Recenzejis autore: Dita Jonīte, teatra i dejis kritike

Izvaduma “Iz zaļa zora” īvodā skotivis prīškā izīt mārga ar kūkli i lānai suoc spielēt. Piec mozys šaļtenis jei syltā i mīreigā bolsā aizsuoc stuostu par tū, kai agruok cylvāki Latgolā pavasarūs organiziejuši i svietejuši pošu golvonū goda tolku – māslu tolku. Teksti skaņ latgaliski, pamatā tū saprūtu, tok reizē latgalīšu volūdu klausūs ari kai muzyku i skaitu par daļu nu horeografejis. Ideja par itū izvadumu pīdar deju ansambļam “Pērle” i horeografam Juram Goguļam. Taipat kai izruodē īsaisteitī vairuoku muzykalūs apvīneibu muziki, ari deju ansambļa dalinīki ir izvaduma leidzautori. “Iz zaļa zora” vierūs pavysam namīleigā 16. maja piecpušdīnē pi lelveikala “Sāga”, kur vysys dīnys garumā nūtyka vysvysaidys kulturys i sporta aktivitatis. Koč i nūsoluse, piec deju izvaduma paceli guoju īškeji sasiļdeita i īdvasmuota.

Pyrma izruode suokusēs, iz skotivis izlykts sātmaļs ar mītim, kas piečuok nūderēs kai rekviziti. Sātmali nūlosu kai zynomu nūrūbežuojumu šudiņdīnys i paguotnis vydā. Tys tiks nūvuokts, kam juoatbreivoj tok daņču placs – māslu tolkys bez doncuošonys nav īdūmojamys. Par māslu tolku Latgolā stuosteis saime ci mama, tēte i jūs meita, jau pīmynātuo mārga ar kūkli. Tei ir etnomuzike i dzīduotuoja Liene Skrebinska, kura byus ituo stuosta sirds i dvēsele. Juos stuostejums ir dabyskai plyustūšs, skotivis runa, žesti i sadarbeiba ar ansambli organiska. Vysi treis i runuos, i dzīduos, i ari kaiduos šaļtīs sadoncuos. Taišni tai, kai agruok lauku sātuos cylvāki dareja vysu, kū nu gribēja – cyts dzīduoja, cyts doncuoja, vēļ kaids muocēja spielēt muzykys instrumentu. Zynoma vīnkuoršeiba (ci napīspīsteiba) rakstureiga ari muziku grupai, iz kuruos fona doncuotuoji šaļtim izaver puoruok pareizi i skaisti. Eipaši, ka sūpluok pījimtajai skotiviskuos dejis perfekcejai (taisnys mugorys, ceņteigai stīpūt kuoju i rūku pierstgolus) ir tradicionaluo dzīduošona i stuostā raudzeits aizatīkt da stuosta eistā lauku sātā. Tok izvadumu kūpumā raksturoj nasamuoksluots jaunekleigums, gaišums i pozitiva energeja.

Doncuotuoju kostimūs vysupyrma munu viereibu pīsaisteja kūši boltī krakli. Voi eistyn – māslu tolkā? Tok juoatguodoj, ka itys ir amaterkolektivs, kas izvaduma radeišonā īlics kai asūšūs resursus, tai pats meklējs rodūšus rysynuojumus inscenejuma vajadzeibom. Eistyn nūvierteju tū, ka meitys ite nav vysys vīnaidys kai armejā. Vysaideiba kostimūs dabuota ar atškireigu kruosu skustenim i jūstom, ir vairuoki veidi bruņču i pat vairuoku veidu frizurys.

Horeografejā radzami i latvīšu dejis pamatsūli, i kur nakur kaidi baleta guojīni. Tai kai stuosts ir par Latgolu koč kas nu slāvu kuoju izsitīņu i pīsitīņu varātu pasaruodeit pat vēļ vaira. Vītā byutu ari kaidi pūļu dejai rakstureigi elementi. Labi izadevs deju kompozicejis veiduot tai, kab nav stryktu puoru voi dzymumu dalejuma, kas amaterkolektivūs vysod ir vīgluokais rysynuojums. Ir kaidys mārgu dejis, ir i puišu. Tycu, ka Juris Gogulis varātu raudzeit veiduot ari vēļ sarežgeituokys ansambļa mizanscenys.

Tolkys vysod bejušys aktualys šaļtīs, kod mudruokā tempā vajag tikt golā ar na puoruok vīglim, tok apjūmeigim dorbim. Ūtra svareiga tolkys funkceja bejuse sabīdryskuo ci vareiba socializētīs. Senejūs laiku socialais medejs, kas nūdrūsynuoja sasatikšonu, īpasazeišonu, draudziešonūs i paleidzēja saimu dybynuošonā. Agruok bez jaunu dorba rūku dzemdiešonys byušonu iz prīšku nimoz navarēja īsadūmuot. Šudiņ varātu ruodeitīs, ka vacī laiki beja kaidi eipaši harmoniski, tok fiziskais dorbs nūteikti beja daudzi reižu gryutuoks. Myusu laiku dzīsmēs naīdūmojami byutu saklauseit, ka prīcā par bārna pīdzimšonu mes dzīduotu – maņ pīdzyma programātuojs, maklers i jaunuzjiemiejs, cikom izvadumā vuordi “Dīvs dūs oruojeņu” (respektivi – jaunys dorba rūkys) teik atkuortuota kai mantra. Taipat itamuos senejuos tradicejuos ir  racionals pamats lūmu dalejumam veirīšu i sīvīšu dorbūs. Skaidrys, ka veirīšu muskuli i mīsys komplekceja tam parosti ir vaira pīmāruoti. Varbyut izruodē varēja īkļaut ari kaidu gryutūs dorbu deju horeografeju, kam puorsvorā dejis beja nu māslu tolkys “izklaidis” sadalis. Vēļ kaidā izvaduma epizodē aizadūmuoju, voi nav par daudzi idealizāts dorba skaistums i tykums, tok niu, rokstūt recenzeju, šaļtim ar baudu kašūtīs pa sovom puču i duorzuoju dūbem, juopīzeist – eistyn, ari gryutajūs zemis dorbūs ir rūnama kai prīca, tai gondarejums. I, gols golā, ari estetiskys skaistums.

Izvaduma suoku daļā beju drupeit aizdūmeiga, kam beja baile, voi tys naatsateisteis kai Latgolys propaganda – vei, kai Latgolā vyss labi, prīceigi i energiski. Taišni tamuos nedeļuos Latgolā droni spindzēja i šyunu apraidis paziņuojumi bļuove tai, ka… kryta pat Latvejis vaļdeiba. Cikom cylvākim Reigā tuos vys vēļ ir tik viests televizejā, it kai nūtyktu tik nazkur tī, aiz sātmaļa. Pi “Sāgas” ari itamā maja piecpušdīnē vyss beja mīreigai, cylvāki īsapierka, pasportuoja, nūsavēre itū deju izvadumu i tod jau vokorā ari hokeja spēlis tīšraidi pi leluo ekrana… Kaidā izruodis ainā vairuokys reizis teik skandynuoti i atkuortuoti dzīsmis vuordi “nasieš’ zemē īnaideņu”. Byutu jau tik breineigi, ka varātu sēt labeibu viņ i deju izvadumūs dūmuot tik par harmonizejūšim fenomenim.

Itaidi izvadumi ļaun īpazeit konkretus deju kolektivus uorpus vysim vīnaiduo Deju svātku repertuara Dzīšmu svātku godā. Kluotyn vēļ – itaidu skotiviskūs stuostu radeišona na tik aktualizej tradicionalū montuojumu myusdīneigā skotā, tok pīduovoj ari muokslinīciski kvalitativu izklaidi. “Iz zaļa zora” ir gaumeigs amatermuokslys paraugs, kurā seņču stuosti teik rodūši i breivi puorradeiti skotivis muokslys formatā. “Pērles” saprācavuotū dejis izruodi “Iz zaļa zora” drūsai var saukt par izvadumu, deju eipaši napastreipojūt. Partū, ka ite harmoniski sūpluok sadzeivoj deja, dzīsme, teatris i folklora. Ka izvadums tyktu izruodeits iz taidys skotivis, pi kuruos izvītuotī skateituoju krāsli byutu mudri aizvuocami, i truopeitūs lobs laiks, asu drūsa, ka leluokuo daļa skateituoju doncuošonā i dzīduošonā pīsavīnuotu iz reizis, kai tyktu paaicynuoti. Taišni tik ļusteiga ir izvaduma izskaņa.