Kulturys īsacejumi nedeļai: saiminīku stuosti sātys kopejneicuos i sova syltuo mola

Kulturys īsacejumi nedeļai: saiminīku stuosti sātys kopejneicuos i sova syltuo mola

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Itūnedeļ 1. i 2. julī Leivuona nūvoda Jersikā byus Latvejis Lauku foruma reikuotais Latvejis Lauku kūpīnu i vīdūs cīmu vosorys forums “Kopienu persilāde 2026”, deļtuo itai nedeļai īsacejumi, kū i kai raudzeit pīdzeivuot juņa golā i juļa suokumā, Latvejis Lauku foruma projektu vadeituojis, folklorys kūpys “Garataka” dalineicys i Latvejis Folklorys bīdreibys puorstuovis Jelenys (Jeļenas) Jekimovys, kurys dzymtuo puse ir Rēzeknis nūvoda Puša, puorziņā. Taišni svātku laikā Latvejis Radio 1 raidejumā Ģimenes studija varēja nūsaklauseit Jelenys i juos meitys Elzys stuostu par Pušu, svātkim, Garataku i ari dzīsmem latgaliski.

Piec Juoņa dīnys – Pītera dīna

Juoņa dīnys i vosorys zīdiešonys pylnums byus golā. Pīteri dalīk šmuku punktu vosorys saulgrīžu laikam i ar lelu vierīni īgrīž sīna i ūgu laiku. Kai viestej ticiejumi, kab naizsauktu Pārkiuņa sirds, Pītera dīnā nadreikst struoduot. Deļtuo dorbam vajag mest mīra i 29. junī braukt iz Pīterdīnu Rogovkā. Tī byus vareiba izadzīduot ar munim meilajim “Rūžupis veirim” i tautys muzykantim, taipat atguoduot i gūdynuot dyžonūs Latgolys Pīterus – pūdnīku Gailumu i literatu Jurciņu, kurūs dorbi ir atrūnami ari myusu sātā. I piec Pītera dīnys otkon varēs dzīduot tolku bolsus i ūgu bolsus, ari kod nasaīt byut sīna pļovā, bet sovā meilajā “Garatakā”.

Pasuokuma afiša

Sātys kopejneicu dīnys Rēzeknē, Rēzeknis i Ludzys nūvodā

Latgolu navar īpazeit strāpojūt. Tū izzynoj, apsasāstūt pi vīna golda, klausūtīs saiminīku stuostūs, dzīsmēm, jūkūs i paraugūt iedīni, kas gataveits ar mīlesteibu. Taišni deļtuo maņ tai cīši pateik Sātys kopejneicu dīnys. Tys nav stuosts par iedīni, bet par cylvākim i kūpīnom. Par latgaliskū cīmeņu gaideišonu, sirsneibu i sajiutu, ka esi gaideits. Ka gribīs sajust eistynu Latgolu, itei ir vīna nu skaistuokūs vareibu. Itūnedeļ – 4. i 5. julī – sātys kopejneicys gaideis Rēzeknē, Rēzeknis i Ludzys nūvodūs. Vaira informacejis var izzynuot: majaskafejnicas.lv. I, ka vosorā plānojat apceļuot Latgolu, nūteikti vārts apsavērt Latvejis Lauku foruma Facebook lopā – tī ari atrassit daudzi skaistu i īdvasmojūšu maršrutu.

Karteņā: Sātys kopejneicu dīnu publicitatis biļde

Puorguojīņs Pušā

Asu puorguojīņu cylvāks, kuram svareiga naviņ kusteiba i izakustiešona, bet i vareiba īraudzeit, sadzierdēt i sajust. Sagiut skaistu šaļti i pīdzeivuojuma sajiutu! Deļtuo prīcojūs par fantastiskū iniciativu “Rēzeknes novada debespuses”, kurys puorguojīņūs varim īpazeit breineigys nūvoda vītys. Saprūtams, itūnedeļ aicynoju īpazeit munu meilū Pušu, munu laimis zemi i lobuokū vītu pasaulī, munu syltū molu, kur zuole vysod ir zaļuoka i dabasi zyluoki, kur lauku celi pasamej ar meža stygom i azara krostim, bet cylvāki dzeivoj sovu laimeigū dzeivi. Sasateikam īšonai svātdiņ, 5. julī, 9 stuņdēs pi Pušys tautys noma!

Karteņā: puorguojīņa afiša, publicitatis biļde

Atvalinuojums i gruomotys

Muns atvalinuojums nav īsadūmojams bez gruomotu i slynkūs šaļteņu šyupuļa teiklā zam vacuoku duorza šlivu kūkim. I latgalīšu autoru gruomotys ījam eipašu vītu munā sirdī i gruomotu plauktā. Vīnys nu munu meiluokūs latgalīšu rakstnīku gruomotu vys vēļ ir Ilzis Spergys “Dzeiveiba” i Egitys Kancānis “Syltuo mola”. Ka naesi skaitejs, tod īsoku nu vysys sirds – tik kruosaini i tik cīši latgaliski ir itī stuosti, kas aizraun ar sovu eistumu i sirsneibu.

Karteņā: Egitys Kancānis stuostu kruojums “Syltuo mola”, publicitatis biļde

Komentari

Atbiļdēt