Literate Ligija Purinaša pīsadaleis dzejis pasuokumā “SMYTAK” Reigā

Literate Ligija Purinaša pīsadaleis dzejis pasuokumā “SMYTAK” Reigā

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pyrmūdiņ, 7. martā, 19 stuņdēs Reigā, “Kaņepes Kultūras centra” pagaidu sātā “Diagonālē” (Školys īlā 14), festivalā “Ladyfest Riga” nūtiks dzejis pasuokums “SMYTAK”. Tymā pīsadaleis ari latgalīšu dzejneica Ligija Purinaša.

Pasuokuma nūsaukums “SMYTAK” aba “SMUTAK” ir jimts nu boltkrīvu volūdys, kurā tai teik saukta smeļdze. Latgaliski tys sasasauc ar vuordu “smuts” kai nalobais, “smuta laiki” – juku laiki, “dasamets smuts” – dasamets voduotuojs. Pasuokumā pīsadaleis dzejneicys Alesja Loseva, Līva Marta Roze, Ligija Purinaša, Katrīna Rudzīte i Inga Gaile.

Inga Gaile, kas ari pasuokuma organizātuoja, stuosta, ka itaida nūsaukuma ideja atguojuse nu gribiešonys īsastuot pret boltkrīvu tautys i volūdys diskriminaceju. Ari vīna nu autorem, Alesja Loseva, ir dalieji boltkrīvu izceļsmis. “Es gribieju nūsaukt myusu dzejis pasuokumu par smeļdzi, partū ka taida beja muna izjiuta par pasauli, par sistemiskom nataisneibom nu kurūs cīš cylvāku grupys i vasalys tautys (Afganistana, Mjanma, boltkrīvu tauta, Sīreja, kurdi, Palestina, sīvītis, kas pīdzeivuojušys varmuoceibu, bārni, kas teik pazamuoti i mūceiti i tt.) i kas niu ir kulminējs Krīvejis vardarbeibā pret Ukrainu. Tai kai naseņ beju īsapazynuse ar Alesju Losevu, kura Latvejis PEN raidīrokstam “Obligātā literatūra” atdzejuoja boltkrīvu autoris Jūlijis Cimafejevys dzejūļus i beja nūskaitejuse sovus cīši spieceigūs dzejūļus Lipkis memoriala dzejis pasuokumā, izliemu, ka mums koč kai juoīsastuoj par boltkrīvim. Reizē ari gribieju, kab tyktu puorstuovāta tei Latvejis volūda pret kurū, pīmāram, Ulmaņa autoritaruo režima laikā tyka vārsta diskriminaceja – latgalīšu volūda,” stuosta Inga Gaile.

Ligija Purinaša soka, ka uzaicynuojums pīsadaleit pasuokumā jai bejs pateikams, nagaideits puorsteigums. “”SMYTAK” byus īspieja dzierdēt gon tekstus nu debejis kruojuma “Sīvīte”, gon nu ūtruo planavuotuo dzejis kruojuma “pierobežas”, kurā akcents byus lykts iz rūbežstuovūklim i rūbežom: dzeivē, sevī, pasaulē. Tū planavuots izdūt goda ūtrajā pusē. Maņ piec “Sīvītis” izdūšonys sasakruojuši jauni teksti par speiti tam, ka muna dzeive pādejūs div godūs ir cīši intensiva i laika deļ raksteišonys ir moz. Bet nazkur tū laiku tūmār asu sazoguse.”

“SMYTAK” ir tik vīna nu kasgadejuo festivala “Ladyfest Riga” nūtikšonu, kas turpynuosīs vysys nuokušuos nedelis garumā. Festivala mierkis ir kotru godu martā iz vīnu nedeļu radeit telpu, kurā runuot par sīvītem aktualajim vaicuojumim, svinēt sīvīšu sasnāgumus muokslā i kulturā. “Vysys autoris, kas pīsadaleis “SMYTAK” ir styprys sovā redzīnī i kotrai nu jūs ir bolss. Ka ari juos nadefinej sevi kai feministis, kas nūteikti nav obligati munā skatejumā, koč ari es sevi tai defineju, tod kotra nu jūs ir personeiba, kas spiej nūsastuot, izaslīt i runuot. Ari tod, ka tys nūteik ar aizlauztu bolsu,” tai Inga Gaile.

Pasuokums tyka izziņuots pyrma Krīvejis ībrukuma Ukrainā. Niu eistyn daguojuši “smuta laiki”. Partū vaicuojam Ingai ari, kū mes kai kulturys cylvāki, niu varim dareit? “Itys ir tik šokejūši suopeigs laiks i natycama varmuoceiba. Mes vysi jiutamēs apdraudāti i izmysuši. Tok kotrys nu myusu var koč kū dareit. Voi tys byutu ryupētīs par sovim bārnim, voi raksteit, voi paleidzēt Ukrainai tīšuokā veidā. Tok, kab mes tū varātu, navarim byut varmuoceigi poši pret sevi, mums ir juoguļ i juoād, juopīzeist emocejis i tod piec vareibys mīreigai juosaprūt, kū mes varim dareit. Vysupyrma, kab paleidzātu sovim tyvynīkim – bārnim, pa ūtram – varbyut mes varim koč kai ar sovu dorbu paleidzēt leidzcylvākim. Es, pīmāram, cīši jiutu tū, ka dzejneicys ar sovu dzeju var paleidzēt izturēt, saprast voi vīnkuorši īelpuot,” soka Inga Gaile.

“SMYTAK” kluotīnē pīsadaleis Katrīna Rudzīte, Alesja Loseva i Inga Gaile, sovpus Ligija Purinaša i Līva Marta Roze byus sagatavejušs sovus dzejis video. Īīšona pasuokumā bez moksys, taipat tū varēs redzēt ari Facebook tīšraidē.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Feb
4
Sai
vysu dīnu TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
TLMS “Dzīpariņš” 45 darbeibys go... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Feb 4 vysu dīnu
Jaunū izstuožu godu Latgolys Kulturviesturis muzejs īsuoc kūpā ar ilggadejū i vysod atsauceigū sadarbeibys partneri – Tautys lītiškuos muokslys studeju “Dzīpariņš”. Tei nūdybynuota jau 1978. godā i apvīnoj sevī vysaidu paaudžu rūkdarbneicys, kurys saista kūpeiga[...]