Elektroniski daīmama dzīšmu i dzīduojumu gruomota varganistim

Elektroniski daīmama dzīšmu i dzīduojumu gruomota varganistim

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Rēzeknis-Aglyunys diacezis sātyslopā ir publicāta Bernadetys Eversis veiduotuo i 2016. godā izdūtuo dzīšmu i dzīduojumu gruomota varganistim i koru dzīduotuojim latgalīšu volūdā. Niu gondreiž 300 puslopu bīzais izdavums ir redigāts i drupeit papyldynuots. Kūpā ar Annu Brišku, kura muzykali kolpoj Daugovpiļs Dīvmuotis draudzē, īsavērem goreigūs dzīšmu viesturē i tymā, cik nūzeimeiga ir puorizdūtuo gruomota varganistim.

Anna Briška stuosta, ka goreigūs dzīšmu gruomotu latgaliski i ar notom viesture ir viņ napylnu godu symtu seneja. 1936. godā bazneickungs Pīters Apšinīks sastateja i izdeve “Goreigōs dzīsmes lītōšonai Bazneicā un sātā”, kur tik daļai dzīšmu ir notys ar daudzbaļseigu salykumu.

Pyrmuo dzīšmu gruomota ar dzīšmu tekstim i notom profesionali veiduotā četrbaļseigā salykumā ir Rēzeknē 1937. godā izdūtuo “Musica Sacra”. Tuos prīškvuordā raksteits: “Šō dzīsmu krōjuma nūlyuks – snēgt namōkslōti vīnkōršā muzykalā apdarē seņ pazeistamōs, kai ari dažas jaunas goreigas dzīsmes, kas napīcīšamas vai vālamas Dīva gūdynōšonai bazneicā, skūlā, mōjā. Daudzeji šymā grōmotā naatrass itiņ vysas tōs melodijas, kaidas jī labprōt grybātu atrast; vai jo atrass, tad varbyut mozlīt cytaidā veidā nakai jī pīrodiši tōs dzīdōt. Dīvamžāļ, nav īspējams vysas vēlēšonōs apmīrynōt, un dīszyn vai vyspōri ir īteicams pēc tō ceņstīs, jo seņ jau nūbrīduse napīcīšameiba panōkt taidu stōvūkli, ka Latgolas katōli, kurus vīnoj kūpejō tāvu-tāvu ticeiba, atrostu ari kūpeju muzykalū vodūdu Dīva slavynōšonai skaneigom dzīsmem.”

Karteņa: Annys Briškys personeigais arhivs.

“Musica Sacra” dzīšmu melodejis ir harmoniziejs Jūlijs Ruozītis, lai pa notom var spielēt kai varganists i pavadeit vīnbaļseigu tautys dzīduojumu, tai ari tuos pošys notys var dzīduot četrbaļseigs jauktais kors (ari bez pavadejuma – a capella). Leidzeigs princips dzīšmu harmoniziejumim ir saglobuots ari izdavumūs iz prīšku – Mamerta Celminska sastateitajā goreigūs dzīšmu kruojumā “Teicit Kungu” treis daļuos, kū 1987. godā izdeve Reigys Metropolejis Kūreja i ari Bernadetys Eversis sastateitajā “Dzīdōjumu un dzīsmu grōmotā”, kuru 2016. godā izdeve Rēzeknis-Aglyunys diecezis kūreja i kura ar preciziejumim i papyldynuojumim niu ir arī elektroniski daīmama. “Byuteibā tī ir ari vīneigī Bazneicys apstyprynuotī daudzbaļseigu notu kruojumi varganistim i koru dzīduotuojim. Prūtams, ir arī daži vīnbaļseigu notu kruojumi, kurus sovā laikā sastuodeja Ontons Matvejāns – “Kai bolta sudobra steidzeņa” (1994), “Krysta gaismā” (2000.) i cyti. Reali varganistu praksē cytu dzīšmu i dzīduojumu notys ceļoj nu rūkys rūkā – kur kaids puortulkoj kaidu dzīsmi nu cytys volūdys, kaids cyts pat sakomponej kū jaunu,” tai stuosta Anna Briška.

Anna Briška ari skaidroj, ka Bernadetys Eversis sastateituo “Dzīdōjumu un dzīsmu grōmota”, vysapyrma, ir lels atrodums jaunajim varganistim jau teiri notu salykuma dieļ – tys ir vīnkuoršuoks i izspielejams pat īsuociejim. “Pīmiņu, ka tod, kod roduos muna interese vuiceitīs spielēt bazneicys dzīsmis, tod, attaisūt tymā laikā vīneiguos pīejamuos M. Celminska sastuodeituos gruomotys, tikpat mudri tuos i aiztaiseju, partū, ka tī notu salykumi ir saleidzynūši sarežgeiti i gryuši izspielejami (vysmoz suocūt vuiceitīs), pi tam jau ari nu 20. g.s. beigu ir pasamainejušys teņdencis muzykā, i myusu dīnuos ari vīnkuoršuok teik harmonizāti daudzi dzīduojumi, tok deļ tam tī nazaudej sovu skaistumu, dreižuok pat ir saprūtamuoki tim, kuri spielej i dzīd, tai ari tautai,” tai Anna.

“Pa ūtram, gruomotys pīejameiba elektroniskā formātā ir cīši lels atspaids bazneicys muzikim vyspuor. Ite var runuot kai par gruomotys pīejameibu kai taidu, partū ka drukuotā formātā jau kaidus div godus vysmoz es tū vaira naatrodu Latgolys leluokajā bazneicys gruomotu goldā Aglyunys bazilikā. Taipoš ari par itū gruomotu beja interese ari nu cytu Latvejis diacežu varganistu – lai ari rokstu volūda atsaškir, vysleidza vairumam dzīšmu melodejis ari cytvīt ir taidys pošys voi ar nalelom izmaiņom. Da šam elektroniskā formātā bazneicys dzīsmis latgaliski īrūbežuotā skaitā beja atrūnamys prīstera Andra Solima muzykys lopā, a skaņdorbi, kū komponiejs Rihards Dubra i kurom ir bazneicys dzīšmu teksti latgaliski – izdevnīceibys “Musica Baltica” sātys lopā,” papyldynoj Anna.

Karteņa: Daugovpiļs Dīvmuotis draudzis bazneicys varganis. Annys Briškys personeigais arhivs.

Anna ari skaidroj, ka cīši svareigys ir elektroniski papyldynuotuos dzīšmu gruomotys atsaucis iz dzīšmu izceļsmi – tekstu i muzykys autorim. “Tys beja vysai myusu dorba grupai, kurā struoduoja Bernadeta Everse, Andris Bižāns i es, cīši laikītiļpeigs i ar interesnim atrodumim boguots izpietis process, kas pat nav beidzīs. Eipaši Zīmyssvātku, Gavieņa i Leldīņu liturgiskuo laika dzīsmem mes vairumā gadīņu konstatiejom, ka tom pamatā ir pūļu goreigūs dzīšmu melodejis. Par daudzom dzīsmem varātum pat stuostus stuosteit. Pīmāram, dzīsmis “Te oltorā Kristus Kungs” melodeja ir atrūnama Krīvejis katuoļu dzīšmu gruomotā ar nūruodi, ka tei ir, īspiejams, ir nu Leitovys, tok sasazynojūt ar leitovīšu varganistim, jī tū naatpazyna, tod nu varbyut tys ir klasiskais gadīņs, kod Latveja i Leitova vīnkuorši teik sajauktys? B. Everse stuosteja sovys dzymtys atminis, ka Varakļuonūs seņuok asūt dzeivuojušys klūstermuosys, kurys asūt tulkuojušys goreiguos dzīsmis nu vuocu volūdys, tik tī tulkuotuoji jau nikur sova vuorda naraksteja. Svātdīnēs vysvaira Latgolys bazneicuos dzīduotajam dzīduojumam “Mes ceļūs kreitam” suokumā beja tik nūruodis iz pūļu dzīsmi “Padnijmy na twarz”, kas publicāta 1908. godā, tok tik pādejā breidī pyrma gruomotys publiciešonys, A. Bižāns atroda olūtūs pīruodejumus, ka tai ir izteikta leidzeiba ar leitovīšu komponista, prīstera Ontona Strazda (Antanas Strazdas, 1763-1833) dzīsmi “Pulkim ant kelių”,” tai stuosta Daugovpiļs Dīvmuotis draudzis varganiste Anna Briška.

Vaicuota par tū, kaidi byutu doromī dorbi iz prīšku, Anna pīzeist, ka suokumā ir juoapsazynoj i juopījem tei situaceja, kaida vyspuor ir saisteibā ar muzyku bazneicā, ar muzikim, ar dzīduotuojim. “Pārņ vosorā, reikojūt ar vairuokim aktivim varganistim rekolekcejis, apzynuojom, ka Latgolā ir ap 100 varganistu, kuri vairuok voi mozuok niu ari spielej bazneicuos. Piec rekolekceju ari vaicuojom dalinīkim, kas ir vajadzeigs – puorsvorā ir vajadzeiba piec varganistu kursu i rekolekceju, kai ari piec notu materialu.”

Anna Briška sadarbeibā ar Bernadetu Eversi i Andri Bižānu niu poši nu sovys iniciativys ir suokuši veiduot īteicamū repertuara sarokstu svātdīnem i svātku dīnom vysam liturgiskajam godam. “Nu suoku apzynojam, kaids ir daīmamais repertuars, tod skaitom konkretuos dīnys liturgiskūs lasejumus, kurim ari raugom pīmeklēt tematiski i saturiski atbylstūšus vairuokus dzīduojumus kotrai sadaļai, kur ir vajadzeigs kaids dzīduojums nu varganista, dzīduotuoju, tys ir – Svātuos Misis suokumam, uperduovonu sagatavuošonai, Komunejai, kam sekoj pateiceibys dzīduojums, i nūslāgumam. Itūs īsacejumus reizē ar notu PDF failim pyrma kotra liturgiskuo laika syutom cytim varganistim i gaidom atgrīzeniskū saiti, kai tys struodoj praksē, i vaicojom voi ir vēļ kaidi atbylstūši dzīduojumi, ar kurim papyldynuot sarokstu. Taipoš ari poši praksē puorbaudom i piec tam varim koč kū vēļ precizēt. Taidā veidā jau tyka sagataveiti i izsyuteiti materiali A goda (ir ari B i C gods) Adventam, Zīmyssvātkim, parostuo laika pyrmajom septeņom nedeļom,” stuosta Anna.

Poša gruomotys autore Bernadeta Everse soka lelu paļdis jaunajim varganistim – Annai Briškai i Andrim Bižānam, pasasokūt kurim ir padareits lels dorbs – gruomotys saturam veikta nūpītna korekceja, izpieteita dzīšmu izceļsme i autori. Bernadeta ari dasoka, ka izdavums ir papyldynuots ar div jaunim dzīduojumim par myrušajim, partū ka da ituo varganisti gona bīži vaicuojuši Myrušūs pīminis dīnā i kopusvātkūs atsyuteit dzīsmis “Tamōs postordīnas brīsmōs” i “Pasorgoj myus, Kungs un Dīvs”.

Bernadeta Everse ari pīzeist, ka itūšaļt gruomota daīmama viņ latgalīšu volūdā, tok jei apsverūt dūmu par tuos sagataveišonu latvīšu volūdā, kab tū varātu izmontuot ari cytuos draudzēs. “Tok tys prosa vēļ drupeit vaira laika i leluokys korekcejis, partū ka dažu dzīšmu melodejis, kū dzīd Latgolys draudzēs, uorpus Rēzeknis-Aglyunys diacezis nalītoj voi dzīd pavysam cytaižuok,” skaidroj Bernadeta.

Plānuots, ka tyvuokajā laikā sātyslopa radieceze.lv tiks papyldynuota ar vēļ vīnu izdavumu – dzīduojumu kruojumu “Uz debess Tāva mōjom”, kurs pagaidam ir daīmams viņ papeira formatā.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jun
19
Tre
13:00 Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Latgolys muzykys i muokslys vyds... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Jun 19 @ 13:00 – 15:00
Marts Dreļs – Koncertprograma “Cikliskās pārdomas”. Marts muzykali īsatekmiejs nu tautys, džeza i akademiskuos muzykys. Koncertā izskanēs div Marta Dreļa originalkompozicejis: “Aiz stūra” i “Kādā veidā?”. Marta muzykalī celi nuokūtnē vess iz Kopenhagenu, kur jis[...]