Aicynoj iz sarunu i puorguojīni ap volūdom Latgolā ar volūdnīkim nu Pūlejis

Aicynoj iz sarunu i puorguojīni ap volūdom Latgolā ar volūdnīkim nu Pūlejis

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Catūrtdiņ, 27. julī, naformaluo apvīneiba “Nezināmā Rēzekne” i latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” aicynoj iz volūdai i tuos izzynuošonai veļteitu piecpušdīni ar diskuseju ap volūdom, tūs statusu, dzeivi daudzvolūdeibys vidē, bet piec tuos puorguojīnī, īsaverūt latgaliskajā Rēzeknē.

27. julī 15.00 stuņdēs Rēzeknis Muokslys nomā byus saruna-diskuseja ““Apstrīdētās” valodas un daudzvalodība kā dzīves vide,” kurā varēs sasatikt ar trejim Oduma Mickeviča universitatis Poznaņā (Pūleja) pasnīdziejim, volūdnīkim – Tomašu Viherkeviču (Tomasz Wicherkiewicz), Pīteri Greblūnu (Piotr Grablunas) i Nikole Nauu (Nicole Nau). Jī pasadaleis ar sovu pīredzi var volūdu statusu vaicuojumim, daudzvolūdeibu kai cylvāka dzeivis vidis normalu situaceju i sovu pietejumu rezultatim ap daudzvolūdeibu Latgolā. Vysi volūdnīki nu Poznanis ar Latgolu i tuos volūdys situaceju ir pazeistami jau vysā garu laiku, taisejuši ite pietejumus, interviejuši vītejūs ļauds i izzynuojuši Latgolys lingvistiskuos ainovys byušonu vysaidai, paleidzējuši i vēļ arviņ paleidz latgalīšu volūdys izpētis i vuiceibu materialu veiduošonā. Sarunai tiks nūdrūsynuota tīšraide “Nezināmā Rēzekne” i “Volūda” lopuos socialajā teiklā “Facebook”. Nūtikšonys volūdys – latvīšu, latgalīšu i angļu.

Kotru nedeļu “Nezināmā Rēzekne” aicynoj rēzeknīšus puorguojīņūs i kotrā nu tūs kūpā teik izzynuota piļsātvide, tuos objekti, pabyuts vītuos, kuruos kasdīnā navad īrostī celi, par pīmāru, pyrma diveju nedeļu tī beja Pleikšni, kas saīt jau Rēzeknis nūvoda teritoreja, bet paguojušā nedeļā eipašu viereibu dabuoja sakraluos arhitekturys sātys piļsātys Zīmeļu rajonā. Itamā nedeļā piec diskusejis ar volūdnīkim nu Pūlejis “Volūda” kūpā ar “Nezināmā Rēzekne” aicynoj puorguojīnī pa spēlis “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta – ite Rēzekne!” vītom. Sasatikšonys suokums pi Rēzeknis Muokslys noma (18. novembra īlā 26), bet puorguojīņa laikā kūpā tiks raudzeits vēļ atrast, īraudzeit i atzeimuot vītys, kuruos pasaruoda latgalīšu volūda piļsātvidē. Taipat pa ceļam puorguojīņa daleibnīkus aicynuos turpynuot sarunu ap apstuoklim, kurūs Latgola palyka par volūdu i kulturu sasatikšonys vītu.

Obejūs pasuokumūs sevkurs interesents var pīsadaleit bez īīšonys moksys.

Saruna i akceja “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta” ir vīnys nu latgalīšu kulturys kusteibys “Volūda” projekta “Latgaliskuos kulturvidis styprynuošona: sabīdreiba, izpratne i īsaiste” aktivitašu, kurys 2023. i 2024. godā atbolsta Sabīdreibys integracejis fonds nu Kulturys ministrejis daškiertūs Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Nūtikšonu leidzfinansej ari Eiropys Savīneibys pietnīceibys i inovacejis pamatprograma “Apvārsnis 2020” saskaņā ar Marejis Sklodovskys-Kirī dotaceju Nr. 778384. Saruna nūteik projektā “Mozuok lītuotuos volūdys, leluos īspiejis. Sadarbeiba pietnīceibā, kūpīnu īsaisteišona i inovativi vuiceišonuos reiki (COLING Nr. 778384)”. “Latgalīšu volūdai draudzeiga vīta – ite Rēzekne!” spēle i tuos aktivitatis teik reikuotys ar Rēzeknis vaļstspiļsātys pošvaļdeibys agenturys “Rēzeknis Kulturys i turisma centrs” Mozūs kulturys i turisma projektu konkursa atbolstu.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Sep
29
Pīk
16:00 Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Rotko muzeja kruojuma izstuodis ... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Sep 29 @ 16:00 – 17:00
Pīktdiņ, 29. septembrī, 16.00 stuņdēs Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrā, iz prīšku – Rotko muzejā, sūpluok muokslinīka Marka Rotko originalu ekspozicejai tiks atkluota kruojuma izstuode “Nr. 2 [Bez nosaukuma]”. Kruojuma izstuodei izvālāti muokslys dorbi, kas[...]
19:00 Aijis Rimšys pīminis koncerts “Z... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Aijis Rimšys pīminis koncerts “Z... @ Latgolys viestnīceiba "Gors"
Sep 29 @ 19:00 – 21:00
Latgolys rūženis, dzīduotuojis i dzīšmu autoris Aijis Rimšys myusu vydā nav jau ostoņpadsmyt godu, tok juos dzīsmis dzeivoj i skaņ. Desmit muzykalajūs godūs – deveni dzīšmu albumi! Taids ir montuojums, kurū mums pamatuse Aija Rimša,[...]