Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Leluokuo daļa tautys muzykantu Dīnavydlatgolā zynuos, ka kotru godu apreļa pādējā svātdīnē ir juonūbrauc iz Augšdaugovys nūvoda Vabali, kur tradicionalai teik sveiteits Storptautyskais tautys muzykantu saīts. Nu jau 21. reizi kūpā aicynuoti vaira nakai 25 izpiļdeituoji na tik nu Augšdaugovys nūvoda, tok ari nu Preiļu, Jākubpiļs, Leivuona i Bolvu nūvoda, kai ari nu Skreiveru, Reigys i pat gosti nu Leitovys. Organizatora Artura Uškāna vadeitajā meistardarbneicā dalinīki īpazeistynoj ar repertuaru, puorsamej pīredzē i atmiņuos, kai ari gatavejās ļusteigam i sirsneigam tautys muzykantu koncertam.

Storptautyskais tautys muzykantu saīts Vabalī ir palics na tik par namaterialuo kulturys montuojuma naatjamamu sastuovdaļu, kas ar godim vys vaira gaist, aizejūt vacmeistarim, večerinkom i dzeivajai muzykai svātkūs, tok ari prīcynoj ar jaunom debejom. Itūreiz vacuokajam muzykantam ir 86 godi, tok jaunuokajam tik desmit. Īrostai tautys muzykanti iz saītu laižās jau vairuokus godus, leidza jamūt ari rodus, jaunuokuos atlasis, draugus i pazinis.

Kai pastreipoj Storptautyskuo tautys muzykantu saīta organizators Artūrs Uškāns, golvonais saīta mierkis ir saglobuot tradicejis, apzynuot i ceļt gūdā senejū tautys muzykys instrumentu spālātuojus – talanteigus cylvākus, kuri poši ci nu sovu vacuoku, vacvacuoku i cytu laika bīdru ir īsavuicejuši spieļuot i nazkod muziciejuši Latgolys večerinkuos, kuozuos i cytūs svātkūs.

“Tautys muzykantu saīts laika gaitā ir mainejīs tik iz augšu i lobū pusi. Daudzi godu ir palykuse tei foršuo tradiceja, kas tys īt treis stuņdis i nav garlaiceigai. Svātki ir eistyn muzykantim. Varbyut na tik daudzi klauseituojim, kas atīt i giust baudu nu tuo, tok pošim muzykantim sasatikt sovā storpā, apsamaineit ar pīredzi, kas goda laikā ir nūtics, cikom nav redziejušīs,” pīzeist Artūrs.

Pasuokumu vysu pyrma īvoda meistarklase, kurys laikā dalinīki īpazeistynoj ar sevi i demonstrej sovu repertuaru. Kaidam tautys muzykantu saīts ir tei reize, kod reizi godā var nūjimt nu skapa viersa nūputiejušu garmani, tok cytam tī ir sirdssvātki, kod var nūspieļuot ļusteigys dzīsmis plašuokai auditorejai. Saītu īrostai kuplynoj muzykantu dzeivis stuosti, anekdoti i kūpeiga sasaspieliešona.

“Ir taidi, kas brauc godim pat bez aicynuojuma, kam zyna, ka apreļa pādejā svātdīnē ir juobyut Vabalē. Tim cylvākim ir motivaceja cauru godu nazkū dareit, struoduot, kab tū garmani naizlikt iz skapa augšys i naaizmierst. Jis zyna, ka jam byus juobrauc, jis tū nūjam, paspielej i zyna, ka sasatiks ar taidim pošim kai jis,” soka organizators Artūrs Uškāns.

Muzykantu repertuars ir plošs i daudzveideigs, tok koncertā ļauts nūspieļuot tik divejus gobolus. Daudzi rauga atrast sovā pusē aizmierstuos melodejis. Par pīmāru, “Večerinkas muzikanti” treju cylvāku sastuovā nu Preiļu nūvoda Rūžkolnu pogosta itūreiz spieļuoja “Mozū bolūdeiti” i “Kubula dybynu”.

“Es spieļoju bungys. Apgivu pošvuiceibys ceļā i spieļoju vysu myužu. Saītā pīsadolom jau trešū godu – myusu sābri aizdzyna aizbraukt. Ir cīši forši! Mes vaira pa sovu pusi izbraucam iz pansionatim, pīsadolom koncertūs. Vajadzeiga ļusteiga muzyka. Vacim cylvākim tei ir senejuo muzyka, kas jaunim vaira nader, “ pīzeist puorstuove Lidija.

“Kuoss tyka lyupā, i gribīs i gribīs. Cikom var pasakustēt, vajag braukt. Ir pateikamai sasatikt ar puišim, parunuot šū tū, par jauneibu. Es profesionals muzykants naasu nikod bejs. Tok nu sešu septeņu godu suoču izzynuot vaira par garmošku. Spieļuoja tāvs, tod pats pajiemu rūkuos. Vāluok tyku pi akordeona, kuru niu vaira spieleju,“ stuosta kapelys Jezups.

Puorsvorā par saītu tautys muzykanti izzynoj nu draugu. Nareši muzykantu saītā veidojās jaunys draudzeibys i cytureiz muzykanti brauc jau ar kompanejom, taipoš ari veidoj duetus i ansambļus.

Saītā jau pīktū reizi pīsadola akordeonists Ontons nu Rēzeknis pusis. “Kod ite beja Vinsents Kūkuojs, tod es atbrauču pyrmū reizi. Kai tautys muzykants asu nu 1980. goda, kod aizguoju armejā. Pasavieru, ka muzykantim tī ir taidys šaidys privilegejis. Atrodu sev pussasystu garmani i suoču tī peikstynuot. Tod atguoja viersinīki pasaklauseit, suoču ari pats vuiceit cytus, koč ari daudzi naprotu. Atīmūt nu armejis, suoču spieļuot dzimšonys dīnuos, jubilejuos. Tod jau i kuozuos vajadzēja. Tai tys aizguoja. Kū paprosa, tū nūspieleju. Sovā laikā sacerieju dzīsmis. Niu moz kur saīt paspielēt. Seņuok beja daudzi, niu reši. Niu spieleju nu sova gorastuovūkļa i ļauds paprīcynuot,” pīredzē doluos Ontons.

Sovpus Jezups Usāns tautys muzykantu saītā ir pats vacuokais dalinīks. Jam ir 86 godi, i saītā jis pīsadola jau nu 2006. gods. Puors godu ir saguojs izlaist, tok rauga regulari nūbraukt.

“Pyrmū reizi maņ sābrīne soka: ”Braucam, Vabalē ir muzykantu saīts!” Atbrauču pasaklauseit. Tok šofers paruodeja iz mane – rekur ir muzykants! Artūrs Uškāns īdeve sovu akordeonu i es nūspieļuoju. Tai es i braukaleju. Ir taidi muzykanti, kas godā reizi pajam sovu instrumentu. Es seņuok kotru vokoru kū ta saspieļuoju. Maņ pateik muzyka. Šudiņ, īejūt īškā i vēļ aiz durovu dzieržūt, ka spieļoj i skaņ, maņ iz reizis gorastuovūklis cyts palīk. Maņ dāls beidze muzykys školu, tok jis naspieļoj. Maņ beja pīci bruoli i divejis muosys. Nivīns naprota spieļuot, tik es. Aizīmūt [militarajā] dīnastā, pajiemu garmošku rūkuos i par pusmienesi īsavuiceju pošvuiceibys ceļā. Muzykantam ir juobyut lobai dzierdei. Es varu runuot paraleli, tok jau zynu, kuri tausteni juomīdz. Tei ir muzykaluo dzirde,” stuosta Jezups.

Taipoš ari kotram tautys muzykantam ir eipašs stuosts par sovu instrumentu. Ari Jezupa gadīnī juo akordeonam ir vaira nakai 60 godu.

“Tys ir muna bruolāna akordeons nu Varakļuonu, pierkts Vuocejā. Skapa viersā nūstuovēja 30 godu. Es jū pajiemu, saremontieju, i niu ir skaneigs akordeons,” tai Jezups.

Leidzeigai kai cyti saīta dalinīki, ari organizators Artūrs Uškāns pīzeist, ka leluokais tautys muzykantu izaicynuojums myusu dīnuos ir pīprasejuma tryukums ir īrūbežuotuos vareibys spieļuot kaidūs pasuokumūs.

“Pamatā tī ir cylvāki, kuri nazkod ir spieliejuši, bejuši vajadzeigi, tok niu tū vajadzeibu piec seve najiut, tok ir, paļdis Dīvam, taids pasuocīņs, kur jī var sevi paruodeit. Tautys muzykantim praktiski nav, kur spielēt. Nazkod beja kuozys, večerinkys, tok niu vysur ir mehaniskuo muzyka – DJ Spotify vysur ir. Nav pīlītuojuma sadzeivē. Tys ir īmeslis tam, lai tradiceja nateik aizmiersta,“ pīzeist Artūrs Uškāns.

Tautys muzykantu saīti nūteik ari cytur Latgolā – ir muzykantu saīts Borkovā, festivals “Ermoņiku skaņas” Medņovā i cyti.

Fotogalerejā Storptautyskais tautys muzykantu saīts Vabalē, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv: