Ceļš iz raksteišonu

Ceļš iz raksteišonu

Juļa beiguos Vileks nūvoda Škilbanu pogosta Balkanūs nūtyka pyrmais latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis seminars „Roksti!”, kurū reikuoja bīdreiba „Latgolys Studentu centrs” (LgSC) i Latgalīšu kulturys gazeta (LaKuGa).

Kod pārnejuo goda decembrī LgSC aktivisti raksteja projektu Kulturys ministrejai, kab dabuotu atbolstu Latgalīšu Kulturys gazetys darbeibai, vīna nu īcerem beja izvuiceit jaunus raksteituojus myusdīnu latgalīšu rokstu volūdā. Vys tik itai aktivitatei leidzekli natyka daškierti, nu tyka izsuokts ceļš atbolsta meklēšonā cytur. Pošim beja skaidrs vīns – kai byus, kai nabyus nu apvuiceibys ir vajadzeigys – kasdīnys dorbā beja nūgurdynuojuši teksti ar „kai jādzu, tai rokstu”, „pīdūdit, ka latvyski, latgaliski najādzu” i taidā gorā. Taipat seņ nabeja nūtykušys i organizātys nikaidys latgaliskys seminarveida aktivitatis, kur na viņ kū ta lobu īsavuiceitu, nu ari latgalīši sasapazeitu i dabuotu tū latgaliskuo trokuma i sirsneibys davu dorbam iz prīšku. Lels paļdis Vaļsts Kulturkapitala fondam i Latgolys Regiona atteisteibys agenturai, ka atbolsts Latgolys Kulturys programys paskotā seminaram atsaroda! Vēļ tik drupeit radūšuma, spāka i dorba – kai ar minimalim resursim vysu padareit maksimali labi – i vyss var nūtikt!

Latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis seminaru „Roksti!” nūsaukumā gribiejom ikodēt vairuokys rokstu nūzeimis – aicynuojumu nasabeit i raksteit, rokstus, kū kotru dīnu var skaiteit portalūs i gazetuos i roksti kai musturi lītu i prīkšmatu rūtuošonai. Ituos nūzeimis tod ari tyka pamozeišam škatynuotys projekta i seminara laikā.

Niu, atsaverūt iz aizvadeitū, ir lela prīca par rezultatu, nu pyrmais puorsteigums i varbyut drupeit apmulsums beja par aktivitati daleibys dasaceišonai – tuos eisti nabeja. Navarieja da gola saprast, voi vaine izsaukumā, sātys aizdavumā, programā voi na-laikā, deļ tuo prīca par tim, kas napasabeida, pīsadaleja i īsavuicieja koč kū jaunu. Seminara daleibnīku skaits iz 20 cylvāku – kaids atbrauce vāluok, kaids dreižuok brauce pa celi, kaids tik iz laiku, nu gols golā pasalyka taids eistyn optimals i ļuove sasajust kai lelai saimei ap tū vīnu garū goldu. Daleibnīki beja cīši dažaidi gon vacuma – nu studenta da pusmyuža godim, pīredzis – gon pyrmū reizi sasaskarūt ar raksteibu, gon ar zynuošonu bagažu, gon nūsadorbuošonys ziņā – žurnalistika, sabīdryskuos attīceibys, literatura, dorbs ar jaunīšim, školys, bibliotekys dorbs i cytys, nu reizē ari cīši leidzeigi – grybūši zynuot, aizrauteigi i gotovi pīsadaleit vysuos aktivitatēs.

Golvonuo seminara īmesle – īsavuiceit raksteit latgaliski – beja vysu gryušuokais aizdavums. Tai kai atsarodom Zīmeļlatgolā, pa laikam nu golda gola atskanieja „Nu pi myusu ituo nasoka!”. Tys beja pyrmais, ar kū sasaskar kotrs, kas rauga īsavuiceit raksteit latgaliski myusdīnu ortografejā. Tuos golvonais aizdavums – piec īspiejis saglobojūt izlūkšņu boguoteibu, nu radeit bazi vīnuotai raksteibai. Ar itū nūsacejumu, raksteibys variantim i dažaideibu, lykumim i kuorteibu raksteituojus īpazeistynuoja Muora, kas napagurdama vuicieja, izklausieja i paleidzēja raksteituojim saprast i atrost sovu ceļu pi raksteišonys latgaliski. Nikur tuoli tai jau ari natyka – pīcys akademiskuo stuņdis beja tik viņ, kab apjaustu volūdys viesturi, skonu, lītvuorda i darbeibys vuorda raksteišonu, kur  vēļ vysi vītnīkvuordi, skaitļa vuordi, partikulys i vēļ i vēļ. Kai atzyna seminara daleibnīki – īsavuiceit raksteit latgaliski pareizi ir gryuši, nu carams, ka īvuiceitais nalyka nūsabeit, nu taišni raiseit iņteresu vuiceitīs iz prīšku pošim, koč ari vēļ vīns secynuojums skanieja – vīns pots Tu vari vuiceitīs i vuiceitīs, nu vysim kūpā tys ir vierteiguok i efektivuok.

Raksteit ir vīns vierzīņs, nu rezultats – roksts – cyts ituo seminara elements. Dūma, ka ļaužu, kas pīsadola seminarā, roksti iz prīšku varātu byut skaitomi ari LaKuGā i cytūs medejūs, beja svareiga, guodojūt par seminara saturu. Deļ ituo gostūs i tolkā tyka aicynuoti ari Anita Brauna nu žurnala „Ir”, kab rozstuosteitu par loba roksta taiseišonu, regiona pasuokumu tikšonu lelajūs medejūs, i Igors Pličs i Gunārs Vilcāns nu „Latgolys fotografu bīdreibys”, kab „raksteituoji” izzynuotu par lobu fotoreportažu kai svareigu roksta daļu vizualajā nūformiejumā. Mozuok kai lekcejis, vaira kai diskusejis i ideju mejis, paturūt pruotā i iz prīšku jamūt vārā pīredzejušūs stuosteituoju pīredzi.

Raksteišona i roksti beja golvonais, nu cīši svareiga seminara daļa beja ari kulturviesture – Škilbanu pogosta i Zīmeļlatgolys boguoteibu īpazeišona. Ite tolkā guoja vītejī ļauds, pošdarbeibys kolektivi i cylvāku zynuotuoji. Par tim pādejim – cylvāku zynuotuojim – eipaši gribīs pasaprīcuot: par Māreiti (Slišāni), kas stuosteja par tāvu, par dzejnīku, par nūvodpietnīku, par Ontonu, ruodeja juo gruomotys i spieja saglobuot lītišku, nu reizē ari tik sirsneigu stuostu, ka muoce šaubys – Dīvs zyna, ci kaids cyts varātu tai atkluot Ontona Slišāna syuteibu kulturys dorbā; par Rutu (Cibuli), kas poša atzeist Mikeli Bukšu par vīnu nu sovys dzeivis lelajim veirīšim – tik eists, leidza izdzeivuots i breineigs stuosts īruove i apbyure namonūt, rodūt sajiutu, ka Mikeļs tiuleņ ari pots atīs pi mums.

Pyrmajā vokorā, piec pyrmuo apmulsuma par rokstu volūdu, par gūdu Annys – Saimineicys dīnai – kotram beja īspieja atrast sovu latgalīšu dzejneicys rokstu aili – seminara daleibnīku bolsūs izskanieja Tāraudys, Rancānis i Kalvānis dzeja – dzejneicys, kuru zeimē LgSC „gruomotu nūdaļai” paīt itys gods – Rancānis gruomota izdūta, nu sagatavēšonys procesā ir Ingridys Tāraudys i Emilejis Kalvānis dzejis kruojumi. Kotram īdūta tik dzejis lapeņa bez pīraksteitys autoris, nu var tik pasabreinuot, cik lelā daļā truopeigi tyka atpazeiti dzejneiču rūkroksti. Piečuok kluot beja pyrmuo vokora gosti – vītejuo folklorys kūpa „Rekavas dzintars”, kam itymā godā izguojs albums „Iz vacuo okas sukruma”, ar sovom dzīsmem. Paraleli mierkim īsapazeit ar vītejū kulturys boguoteibu, vēļ vīna gribiešona beja īsavuiceit jaunys dzīsmis latgaliski, kas vysim kūpā ļusteigi ari pasadeve. „Žagatine jumtā čārc” kliva par naoficialu seminara tituldzīsmi – skanieja golvuos, dzīduota vokorūs i pādejū reizi izdzīduota ari iz atvodom. Ūtrs vokors tyka veļteits latgalīšu teatrim. Cikom gostūs gaidejom sābru nūvoda „Palādas”, pošu aizdavums beja izvest latgalīšu „Gaileiti i visteņu” dažaiduos variacejuos – smīkli nasaryma ni pi komedejis, ni melodramys, ni trillera variantim. Piečuok, pa taisnū nu Rēzeknis, atroduši breivuoku šaļti izruožu turā, kluot beja ari Ontons i Anne, kas Balkanu ustobuos svieteja sovu kuozu goda jubileju. Smīkli i prīcys turpynuojuos, nu reizē ari taida drupeit nareala sajiuta, ka tys vyss nūteik itepat, tik myusim viņ, taipat ari apbreina par Baļtinovys ļaužu spieju spēlēt i dzeivuot iz skotuvis tai eistyn.

Trešū dīnu gribīs saukt par īdvasmys dīnu. Seminara daleibnīki dīnys ūtrā pusē piec lekcejom kuope autobusā, kab izbraukuotu Škilbanu pogostu i apsavārtu, ar kū lepojās itys Krīvejis pīrūbeža pogosts. Pyrmuo nūstuošona – Styglovys gravuos – vītejā dobys pīmineklī, kas nu ceļa tai labi pasaglobuojušys sovu smiļktsakmiņu šmukumu. Tuoļuok ceļš pi Mikeļa Bukša jaunuo pīminekļa, pi kura aizasuok stuosts par Slišānu saimi i turpynojās Upeitē ci Upītie, kai soka vītejī. Upeitis gids – pārnejuo goda cylvāks latgalīšu kulturā Andris Slišāns – izvad apbreinojami īdvasmojūšā ceļā pa Upeiti – remonts Tautys nomā, bibliotekā, muzejā, teik taiseits pīminis duorzs Ontonam Slišānam. Upeitis pamatškolā bārnu natryukst, nu cīmā tryukst cylvāku, kas varātu struoduot prostūs dorbus, navar atrast „symtlatnīkus” – ite nav bezdorba, vysi struodoj (eipašuo šaļts – seminara pādejā dīnā, pa taisnū nu nūdarbeibom, pasaulī guoja vēļ diveji jaunī Upeitis bārni – Slišānu saimis turpynuojums!). Upeite ir Zīmeļlatgolys eipaši latgaliskuo sola i nikai nasatyc, ka aiz pakša Krīvejis pīrūbežys styngruo zona. Piec Upeitis stuostim braucīņs iz vītu, kurys deļ Upeitē nav bezdorba – vīnu nu Vileks nūvoda leluokajom saimisteibom „Kotiņi”. Saimineica Vija izvodoj storp lelajim, sacaltajim kuormim, traktorim i dorba aparatim, rozstuosta par ražeibu, augsnem, planim i kliust skaidrs, ka ite dorba natryuks vēļ ilgi. Tuoļuok autobuss vede iz pogosta centru – Rekovu, kur Rekovys viesturis eisšaļtenis teik apsavārtys Maizis muzejā i ir īspieja apsavērt ari jaunuos katuoļu bazneicys liturgiskū lītu muzeju. Programa saspryngta – laiks atpakaļ iz Balkanim i Škilbanu cīms palīk tik apsavieršonai pa lūgu, nu itymā pogostā radzātais nav vyss, kū varātu ruodeit – cīši daudzi palyka ari cytai reizei.

Vokorā otkon gostu gaideišona – vītejuo grupa „Napruots” i vēļ vīna sasatikšona ar Upeitis cylvākim – Upeitis jaunīšu folklorys kūpu. „Napruots” ir pīruodejums, ka Škilbanūs nav viņ folklora, nu jauni ļauds latgaliski dzīž ari pošu sacarātys myusu dīnu dzīsmis. Dzīž latgaliski, jo tys tai pats par sevi saprūtams. Upeitis jaunīšu daņči i rūtalis, mārgu dzīduotuos dzīsmis ir breineiga līceiba tradiceju puormontuošonai. Upeitis mārgys niu dzīž daudzi Rekovys etnografiskuo ansambļa dzīsmis – ansambļa vaira nav, nu dzīšmu pyurs boguots i juonas iz prīšku. Pādejais kūpeigais vokors i dzīsmis nabeidz skanēt da reita gaismai. Tai sovaiži i līk pasmaideit, ka vysus itūs vokorus izskaniejuse ari „Skaidruo volūda” – kotru vokoru piļneigi nagaideiti i kotru vokoru cytaidā izpiļdejumā.

Catūrtā  dīnā ap pušdīnem kliust jau skumeigs pruots – pādejuo kūpeiguo iedīņreize i nūdarbeiba pi leluo saimis golda aizvadeitys, cytu vaira nabyus – naskanēs epiteti par puorbaruošonu i saimineicu slavēšona, nivīnam nabyus vaicuojumu par tū, kai tod itū pareizi roksta i nikuo jauna narozstuosteis kaids nu lektoru. Nu prīcej dūma, ka ir tuos zynuošonys, kas īsavuiceitys, ļauds, kas satikti, īdvasma, kas sagiuta jaunom dareišonom, i idejis, kas realizejamys. Taipat paliks stuosti i sev viņ saprūtamī ciervu, rīkstu i rūkā izstīptu fotoaparatu smaidi. Iz sātu „raksteituoji” pajieme ari atziņu, kas na vīnu viņ reizi izskanieja rokstu volūdys stuņžu laikā – mes kotrs veidojam volūdu, deļ tuo juobyut atbiļdeigim par tū, kai rokstam.

Kai seminara organizātuojam, secynuojums – latgalīšim pa laikam vāga „sasapuļcēt borūs”, kab vaira justu tū kūpeiguos dareišonys spāku, tū sovu trokumu i gribiešonu zynuot, kū ta jaunu īsavuiceit. Vīns var dareit i dora, nu kūpā byušonai vys tik ir spuornu spāks. Taipat nasabreinojit, ka pa laikam LaKuGā pasaruoda kaids roksts, zam kura „eipašuo atzeime” – sagatavēts projekta laikā. Tai ari ir – teik piļdeiti sātys aizdavumi, izlobuota raksteišona i gatavēti jauni roksti. Raksteišona nasabeidz ar Balkanu sātys durovu aiztaiseišonu.

Vēļ tik gribīs pasceit sovus paļdis tim, kas kaidā šaļtī ari beja kluot ar sovu atbolstu i paleidzeibu – Ilzei i Kristīnei par idejis burys turiešonu, Artim par cyparim, Dagnejai, Maijai, Teņam i Aleksandram par logistikys vaicuojumu rysynuošonu, Muorai par vuiceišonu, Škilbanu pogostam, vysim kolektivim i cylvākim par prīcu, kū nese i dorbim, kū dora, Balkanim i Vijai par izjimšonu, par ārtajom guļteņom i lelū saimis goldu, Inesei ar komandu par gordajom iedīņreizem, aplīcynojūt Latgolys gostu izjimšonys muoku, māmai par tortu, VKKF, LRAA, KM i LgSC par naudeņu, Latgolys uzjāmumim – „Adugam”, „Latgolys pīnam” i eipaši „Bolvu maiznīkam” par pīruodejumu, ka vāga viņ pavaicuot i Tev tiks dūts! Paļdis „raksteituojim” i vysim, kas beja blokus i vydā!

I tim, kas šaubuos par tū, voi vāga pareizi raksteit i čeikst, ka gryuši, grybu viņ saceit, ka pyrma kaidim sešim godim pyrmū reizi poša sasaskuoru ar myusdīnu latgalīšu rokstu volūdu kai Latvejis Universitatis C dalis kursu. Oi, cik gryuši nu suoku guoja, cik daudzi klaidu, i Lideja jau pasceja – „Kū nu zīmeļlatgalīša var gribēt!”. Nu var gribēt – var pamozeišam īsavuiceit. Vuiceišonuos gon nūteik kotru dīnu vēļ arviņ, i vēļ, ui, cik daudzi i daudzi juosavuica, nu vyss ir tikai i vīneigi gribiešonys vaicuojums. Ite maņ vysod Ilzis (Spergys) pīmārs pruotā – latvyski nivīns naroksta „Es pac nēsu zveinieks”(skaiti ITE), deļ kuo tod latgaliski tys ir tai „normali” raksteit, kai pateik?

Nasabeisti nu klaidom, vuicīs i roksti!

Edeite

 

PS Vītā – spletneicys vuokums pošu pīmiņai i video goboli cytu acim. A kartenis i atskaitis pa dīnom beja ITE, ITE, ITE i ITE.

Jureits dzīd kuozu dzīsmis, skaita romantiskus Rancānis dzejūļus – ka tik tī septeni vīntuleibys godi jam nav cauri?
Dzierdieju, ka Oskaru vakar pīrunuoja puorsaceļt iz Jalgovu.
Runys kleist, ka Inga byus jaunuo soliste „Napruotā” voi ari – pīdoncuotuoja.
Muora jau nūvasta tik tuoli, ka pyrms nūdarbeibys brauc iz bazneicu piec svieteibys
Puiši praseja olu, – i Inese jūs aizvede iz Styglovys gravys olu.
Īt runys, ka Kuorsovys Inga likvidej sovus konkurentus, plkst. 5:00 jūs īslādzūt ustobuos i bīdynojūt ar ciervi.
Pyrmajā naktī beja „scary movie”, tok tū nivīns nazyna voi nūlīdz.
Jauns nūsacejums – napīsaēst!
Baumoj, ka pa itom dīnom Vineta V. atroduse jaunu, labi apmoksuotu dorbu – „Palādās” par apkūpieju piec izruodem.
Dīna īsasuoce ar ciervi Ingys rūkā i nūsabeidze ar ciervi – cyuku bērēs. Rikteiga cierva dīna!
Jureišam ta noba slavnuo – kai pīspīd, tai peikst! /”Palādu” Jezups/
Ingai nu reita tik sorkonys, sorkonys lyupys… Laikam bīšu salatus daudz pa nakti āduse.
Baumoj, ka seminara naoficialais nūsaukums asūt „Razuleitis nūmetne”.
Kristīne cīši čakla. Slauka, slauka i slauka greidu!
Oi, oi cik Ilzei eisa kleita!

.

Roksts sagataveits projekta “Latgalīšu rokstu volūdys vosorys seminars “Roksti!”” laikā ar Vaļsts Kulturkapitala fonda Latgolys Kulturys programys i Kulturys ministrejis atbolstu.

Print Friendly, PDF & Email

Komentari