Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Nu 9. da 12. juļa Dagda iz šaļti puorsavērte par Latgolys muokslys i kulturys epicentru – te kužynuojuos jau ūtrais Dagdys arhitekturys, muokslys i muzykys festivals, kurs puļcēja muokslinīkus i kulturys cīneituojus nu Latvejis i uorvaļstu. Portals lakuga.lv gasteja festivalā tuo atkluošonys dīnā, kod Dagdys vacuo posta kuormā tyka atkluota Latvejis i cytvaļstu muokslinīku dorbu izstuode, taipoš vairuoki vidis objekti beja apsaverami pa vysu Dagdu.

Ar vītai specifiskom instalacejom, arhitektoniskim paviļjonim, muokslys dorbim, koncertim i rodūšajom iniciativom festivals izgaismuoja kulturys procesu pozitivū potencialu Latvejis pīrūbeža teritorejuos. Taipoš eipašu uzsvoru festivals lyka iz vajadzeibu styprynuot salīdātys kūpīnys, kam geopolitiskūs izaicynuojumu laikā tys ir eipaši svareigi. Festivala organizatori ir bīdreiba “Perifēriju centrs”, kurā apsavīnuojuši naatkareigi muokslinīki, arhitekti i muziki: Helvijs Savickis, Jānis Dzirnieks, Aleksis Luriņš, Lauma Muižarāja i Kristaps Lejiņš.

Kai stuosta organizatori, itys festivals ir unikala Latvejis mārūga nūtikšona, kam tys ir taids vīneigais, kurs apvīnoj arhitekturu, muokslu i muzyku. Plotuok par eistynuotajim projektim i īsaisteitajim muokslinīkim var puorskaiteit festivala sātyslopā.

Vīns nu festivala organizatoru, Helvijs Savickis, stuosta, ka saisteibā ar festivalu jam gadejušuos vairuokys nagaideitys sakriteibys, kas it kai pastreipuojušys, ka aizsuoktuos lītys juoturpynoj. Pasuokuma atkluošonys dīnā Helvijs puorsavītoj veikli, tok ar zynomom gryuteibom, kam tys juodora ar krukim: “Maņ gadejuos trauma, beja juobrauc iz Gaiļazaru sašyut kuoju. Verūs, ka rezidentam, kurs šyun tū kuoju, uzvuords Baranovskis i lobs, skaists akcents. Cikom šyun, nazkai juoparunoj i es jam prosu – jius nu Latgolys? Jis maņ atbiļd, ka nui. Vaicoju – nu kurīnis? Nu Dagdys. Es soku – tu zyni, ka piec nedelis Dagdā ir festivals? Jis soka, ka, nui, ir dzierdējs. Vēļ, kod taisejom bīdreibys bankys kontu, beja tīšsaistis sazvons, bankys persona, kas ūtrā pusē beja tīšsaistē, atsaroda Daugovpilī, tok beja nu Dagdys. Ituos mozuos lītys ir kai taids juoņtuorpeņš iz ceļa, kurs soka, ka ej pareizā vierzīnī,” doluos Helvijs.

Atsaverūt iz festivala pyrmsuokumim pārņ, Helvijs Savickis stuosta, ka, atsagrīžūt iz dzeivi Latvejā, par reizi asūt bejuse dūma, ka Dagdā nazkas juodora. “Parunuoju ar Aleksi Luriņu, kurs, kai izaruod, ir nu Preiļu, i vysa festivala pamata iniciativa ari guoja nu muzykys, kam Aleksis sovā Preiļu lauku sātā īroksta daudzu grupu muzyku. Jam tī ir īrokstu studeja, iz kuru brauc kai vītejī, tai uorzemu muziki. Tod piečuok pīsaslēdze ari Jānis Dzirnieks, kurs saceja, ka redz, par pīmāru, Modūnē ir “Maboca”, tok Latgolā nav taida rikteigi laikmeteiga, breiva festivala bez kūriešonys. Prūtams, pi vysa ari “pīrūbeža drāmys i nav dzeivis rāmys”. Tai mes drusku nūsaformuliejom, tok pyrmais gods beja kai lels izmieginuojums. Mes preses relizi izsyutejom kaidys treis dīnys pyrma festivala. Atbrauce kaidi divdesmit cylvāki, par kū mes bejom puorlaimeigi. Tok pyrmajā godā mes īpazynom vysu piļsātu, cīši daudzus vītejūs, izprotom tū strukturu, kai ite teik vadeiti dorbi, i jī vysi mums deve zaļuos gaismys. Deļtam itūgod vyss process jau beja daudzi vīgļuoks, mes jau zynuojom, kam zvaneit. Ari turysma centrys stypri īsasaisteja i nūkorigēja, ka tī ir tys, tī itys, par itū vaicuojumu zvaneit tam. Kod mums koč kū vajadzēja, iz reizis tyka dabuots telefona numers, kam zvaneit, vyss nūtyka cīši mudrai. Nu suokuma mes sacejom napareizi, ka Dagda ir tuoli nu Reigys, tok vītejī myus lobuoja, ka Reiga ir tuoli nu Dagdys. Šūgod suokt vysu organizēt beja apmāram kai pīzvaneit draugim i apsavaicuot, kai jī puorzīmuojuši. Itūreiz mums jau ari vaira uzaticēja, beja vīgļuok dabuot kaidu papyldu finansiejumu. Kas mani vysuvaira tracynoj, Reigā ļauds vaicoj – deļkuo? Latgolā nivīns tū napraseja, lai kū mes dorom, vīnkuorši dorom. Itū filozofiskuo rakstura vaicuojumu var aizdūt vysur, na tik Reigā, tok i Vīnē, i Parizē, ite nivīnam naīguoja pruotā aizdūt itū glupū vaicuojumu. Mums i pošim nabyutu konkretys atbiļdis, ite vīnkuorši juoīt i juodora. Gona bīži vītejim ļaudim acīs radzams, ka jī na da gola izprūt taidu nastandarta muokslu, vystik tyc tam, ka Dagdai tū vajag.”

“Ļauds tyc i naprosa deļkam, vīnkuorši dora, i tys ir vīns nu golvonūs īmesļu, deļkam ite ir tik breineiga jutūne! Itūgod vyss ir cīši kontekstuali, vyss ir radeits taišni Dagdai,” stuosta Helvijs Savickis.

“Mani cīši uzrunuoja, ka ar Helvija paleidzeibu iz Dagdu atbrauc muokslinīki nu dažaidu vaļstu. Itūgod ir nu Austrejis, Vuocejis i Skotejis. Jī īpazeist myusu kulturu, mums ir vareiba īpazeit jūs, veiduot jaunu kontaktus i sadarbeibys. Juopīzeist, ka daudzi itaida veida muokslu nasaprūt, tok var saprast, kod tu īpazeisti pošu muokslinīku. Kod autors izstuosta sovu ideju, par reizi iz vysu saīt pasavērt cytaižuok. Juobyut ari cytaižuokim muokslys izpausmis veidim, klasika mums ir daīmama, tok ir cīši svareigi pasavērt ari nazkū jaunu. Leluokais ituo festivala izaicynuojums ir sadabuot vysu vajadzeigū, kam budžets nav stypri lels i laika, koč nu suokuma līkās ir gona daudz, patīseibā datryukst. Ari dzeivuotuoji kai kūpīna īsasaista – kas kū īdūd, kas zyna, kur dabuot i tamleidzeigi.”

“Tycu, ka itys festivals var izaugt vēļ vaira, i tod jau ļauds nu vysurīnis brauks da myusu vērtīs,” doluos Dagdys Turysma punkta vadeituoja Sintija Maļkeviča.

Vīns nu Dagdys festivala dalinīku ir muokslinīku grupys puorstuovs Jonass nu Insbrukys Austrejā. Juo puorstuovātuo muokslinīku grupa reizi godā sasateik, kab kūpeigi struoduotu pi kaida muokslys projekta, itūreiz tys nūteik Dagdā, pasasokūt Helvija īlyugumam. Jonas stuosta, ka, pyrmūreiz atbraucūt iz itū vītu Dagdā, jim licīs, ka tei sovā ziņā izaver nadaudz naeista, muoksleiga. “Mums ruodejuos, ka ite eistyn izaver piec golfa laukuma, deļtam sasprīdem atteisteit itū narativu plotuokai i izbyuvēt taidu kai paviļjonu. Mes turim nūceju, ka piečuok itei palyktu par kūpīnys puļciešonuos vītu – īškā varēs kūpeigi pasēdēt, ite byus daīmamys ari golfa bumbenis i vāzys, kab uzspielēt golfu. Cerams, ka nivīnam naīīs pruotā tuos nūnest paceli. Mes prīcuotūs, ka  iz prīšku ite varātu nūtikt ari kaidi mozi pasuokumi. Ite vyss ir piļneigi cytaižuok, nakai Austrejā, tok cylvāki ir cīši laipni i atsauceigi, mums prīca te byut. Prūtams, ir volūdys izaicynuojums, vys daudzi cylvāki īt garum, verās, grib nazkū pavaicuot. Ir bejuši gadīni, kod komunicejam ar rūkom, ar žestim. Prūtams, ir kaida daļa, ka varbyut nav tik īinteresāti, tok tys ir tikai normali,” doluos austrīts Jonass.

Vīns nu festivala procesu organizatoru, radejis “Naba” žurnalists i filozofs Ainārs Kamuoliņš (Kamoliņš) izsoka taidu nūceju: “Nūslāgumā aicynoju golferus spielēt ar prīcu, arhitektus projektēt ar skotu iz prīšku, muziku performancem aizraut ari vītejūs dzeivuotuojus, bazneicānus ticēt apzineigi, traktoristus struoduot ražeigi i školānus vuiceitīs apzineigi i sekmeigi, bet marasmatikus – turpynuot kultivēt itū vysnūtaļ sovpateigū perspektivu iz pasauli. Tikai vysu itūs sabīdreibys grupu koordināta sadarbeiba nūdrūsynuos Dagdys tuoluokū izaugsmi i nūstyprynuos tuos vītu Latvejis kulturys i rekreakcejis kartē.”

Dagda i Kruoslovys nūvods turpynoj atsateisteit laikmeteiguos muokslys vierzīnī. Cyts tieļnīks i muokslinīks – Pauls Pudžs – jau pārņ Geranimovys Ildza azara krostā atkluoja pyrmū skulpturu. Sovpus niu, sateikūt Paulu Dagdā, jis stuosta i 31. julī aicynoj iz ūtruos skulpturys atkluošonu. “Itūreiz maņ ir ideja, ka skulpturu pastateisim vysi kūpā, tys byus kai kūpdorbs. Byus ari vīns dorbs, kurs jau ir gotovs, tiks puorvasts nu Cesvainis, tuo nūsaukums ir “Vērpēja”, par cylvāku, kurs ir dualā dobā ar sevi i rauga nūskaidruot, kas ir jis pats i iz kurīni jis vierzej sovu energeju.”

Foto galerejis autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv