Rāznys Nacionaluo parka Ceļuotuoju dīnys
Garūs maršrutu guojiejim unikala vareiba izīt Azara stygys 21 km i 15 km garus pūsmus kūpā ar turisma i vidis ekspertu Juri Smalinski. Rāznas azara pīkrosta putynu bolsūs īsaklauseit aicynoj putynu vāruotuojs Dagnis Vasilevskis.
Rāznys Nacionaluo parka dobys centrā gaideitys saimis ar bārnim, kab, apmeklejūt ekspoziceju i izzinis darbneicys, īpazeitu Rāznys azaru i tuo apleicīnē asūšuos dobys vierteibys. Jaundūmis muižys vidis izgleiteibys centrs gaideis apmaklātuojus ekspozicejā i dobys stygā.
Apmaklātuojus gaideis ari amatnīki. Div dīnys Rāznys muola puorvierteibys aicynoj vāruot “Pūdnīku skūla” Akminīšu kolnā, pīduovojūt i keramikys izstruoduojumu veiduošonu, i cepļa kūršonu i izjimšonu. Kūka izstruoduojumu meistars Ēriks Ruhmans ruodeis, kaidus izstruoduojumus var sataiseit nu mežā atrostu it kai parostu sprunguļu. Copis gids Juoņs Kupra stuosteis par zyvu giušonys knifim Rāznā, kai ari pīduovuos ekskluzivūs pludeņus nu Rāznys azara nīdru. Latgolys zyrgu audziešonys tradicejis varēs īpazeit “Rudo kumeļu pauguros”. Latvejā leluokū zvaneņu privatkolekceju varēs apsavērt Lipuškūs.
Rāznys Nacionalais parks lepojās ari ar muižom i bazneicom. Lūznovys muiža pīduovoj ekskurseju muižkundzis Rutys pavadeibā. Bukmuižys bazneica byus attaiseita apsavieršonai 9. julī, bet 10. julī sevkurs var apmeklēt Svātū Misi. Byus ari koncerts pi Saītu noma ar Džeinys Gavaris, TDA “Bukmuiža”, Arņa Slobožaņina pīsadaleišonu.
Naiztiks ari bez kulinaruo montuojuma baudeišonys. Daudzveideigu iedīņu kluostu pīduovuos atpyutys vīta “Skaistā Rāzna”, zemnīku saimisteiba “Itkaču mājas”, gostu sāta “Rāznas Pērle”. Ondrupinis lauku sātā varēs izgaršuot pošcaptu maizi ar madu, bet Ezernīkūs pi Saītu noma baudeit zyvu zupu.
Latgolys senatni varēs īelpuot Kroma kolna bruolistis piļskolnā, bet latgalīšu sadzeivi īpazeit Ondrupinis lauku sātā.
