Kai “Naktineicai” Leitovys sirdī guoja

Kai “Naktineicai” Leitovys sirdī guoja

Rokstu sagataveja: Anna Briška

Leitovys ūtrajā leluokajā piļsātā Kauņā, kas teik saukta ari par Leitovys sirdi, nu ituo gods 6. da 8. juņa jau 38. reizi nūtyka Storptautyskais folklorys festivals “Atataria lamzdžiai”. Treju dīnu laikā beja cīši daudzveideigys nūtikšonys – pavysam 23 pasuokumi. Festivalā pīsadaleja vaira nakai 80 folklorys kūpu, 40 individualūs izpiļdeituoju, vairuokys desmitis amatnīku i tautys muokslinīku no vysys Leitovys i uorzemu, tūs vydā ari Saunys tautys noma etnografiskais ansamblis “Naktineica”.

Pyrmuo dīna

Nu Saunys tautys noma da Kauņai braukts drupeit vaira par četrom stuņdem, ap 300 kilometru. Saleidzynuojumam – da Reigai 200 kilometru pīveikšonai vajadzeigys sovys 3 stuņdis. Teikom sirsneigi sagaideiti pošā Kaunis sirdī – vacpiļsātā pi Ruotslaukuma, kur arhiveiskupejis gostu sātā “Villa Kaunensis” teik īruodeitys lobīkuortuotys ustabenis apsamesšonai festivala laikā. Itei ir ari svātuo Jākuba ceļa svātcelinīku maršrutā īkļautuo nakšņuošonys vīta, kurys tyvumā ari iz guojieju celim ir īstruoduoti glīmežvuoki kai atpazeišonys zeime.

“Naktineica” pi “Svečių namai”, kur dzeivuoja Kauņā. Autoris foto

Piec īsakurtuošonys i nalela breivuo laika, kod jau daļu vacpiļsātys varēja izskrīt, teikom pavadeiti iz “Bernelių užeiga”, kas tulkuojumā nūzeimoj ‘puišu krūgs’, na koč kaida bārnu vīta, kai piec pyrmajom asociacejom grybātūs dūmuot. Taidys obeju baltu volūdu spēlis veļ ik pa laikam atrodom, pīvadumam “juoda kava” – ‘malns kopejs’, “svečių namai” – ‘gostu sāta’ i c.

“Puišu krūgā”, kur nūtyka festivala daleibnīku ādynuošona. Autoris foto

Vokorā teikom aizvasti iz Kaunis kulturys centru, kur nūteik festivala folklorys kūpu koncerts. “Naktineicys” izguojīņs jau nu poša suokuma teik pavadeits ar syltim i sirsneigim skateituoju aplausim. Skotivis apgaismuojums, nūformiejums i dobys ainovu videoprojekcejis aiz mugorys cīši sasasauce ar vysu kolektivu dzīduotajom dzīsmem par iudiņa temu. Taipoš ari sajiusma ir par izcylu i profesionalu apskaņuošonu, kas paleidz izskanēt vyslobuokajā skaniejumā “Naktineicys” sagataveitajom i vītejūs teicieju Rozālejis Gilučys, Annys Anspokys, Annys Kažys teiktajom dzīsmem, i nazkodejuo kolektiva vadeituoja Juoņa Teilāna pīraksteitajom dzīsmem.

“Naktineica” Kaunis kulturys centrā. Autoris foto

Dīnys nūslāgumā īmam klauseitīs Šauļu Vaļsts kamerkora koncertu Kaunis Sv. Pītera i Puovula arhikatedralis bazilikā. “Naktineicys” vadeituoja Anita Fedotova pyrmuos dīnys emocejis raksturoj eisai: “Nu zemis da dabasim!”

Ūtruo dīna

Īmūt iz reitiškom, sateikom Rucovys etnografiskuo ansambļa dzīduotuojis, ar kurom suocās diskusejis par vuorda “Naktineica” nūzeimi. Izskaņ versejis, ka naktineicys ir sīvys, kas pa naktim dauzuos, cytam asociaceja ar naktiņu dzymtu, tik ar prīškā saceišonu eistuo nūzeime teik atkluota. Ādūt angļu styla reitiškys, pi myusu gaļdeņa nūteik vasala pruota vātra par etnografiskuos nakts “Naktineica” reikuošonu, par nakteņu dzymtys augu izmontuošonu taida ideju leidzīnī asūša festivala dalīnīku pabaruošonā i padzirdeišonā, apbolvuošonā.

Kod jau asam īsastyprynuojuši, laižomēs iz vītu, kas vysa festivala programā personeigi maņ beja kai muzykalais deserts – iz Tautys muzykys muzeju. Kai suokumā saceja gids, itys muzejs vyss skaņ. I puorsteidzūšys beja jau trepis, pa kurom kuopūt tyka atskaņuota melodeja, kuru ītekmēja tys, cik daudz i cik mudri pa trepem kuop cylvāki. Jau sešus godus muzejā ir moderna, interaktiva ekspoziceja, kurā modernys tehnologejis ir kai reiks, lai prezeņtātu dažaidu tradicionalūs muzykys instrumentu skaniejumu ar autentiskim pīmārim, kas pīfiksāti ekspedicejuos vysaidūs laikūs. Vēļ cyts pīlītuojums – sutartiņu (daudzbaļseiga dzīsme, kurā vīnlaiceigi četrys grupys kotra dzīd pavysam cytu melodeju) vuiceišona i vuiceišonuos ar eipašys datorprogramys i ekrana paleidzeibu. Sovutīs pyrmajā stuovā varēja īsajust DJ FOLK lūmā i miksēt leitovīšu tautysdzīsmi nu vysaidu instrumentu īrokstu skaņu voi ari daņču ustobā ar datorpgrogramys paleidzeibu vuiceitīs leitovīšu daņci, kurs teik fiļmāts i leidz ar tū doncuotuoju snāgums teik automatiski nūvārtāts ar procentim.

Alīda DJ FOLK lūmā Tautys muzykys muzejā. Autoris foto

Piec pušdīnem suocās vysleluokuo “Naktineicys” aktivitate festivalā – iz leluos skotivis Kaunis piļs amfiteatrī – uorzemu grupu koncerta nūslāgumā i festivala nūslāguma daņčūs. Ite Latveju puorstuovēja ari Kūknesis folklorys kūpa “Urgas”, kur, kai izaruoda, ari dzīd ļauds pa dzimšonai nu Preiļu pusis. Pa vydam arī veramēs i klausomēs festivala lelkoncertu, kur muzicej 17 leitovīšu kolektivu nu vysim pīcim etnografiskajim Leitovys nūvodim – Suvalkim, Augštaitejis, Dzūkejis, Žemaitejis, Mozuos Leitovys.

Trešuo dīna

Da diveju naktī vacpiļsātys laukumā lela rūseiba i muzyka, a svātdīnis reitā sukoj pamateigs leits. Da reitišku vēļ var paspēt iz pyrmū Svātū Misi ostoņūs nu reita Kaunis Sv. Pītera i Puovula arhikatedralis bazilikā. Tī jau reita agrumā svineiga nūskaņa – padaudz ļaužu, div prīsteri pi oltora, pat varganists uzdavumu augstumūs spielej i dzīd dīvakolpuojumu.

“Puišu krūgā” teikom gasteiti ar pluonajim blīnim. Piec tam atpakaļceļš iz sātu, pa ceļam nūstuojūt vēļ Anīkščūs, lai izītu pastaigā pa tyltu pi kūku viersyunem, i Utenā – lai izstaiguotu lelveikalu. Atpakaļceļā ari interveju “Naktineicys” dzīduotuojis par spylgtuokajim īspaidim aizvadeitajuos dīnuos.

Aiga Anspoka i juos meita Alīda stuosta, ka Alīda jau nu pīcu voi sešu godu vacuma dzīd “Naktineicā”, piec tam pīsavīnuoja jaunuokuos div muosys, pi tam pastareite, vēļ guļūt rateņūs, tyka vasta iz mieginuojumim. 2018. godā Aigys saime – jei i treis meitys beja Preiļu nūvoda viestneši Dzīšmu i deju svātkūs.

Kai pīzeist Alīda, ar “Naktineicu” Latveja ir apbraukta. Par itū festivalu jei soka, ka “Naktineicai” tys ir koč kas nabejs, tuos ir pyrmuos uorzemis itam sastuovam, ka eipaši beja atbraukt i nūdzīduot taišni sovys dzīsmis, kū poši dzīžam, i cytus dzierdēt. Alīdai patyka burveigais kora “Polifoneja” koncerts bazneicā. Alīda pībylst: “I vēļ mes, pasastaigojūt Kaunis īleņuos, vīnu vokoru atrodom jaunīšu repa koncertu. Tys beja taids cīši daudzpuseigs, ar spieceigim īspaidim palīkūšs braucīņs. Ari tei organizieteiba, mīrs, ka paspēsim, vysur byusim laikā, daīsim kuojom, vyss tyvai. Ka ir laiks, var aizīt atsapyust. Ari volūdys barjera natraucēja, vyss beja saprūtams – klausūtīs dzīšmu tekstu leitovīšu volūdā, koč kū jau varēja saprast.”

Aiga ari ir cīš apmīrynuota, ka tys ir taids pyrmais uorzemu braucīņs. Aiga stuosta: “Ari sastuovs ir spieceigs ar jaunīšu kapelu. Vyspuor taids gondarejums, par tū, kū asam paveikuši, ka asam izturiejuši. Vīnnūzeimeigi vysi īspaidi ir taidi pozitivi. Ari taids mīrs, pat ar festivalim Reigā nasaleidzynuot, kur skrīnam, meklejam [nazynomu – A.B.] “lelū kūku” voi veļ koč kū. Ari volūda natraucēja justīs labi i breivi – uztvērem, kū vajadzēja.” Aiga vieļuok veļ pībylst, ka cīši patyka apskaņuošona vysūs koncertūs – profesionalā, augstā leimenī. Jei ari konstatej, ka kotrys kolektiva vadeituojs koč kur ansambli ir aizveds – Vasilevskis iz Moskovu, Teilāns – iz Ukrainu, a Anita – iz Leitovu. Aiga ari pastreipoj, ka kolektivam pa 71 pastuoviešonys godu tikai treis vadeituoji ir bejuši.

Anna Vutnāne, kura jau nu 1988. goda dzīd ansamblī, ir vīneiguo nu pošreizejūs daleibneicu, kura brauce ar Saunys etnografiskū ansambli Juoņa Teilāna vadeibā iz Ostrogu Ukrainā 1989. godā, arī juņa suokumā. Tymā laikā ansamblī dzīduoja ari Aiga, tik jei natyka partū, ka beja juokuortoj školys nūbeiguma eksameni.

Anna jau suoc dzīduot, pyrms veļ kū konkreti pavaicoju par īspaidim:

“Redz, kur kolni, lejis, lejis, kam tī zalī ūzuleņ?
Puišim kolni, meitom lejis, bitem zalī ūzūleņ!”

Jius itū dzīduojot Ukrainā?

Anna: Mes itū doncovom kai rūtaļneicu Ukrainā. A dzīdovom “Sit kūceņu, pret kūceņu, lai tak saule vokoroā, lukatā, tile-rile-lā!”

Kū vēļ atguodoj nu braucīņa iz Ukrainu?

Anna: Iz Ukrainu braucem naktim, ar kartem, bez nikuo. Myus šopers Boguotūs Jezups beja, kas vede myus. Salyuza iz ceļa autobuss, mes pajēmem mozeņū autobuseņu i braucem. Bet mums ari tur beja skate, mes pa ceļu ari mieginovom. Skatē beja vyss strikti nūteikts – cik tautys tārpim juobyut, cik sīvom, cik – meitom, cik puišim juobyut i cik juobyut muzykantim. Korūgs beja leidza, bet Latvejis korūgs [sorkonboltsorkonais – A.B., verīs biļdi rokstā ite: Etnografiskais ansamblis “Naktineica” 70 godu jubileju īsuoks svieteit ar atmiņu vokoru “Sklasčyne” – lakuga.lv ].

Kaidi ir spylgtuokī īspaidi nu Kaunis festivala, ka saleidzynoj ar braucīni iz Ukrainu tūreiz?

Anna: Nu, var saleidzynuot. Tagad jau ira pavysam cyts līmeņs. Tūreiz jau bez mikrofonim, nikas apskaņuots nabeja. Prosta beja laukums, izsauc tevi, ka juodzīd, i mes dzīžam. A šite apskaņoj, i cyta akustika i vyss, a tur taida breinuma nabeja. I braukt ari – tagad braucam, ir šopers, navigators, a tod pa kartem brauce visi, i ceļā stuojom i prasejom, i bejom. Atpakaļ beja vīgļuok partū, ka mums beja divi akordeonisti, ari Andris Kapusts – jis brauce da Kruoslovai ar myusim. I tod jī ar Teilānu sasaceņte, kurš šmukuok kū nūspēlēs.

I tei buceņa atpakaļceļā jau beja tukša.

Kas par buceņu?

Olus buca beja – pīci spani! Maņ ruodīs, ka Vonogu saime taiseja.

Kas Kauņā patyka vysvaira?

Anna: Vyss patyka maņ. Maņ patyka skotuve, bārni, kas uzastuoja. I šite pošim i maņ nabeja nikuodu baiļu. Lykuos, ka tuo juobyut. Nu, ļūti skaistai! Ka saleidzynuot, kaidi pyrms 30 godim mums tautys tārpi beja – kuodi jau beja, cik beja, i lokoti, kū vajadzēja meklēt pa dzerauni. Es kurpis meklieju pi draudzinis, kurai iz izmāra mozuokys beja, i maņ piersti tai salīkti beja, bet malnom kurpem beja juobyut, boltom zečem beja juobyut!”

Paļdis par īspaidim!

Anna: Lyudzu, lyudzu!

Kristiāna Skutele, kura jau 17. godu ir “Naktineicā”, festivalā turēja ritmu iz bubyna i dzīduoja ūtrū bolsu, stuosta: “Vairuok patyka kapelys saspēle, vysi daņči. Tei breivuo atmosfera vokorā, ka cylvāki, kas īt vīnkuorši garum, īsasaista. Jā, beidzūt ar muosu asam obejis koč kur izbraukušs. Tys nikas, ka mozuo muosa, ir juodasaver, bet jei ari paleidz, i mani “dasaver”. Leidz šam Dzīšmu svātkūs es vairuok ar kori beju, a muosa – ar “Naktineicu”, bet tagad mes obejis reizē koč kur aizbraucom. Sovā ziņā ir ari drupeit skumeigi, ka itys laikam pādejais festivals ar “Naktineicu” (beidzūt uorzemēs!) i reizē tys taids ari skaists nūslāgums ceļam ar “Naktineicu” iz kaidu laiku… Kod iz tū Parīzi brauks, tod kapelai varbyut otkon vajadzēs bundzinīka…”

Centrā muosenis Skutelis. Autoris foto

Paklaušynoju kolektiva vadeituoju Anitu Fedotovu par tū Parīzi i izzynoju, ka asūt veļ Teilāna laikūs bejs atsyuteits pat īlyugums nu Francejis braukt iz tīni, it kai vyss jau bejs sagataveits, bet koč kaidu īmesļu deļ braucīņs nanūtyka.

Kai tys saguoja, ka tykot iz leluokū folklorys festivalu “Atataria lamzdžiai” Kauņā?

Anita: Sajiemu e-posta viestuli nu Kaunis Nacionaluo Kultūrys centra metodikis ar uzaicynuojumu pīsadaleit. Temats mums patyka – iudiņs. I daudz jis mums ir vysur pīmynāts, vysaidūs veidūs upis i azari, iudiņs kai svieteiba, iudiņs kai bareiba. Tod mes pīsasacejom, ilgstūšys sarakstis rezuļtatā vysu nūkuortovom. Pasateicūt tam, ka Preiļu nūvoda dūme īdeve i apmoksova transportu, mes varējom tamā festivalā pīsadaleit. Vysi daleibnīki samoksova leidzdaleibys moksu, kas beja cīši demokratiska, mes tū varējom atsaļaut.

Saunys tautys noma etnografiskuo ansambļa “Naktineica” vadeituoja Anita Fedotova ar festivalaAtataria lamzdžiai” pateiceibys rokstu. Autoris foto

Kas beja leluokuos bažys?

Personeigi maņ, volūdys barjera. Jamūt vārā, ka krīvu volūdu nivīns taidūs publiskūs pasuokumūs nagrib lītuot, a angļu volūdu es naprūtu taidā līmenī, lai varātu runuot.

A tuos bažys pīsapiļdeja?

Problemu nabeja partū, ka mums beja Anna, kas runoj leitoviski i angliski, ka mums beja Alīda i Silvija, kas runoj angliski, kas vysod vysur īsasaisteja, kod nasaprotu, i tiuleņ vysu sarunova. Grupys vadeituoja mums ari beja taida, kura ari krīvyski varēja runuot, bet pa div dīnom mes jau ari leitoviski daudz suocem saprast.

Kas ir tuos pošys jaukuokuos lītys, spylgtuokī īspaidi nu festivala Kauņā?

Anita: Vīna nu lītom beja tuos jaukuos skotivis, iz kurom mes uzastuojom – i Kaunis kulturys centrā, i Kaunis piļs amfiteatrī. Cīši loba festivala organizaceja – mes vysur vysu zynovom, myus vysod sagaideja cylvāks, vysod beja kam papraseit, ka koč kas nabeja skaidrys, i atbiļde beja tiuleņ – momentā. Eistyn nabeja stresa, bez līkom uoriškeibom. Golvonais beja folklora, dzīduošona, tautys dejis voi rūtalis, iz tū ari akcents. Ar lelu prīcu nūsaklauseju daudz leitovīšu folklorys kūpu. Maņ cīši pateik, kai jī iznas sovu tautys tārpu, kai jī apsavylkuši ir. Vīna nu organizatoru saceja, ka jim folklorys kūpuos nav div vīnaidu apgierbu, kam sīvītis navar apsamaukt vīnaidai. Kotrai koč kas atsaškir – voi nu golvys saga, voi jūsta, voi prīškauts cytaižuok izšyuts.

Voi var saceit, ka ir īdviesme tuoļuok dorbuotīs?

Anita: Nu, ir gon. Līkās piļneigi – ka veļ paaicynuotu, grybātum vēļ aizbraukt koč kur iz kaidu cytu piļsātu. Mes jutom cīši pozitivu attīksmi, piec kotrys uzastuošonys myus slavēja, cik mes patykom, cik skaisti bejom.


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Jul
18
Cat
14:00 Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
Jul 18 @ 14:00 – Jul 20 @ 23:45
Bolvu nūvoda svātki @ Bolvi
16:00 Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Storptautyskuos rezidencis nūslā... @ Rotko muzejs
Jul 18 @ 16:00 – 17:30
18. julī 16.00 stuņdēs Rotko muzeja konferenču zālē nūtiks storptautyskuos rezidencis nūslāguma izstuodis atkluošona.   Nedelis garumā, nu 12. da 19. juļa Eiropys Savīneibys finansātuo projekta “Eiropas kultūra: Visi dažādi – visi vienlīdzīgi” laikā Rotko[...]