tod vērsimēs. Tok niu vaļdeiba eistyn struodoj, i es nikod napīkrisšu tim, kas soka, ka Latgolai voi Rēzeknei nazkū atjam. Taišni ūtraiž – atjam šaurom interesem, bet atdūd plašuokai sabīdreibai.”

Taipat žurnaliste nu Latgolys prezidentam aizdeve ari vaicuojumu, kam jis padūtu Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks”. Iz tū Rinkēvičs diplomatiskai atbiļdēja, ka “pret vysim izatur taisni”.

Latgolys žurnalistus interesēja ari prezidenta redzīņs par reiceibys plānu Latvejis Austrumu pīrūbeža ekonomiskajai izaugsmei i drūseibys styprynuošonai, kū regionā kai uzjiemieji, tai pošvaļdeibys vaira skaitūt par “optiskū iluzeju”, na realu paleigu. Rinkēvičs atguodynoja, kū jau īprīšk sacejs medejim, tymā skaitā ari 2024. godā intervejā portalam lakuga.lv – sajamūt pyrmū ituo plāna variantu i aicynuojumu uzajimt tuo patronažu, jis nu tuo atsasaceja, kam naredzēja dokumentā nikuo konkreta. Piečuok pi plāna tyka struoduots kūpā ar Saeimys Latgolys apakškomiseju. “Mes vēremēs iz tū vaira kai dokumentu, kas, vysupyrma, ka nūteik kaidys ekonomiskys voi cytys kataklizmys, vysmoz napaslyktynoj situaceju, nasamazynoj finanšu plyusmys, kas beja īplānuotys,” komentēja prezidents. Jis pastreipuoja, ka plānā ir ari lobys lītys, pīmāram, tys, ka Maltā niu byus Generaļa Pētera Radziņa profesionaluo vydsškola, ka vaira nateik diskutāts par Daugovpiļs Universitatis byušonu iz prīšku. Taipat Rinkēvičs saceja, ka marta suokuos sasatiks ar “Altum” puorstuovim, kur apsprīss ari vaicuojumu par kreditu daīmameibu regionūs.

Vaļsts prezidents ari īsuokumā pīminēja niu aktualū temu par pīlaižu vaļsts nūslāpumam pīškieršonu pošvaļdeibu vadeituojim i atguodynoja, ka taišni jis ir vierzejs prīšklykumu par taidu vajadzeibu. Par tū izskanēja ari žurnalistis vaicuojums.

Rinkēvičs nūsarūbežuoja nu politiskūs intepretaceju ap itū tematu i nūruodeja, ka vysod bejs par tom drupeit izbreineits, deļtuo ka ituo lykuma mierkis nikod nav bejs atsabreivuot nu kaida navālama pošvaļdeibys vadeituoja. “Primarais aizdavums ir puorsalīcynuot par kotrys personys spieju struoduot i saglobuot vaļsts nūslāpumu,” jis pastreipuoja.

Niu nareši pošvaļdeibu prīšksādātuoji ir ari tūs civiluos aizsardzeibys komiseju vadeituoji, daudzuos pošvaļdeibuos niu dislocāti pat NATO spāki, deļtuo itymūs laikūs tys asūt tikai logiski. “Pa munam, pamatā tys process ir bejs veiksmeigs. Regulari sajamu informaceju nu Vaļsts drūseibys dīnasta par tū, kaidā veidā teik puorbaudeiti cylvāki. Tys ir tīsyskys process, kam švuorbu gadīnī Vaļsts drūseibys dīnasts riekinojās, ka jim sovu lāmumu byus juopamatoj i juoaizstuov tīsā,” Rinkēvičs nūruodeja, ka pīlaidis pīškieršona voi atsaceišona teik baļsteita konkretūs kriterejūs, na subjektivā viertiejumā nu, pīmāram, socialajūs medejūs i televizejā daīmamys informacejis. Prezidents ari atguodynoja, ka kotrai personai pošai ir zynoms, deļkuo pīlaide nateik pīškierta, taipat ir vareiba apstreidēt itū lāmumu. Vystik Rinkēvičs plānoj ar Vaļsts drūseibys dīnastu apsprīst vaicuojumu, kū i voi varātu dareit, kab ari sabīdreiba vaira varātu tikt informāta par itim īmeslim.