Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pītera dīnys laikā, 28. junī, jau ūtrū godu iz sasatikšonu Rēzeknis nūvoda Nagļu pogosta Īdeņā, zvejnīku sātā “Zvejnieki”, aicynuoja etnografiskais ansamblis “Rikava”, pīduovojūt izvadumu “Sastdinis vokors”, kas car dzīsmem, humora pylnom etidem i ticiejumim viesteja par piertī īšonu.

Pārņ, 2025. gods Pīterdīnā, etnografiskais ansamblis aicynuoja iz izvadumu “Pi azara loba dzeive”, viestejūt par vīnu dīnu Lubuona zvejnīku dzeivē. Kai portalam lakuga.lv stuosta zvejnīku sātys “Zvejnieki” saimineica Anna Macāne, sovulaik jau myužeibā nūguojušais “Zvejnieku” saiminīks, Lubuona azara patriots Juoņs Macāns (1957–2021) ar ansambļa vadeituoju Aiju Dunduri, nazkur braukdami, runuojuši, ka ansambļam ir vysaidi tematiskī izvadumi. “Tai pārņ pyrmū reizi ar izvadumu Pīterdīnā pīminiejom Juoni. Vysim – kai skateituojim, tai etnografiskuo ansambļa dalinīkim – patyka, i sasprīde, ka varātu kaidu izvadumu ruodeit kotru godu. Nu suoku gribiejom iz Juoņa dīnu, bet jamā kotram sovi svātki, deļtuo ir Pīterdīna,” idejis rasšonūs īzeimej Anna. Pārnejā godā ruodeits izvadums “Pi azara loba dzeive” i iz vaicuojumu, kaida tod ir dzeive pi azara, Anna nūsasmej, ka eistyn loba i skaista bez gola. “Kod Juoņs nūmyra, dūmuoju, ka varbyut koč kur vajag braukt paceli vīgluokā dzeivē, bet navar nu iteinis nūbraukt! Taids skots, azars radzams nu pogolma i taidi saulis rīti, kotru vokoru cyta biļde,” sovu dzeivi pi azara ar sajiusmu raksturoj Anna Macāne.

“Kod Juoņs vēļ beja saiminīks itamā sātā, bejom runuojuši, ka vajadzātu sataiseit kaidu izvadumu i paruodeit taišni jūs sātā, bet suocēs kovids, tod Juoņam beja juodūmoj par sovu veseleibu, niu juo vaira nav… Tai tys palyka. Bet dūma grauze sirdi kai naatdūts poruods. Pārņ izvadumu gatavejom festivalam “Baltica” i saprotom, ka ir eistais laiks, ka varim atdūt poruodu. Sataisejom pasuokumu i paruodejom Juoņa pīmiņai. Skateituojim patyka, praseja, voi byus vēļ, i sasprīdem, ka varim sataiseit Pīterdīnu ite kai tradiceju,” par izvadumu Lubuona azara krostā stuosta etnografiskuo ansambļa “Rikava” vadeituoja Aija Dundure.

Dundure īzeimej, ka izvadumus etnografiskais ansamblis veidoj jau 72. godu. “Pyrmajūs godūs ansamblis vuoce i dzīduoja dzīsmis: kuozu, dorba, sadzeivis, apdzīduošonys i daudzys cytys. 1958. godā Reigā nūtyka Latgolys kulturys nedeļai, kurys nūslāguma koncertu, apvīnojūt vairuokus kolektivus, režisore Marga Tetere veiduoja kai izvadumu “Vakariešona”. Jau tūlaik Reigā roduos dūma, ka tū, kas pīdar tautai, pošai tautai i vajag saglobuot. Tai ansambļa vadeituojis Teklis Teicānis vadeibā roduos vysaidi izvadumi i turpynojās vysu itū laiku,” skaidroj Aija Dundure, dasaceidama, ka izvadumūs ir pīraksteituos tradicejis – stuosti, teikys, meiklis, pavuiceibys, parunys, rituali i puorejais. Etnografiskais ansamblis “Rikava” izaceļ, ka ir vīneigī Latvejā, kas tai sistematiski veidoj itaida tipa izvadumus. “Vysi izvadumi ir autordorbi. Mums ir bejušūs ansambļa vadeituoju Teklis Teicānis i Janīnys Mičulis būrtneicenis – četrys skaudzeitis kai maizis kukuleiši. Agruok beja tai, ka runuoja tautysdzīsmēs, bet piečuok tradiceju pietnīki saceja, ka cylvāki kasdīnā narunuoja tautysdzīsmēs, tod izvadumus veiduoja kai tekstus. Vysys tradicejis, vacī izvadumi, ar rūku raksteitī, ir tamuos būrtneiceņuos, kas ir myusu pamats, olūts pasasmeļšonai. Koč i niu rokstom ari jaunus izvadumus, bet atjaunojam i vacūs – jī ir kai īdviesme, pi kuo pīsaturēt, bet taiseit atbylstūši myusu dīnu situacejai i cylvāku skaitam,” par izvadumu veiduošonu skaidroj ansambļa vadeituoja. Jei stuosta, ka īrostai vyss suocās ar scenareja pīraksteišonu, kuru skaita vysi dalinīki i tod komentej, papyldynoj. “Izvadums navar iztikt bez zababonu, pavuiceibu, humora, sovejūs dzīšmu – vysa, kas paleidz paruodeit tradicejis,“ papyldynoj Aija.

Zvejnīku sātā “Zvejnieki” ansamblis ruodeja izvadumu “Sastdinis vokors”, kas veļteits piertī īšonai. Aija Dundure soka, ka ituos tematikys izvadums beja veiduots jau ansambļa vadeituojis Janīnys Mičulis laikā, radeits vīnai nu storptautyskuo folklorys festivala “Baltica” nūtikšonu. “Jis mums vysu laiku cauri godim ir repertuarā, reizi nu reizis atjaunojam. Mums ir izvadumi, kas veļteiti vysaidom temom – dīniškys sīna pļovā, māslu tolka, rudzu tolka, krystobys, kuozys, vysaidi tierga varianti, kuozu vuorti i cyti,” īzeimej ansambļa “Rikava” vadeituoja. Aija stuosta, ka izvadumi paleidz ansambļam nūturēt ari vaira daleibnīku, kam na vysi ir, par pīmāru, dzīduotuoji, bet itai var atrast sovu vītu. “Izvadumā kotram ir sovs. Kurs ir stypruoks dzīduoduojs, cytam cyts lobuok saīt, kotram sovs tāls, i tuos lūmys ari pīleipst, pīmāram, mums ir myužeigais Jākubs – lobs cylvāks, bet drupeit naveiksminīks. Taipat saiminīks Ignats i saimineica Veronika – myusu Jurs ar Taņu. Taņa dzīduoja ansamblī jau nu bārnu dīnu, tod atvede Juri, jam īpasatyka i palyka. Jim beja vasalys treis kuozys – izvadumā par dīnu pyrma kuozu, tod pošim sovys i piečuok ansambļa 65 godu jubilejis pasuokumā otkon beja kuozys. Tai jī i palyka saiminīki,” stuosta Aija Dundure.

Vīna nu ansambļa jaunuokūs dalineiču Sintija, kurei “Rikavā” dorbojās jau nu bārnu dīnu, atsokūt iz vaicuojumu, kai iz tradicejom verās jaunuoki ļauds, stuosta, ka gryuts iz vysu pasavērt nu molys, kam cik ilgi byuts vydā. “Tys jau mums ir ašņa ritē!” smaida dzīduotuoja, atsazeistūt, ka pošai meiluokais izvadums ir taišni par pierti, kam juos mamai tykuse čorta lūma, kas ir spūdra izvaduma epizode.

Piec izvaduma “Zvejnieku” gosti beja aicynuoti iz zyvu zupu, kurū saryupējuse saimineica Anna Macāne ar meitu Aiju. Ituos turysma sezonys suokumā vīns nu leluokūs Latgolys turysma izaicynuojumu beja dronu apdraudiejumu ziņuojumu radeituo cytu vītu ceļuotuoju baile braukt iz Latgolu. “Divejis grupys atsasaceja, bet cytaiži brauc. Nasoka, ka baile, bet tai var saprast. Juļs gon ir pylns da molu,” situaceju komentej “Zvejnieku” saimineica Anna, pīzeimejūt, ka julī kaidā dorba dīnā vēļ vītu var atrast, bet cytaiži daudzi interesentu. Anna soka, ka vysa bīžuok pi jūs nūteikūt školu i klašu saliduojumi, rodu saīti, kaidi sporta svātki. Saimineica nūsasmej, ka itūgod jai daudzi vysaidu zeimeigu jubileju: “Tiuleņ byus 30 godu kai ar Juoni aizsuocem Nagļu “Zvejnīkdīnu” sporta svātkus, 25 godi kai struodoju par gidi Teirumnīku pūra stygā i 20 godu kai pi seve pīduovojam Latgolys kulinaruo montuojuma vareibu – tū, kas ite iz vītys dabuots, nikur tuoli nav vasts, nikur nav globuots.”

Fotogalerejā: etnografiskuo ansambļa “Rikava” izvadums “Sastdinis vokors”, foto portals lakuga.lv