Naaizmierstulei veļteituo konkursa dorbi (I)

Naaizmierstulei veļteituo konkursa dorbi (I)

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pīduovojam puorskaiteit Naaizmierstulei (Naaizmērstulei) veļteituo Latgolys nūvoda lauku školu jaunradis konkursa jaunuokūs klašu školānu latgaliski saraksteitūs dorbus. Itūgod konkursa tema beja “Tu vīnmār lobōks palikt sōc” (Tu vīnmār lobuoks palikt suoc). Tam beja īsyuteiti 73 jaunradis dorbi (12 nu tūs latgaliski) i 85 ilustracejis nu 12 školu.

Kai Evelina īsavuiceja daleitīs

Autore: Samanta Strogonova, Rykovys jaunūs literatu kūpa “Dzejas garša”, 3. klase

Vīnā školā reiz vuicejuos meitine Evelina. Jai stypri garšuoja konfektis, vafelis, capumi – vyss, kas soldons kai mads. Jai tys vyss tik stypri garšuoja, ka nikod un ni ar vīnu jei nasadaleja. Naīdeve ni drupačeņu vafelis, ni kimūsu nu konfektis. Vysod tik saceja: “A kas ta? Kam man juosadola? Piercit poši!” Un tod…

Atguoja dīna, kod nivīns školysbīdrs vaira nagribēja ar Evelinu draudzētīs. Kod jei guoja kluot, vysi aizagrīze paceli, nivīns nagribēja ar jū runuot. Nivīns pat nadeve nūraksteit sātys dorbus matematikā. Evelina beja biedeiga, beja nasaprasšonā, kas nūteik, bet ar laiku meitine saprota. Jei suoce daleitīs, bet nivīns nu juos vaira nikuo najēme, visi aizagrīze nu meitinis prūm. Evelina suoce rauduot, tod vysim lyudze pīdūšonu. Klasisbīdri apsasprīde, vysi vīnuojuos, ka vajag pīdūt Evelinai, bet tod pīskrēja Markuss – Evelinys bejušais draugs. Jī beja draugi pyrmajā klasē, kod vīnā puorī doncuoja tautu dejis. Vāluok Evelina suoce stīptīs garuoka, školuotuoja samaineja doncuotuoju puorus. Markuss dusmuojuos, jis dūmuoja, ka Evelina nūdavuse draudzeibu. Un tagad Markuss dūmuoja, ka jis var atmoksuot Evelinai nūdeveibu. Jis pīrunuoja vysus školānus izalikt, ka Evelinu naradz. Ka juos nav…

Vysim beja gryuts, jo jim beja žāl meitinis, kura beja saprotuse klaidu. Tok Markuss tai muoceja īstuosteit, ka Evelina ir ļauna, tik muļki tuo naradzūt!!! Tys beja brīsmeigi. Meitine sātā vysu izstuosteja mamai un tētem. Jī kūpā nūlēme, ka lobuok byus, ka Evelina puorīs iz cytu školu. Tai ari nūtyka.

Jaunajā školā Evelina vysod ar klasisbīdrim dalejuos vysā, kas jai beja. Evelina tyka pi daudz draugu. Un tod, kod školā beja juoroksta dūmroksts par tū, kaids ir lobs cylvāks, Evelina raksteja par tū, kū labi zynuoja:
Kaids ir lobs cylvāks?
Tys, kas pasoka lobu vuordu,
Atbolsta ūtru gryuteibuos,
Pacīnoj ar konfekti,
Zīdoj labdareibai,
Izpaleidz cytam cylvākam –
Taids ir lobs cylvāks.

Tu vīnmār lobuoks palikt suoc

Autore: Viktorija Vita Straujupe, Viļānu vydsškola, 3. klase

Tu vīnmār lobuoks palikt suoc,
Kod lobpruot tu uz školu nuoc,
Kod losi gruomotys par lobim draugim,
Kas izpaleidz, nav skūpi.

Tu vīnmār lobuoks palikt suoc,
Kod labi uzaved un esi mīreigs,
Kod esi labsirdeigs un draudzeigs,
Kod pajūkoj un pasasmej.

Tu vīnmār lobuoks palikt suoc,
Kod dori lobus dorbus,
Kod sātā paleidzi un pastruodoj
Un kuortoj skaisti ustobu.

Tu vīnmār lobuoks palikt suoc,
Kod namaloj nivīnam, soki taisneibu,
Un lobi cylvāki ap tevi
Tev pošam lobuokam vēl paleidz kliut.

Lobs ar lobu sasatyka

Autore: Maija Sermā, Gaļānu pamatškola, 6. klase

Pasaulī ir kai lobi cylvāki, tai ļauni. Es dūmoju, ka cylvāki var maineitīs kai iz lobū pusi, tai iz slyktū.

Mani sauc Maija, maņ ir 12 godu. Grybu pastuosteit par satyktajim cylvākim i par sevi. Kod es nu reita pasamūstu, es grybu smaideit i saceit: “Lobreit!” Kod soki smaidūt itū breineigū vuordu, tys uzloboj gorastuovūkli iz vysu dīnu.  Goduos, ka soki: “Lobreit!”, bet tevi nadzierd, iz teve nimoz napasaver i aizskrīn paceli. Tys izporcej vysu dīnu. Jo es izīmu uorā, ir apsamuocs i preteimā īt cylvāki ar smaidu i ar lobim vuordim, tod maņ ari ir labi. Bet ir taidys reizis, kod pret mani izatur rupai, tod es jiutūs švaki. Es ari cytreiz naasu loba i naīsaklausu cytu padūmūs.

Mes ar babu vīnu dīnu braucem iz Aglyunu pi babys draudzinis i nūsagrīzem krystceļūs iz napareizū pusi. Mes kaidu laiku braucem pa meža ceļu i saprotom, ka asam aizablūdejuš. Tod mes sazvanejom babys draudzini i beiguos atrodom eistū ceļu. I, kod īsarodom, vysi myus cīši laipni sagaideja. Es izduovynuoju cjoceitei salaseitū puču puškeiti, i babys draudzine beja cīši prīceiga i pateiceiga, ka pat tagad, piec četru godu, tū pīmiņ. Es suokumā jutūs naļūmai, bet tod mes vysi – pīaugušī i bārni – sasadraudziejom i labi pavadejom laiku. Tik moz vajag, kab justūs labi!

Es vieleju vysim satikt tik lobus cylvākus, kas myus meiļoj i cīnej!

Viestule Rozalejai Tabinei

Autore: Selīna Svikša, Maltys vydsškola, 7. klase

Loba dīna, cīnejamū rakstneic!

Jums roksta meitine nu Latgolys. Jums veļteitajūs konkursūs pīsadolu jau na pyrmū reizi, kotru godu ir interesanti i aizraujūši raksteit i zeimēt par temom, kas ir izveiduotys nu Jiusu saceitūs vuordu. Itūreiz tema ir “Tu vīnmār lobōks palikt sōc”, i itamā viestulē es grybu pīraksteit Jums sovys puordūmys par tū.

Jius bejot cīši labsirdeiga i gudra, kai ari pyrmuo, kas suoce raksteit stuostus, ludzenis bārnim, par tū nūliemu izzynuot par Jums vairuok. Es izzynuoju daudz faktu, kuri mani cīši puorsteidze, pīmāram, ka Jius, rakstneic, bejot cīš loba, koč ari Jiusu dzeive beja dīzgon gryuta. Izzynuoju, ka asat pīrakstejuse 20 gruomotu, kai ari bejot iztulkuojuse daudzus dorbus, lai latgalīšu bārnim tī byutu i grybātūs tūs laseit. Jius struoduojot ari par školuotuoju, i bārni Jius cīš mīļuoja taipat kai ari Jius jūs. Es ari izlaseju, ka Jius bejot cīši labsirdeiga i ījiuteiga – vīnu reizi kara laikā paleidziejot īvainuotim karaveirim. Jums ari cīši patyka audzēt pučis, tūs Jums duorzā asūt bejs cīši daudz, bet ari bārnus Jius nūsaucet par “Dīva dōrza pučeitem”. Aglyunā Jius asūt saukuši par Rūzeiti, bet poša Jius izavieliejot pseidonimu “Naaizmērstule”. Dūmoju, lai Jius vysod atguoduotu, lai gon varbyut Jius bejot tik loba, ka Jius tai nadūmuojot i Jums vīnkuorši patyka itei mozuo zyluo pučeite.

Jius mani cīši īdvesmojat, i nūliemu ari padūmuot, kimā es asu i palīku lobuoka.

Pyrmkuort, tī ir muni zeimiejumi. Jau nu pošys bierneibys, cik sevi atguodoju, asu zeimiejuse i kruosuojuse, kū radzu, i vysu, kas īīt pruotā. Muni pyrmī zeimiejumi beja bez parostuo zeimuļa skicis i bez jebkaidu konturu, bet kotrā nu jūs beja kaida dūma. Vāluok zeimieju es ari ar kruosainajim zemulim, bet, kai jau saceju, kotrā personažā beja sova dūma, i vysod zeimiejumūs asu īlykuse sovu sirdi, nūskaņuojumu i sajiutys, kurys dzeivuoja manī tymā laikā. Maņ agruok cīši patyka putni, ari jūs asu zeimiejuse, tai sokūt, “dīnu i nakti”. Kotram beju izdūmuojuse sovu nūsaukumu i izskotu, lelokū daļu putnu atguodoju ari tagad, pīmāram, munu mīļuokū putnu pāvu. Piec kaida laiceņa dūmys maņ nadaudz “pasagrīze” iz cytu pusi, par tū nūliemu suokt zeimēt dzeivinīkus. Bīži viņ zeimieju tūs, kurus redzieju apleicīnē, pīmāram, zyrgus, vuškys i vystys. Maņ tymā laikā patyka zyrgi, par tū jūs zeimieju vysbīžuok, tymā breidī ar kreitenim. Ari muni zeimiejumi palyka lobuoki. Bet kreiteņu zeimiejumi patyka maņ nailgi, jo rūkys i golds beja nateiri. Tuoļuok es izdūmuoju suokt zeimēt skici, tod kruosuot ar flomasterim, tys beja vysilguokais muns zeimiešonys styls. Bet piec tam (ari tagad) zeimeju ar markerim, taisūt skici ar parostū zeimuli.

Muni zeimiejumi, taipat kai es, ir atsateistejuši i uzalobuojuši ar kotru dorbu i sasnāgumu, konkursu. Vysu sovu vēļ tik 13 godu ilgū dzeivi varu saleidzynuot ar zeimiejumu, kuru kotru dīnu papyldynoju ar jaunom kruosom, vysu doru uzmaneigi, kai vīgli uzzeimejūt skici, lai, ka kas nūteik, pyrma tuo zynuot sekys i izdzēst ar dziešgumeju. Ceru, ka ari iz prīšku maņ saīs papyldynuot zeimiejumu ar jaunom i jaunom kruosom, lai piec tam saprast, ka daudz asu radejuse i palykuse lobuoka.

Vēļ nu Jiusu dorbu maņ pruotā palyka vuordi “Es latvīte asu”. Taišni tai Jius sokot tāluojumā, kas ir publicāts 1913. godā. Tū pošu grybu saceit ari es šudiņ – 2023. godā. Paļdis par atguodynojumu, ka ari es asu latvīte, kura runoj i dūmoj latgaliski. Es apsūlu, ka mieginuošu palikt arviņ lobuoka kai zeimiešonā, tai kai cylvāks.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

May
21
Ūtr
15:00 Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Izstuodis “Juoņs nu Dzeņagola” a... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
May 21 @ 15:00 – 16:30
Izstuode byus veļteita muokslinīkam i literatam Juoņam Trūpam (1924-1989), pīmynūt jū symtgadē. Koč i sovys dzeivis leluokū daļu J. Trūps ir pavadejs trymdā, dzeivuodams ASV natuoli nu golvyspiļsātys Vašingtonys, vystik vysu sovu rodūšū darbeibu, breivū[...]
22:05 Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti.... @ Latvejis Radio 1
May 21 @ 22:05 – 23:00
Annele Slišāne. Tuoraga stuosti. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
22
Tre
22:05 Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
Egita Kancāne. Syltuo mola. Rade... @ Latvejis Radio 1
May 22 @ 22:05 – 23:00
Egita Kancāne. Syltuo mola. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]
May
23
Cat
22:05 Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
Valentins Lukaševičs. Casnāgu ma... @ Latvejis Radio 1
May 23 @ 22:05 – 23:00
Valentins Lukaševičs. Casnāgu maizeitis. Radejis skaitejumi @ Latvejis Radio 1
Turpynojūt latgalīšu myusu dīnu literaturys īmyužynuošonys i populariziešonys dorbu, nu 21. da 24. maja Latvejis Radejis 1 eterā pyrmū reizi skanēs latgalīšu prozys dorbu izlase – stuosti i esejis, kuru autori ir Annele Slišāne, Valentins[...]