Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Rēzeknis Centraluo biblioteka itūgod pīduovoj lekceju cyklu “Latgaliešu grāmatniecības pēdas”, kurā paradzātys treis nūtikšonys. Pyrmuo byus jau 7. augustā 13 stuņdēs, kod bibliotekys laseitovā (3. stuovā) profesore, filologejis doktore Lideja Leikuma īpazeistynuos ar 18.–19. godu symta latgalīšu raksteibu i gruomatnīceibu, skaidrojūt pūliskuos raksteibys sovpateibys, volūdys atteisteibu i nūzeimeiguokūs dorbus.

Lideja Leikuma skaidroj: “18. i gondreiž vysā 19. godu symtā latgaliski raksteitī dorbi myusu dīnu skaiteituojam redzīs svešaidi jimūs lītuotuos grafikys i daudzu vaira nasaprūtamūs vuordu deļ, vystik tūs īpazeišona ir cīši saistūšs dorba lauks. Vacuos latgalīšu gruomotys i rūkroksti ir myusu seņču mums pamastais montuojums, jūs gora i laiceiguos dzeivis svareigys līceibys, taipat kai vacuos piļs i bazneicys.

Latgalīšu vacuos gruomotys i rūkrokstus mozuok sagataveitam skaiteituojam svešaidus dora tai saucamuo pūliskuo raksteiba. Vysā ite apsaveramajā rakstnīceibys pūsmā īspīddorbūs i rūkrokstūs tykušys izmontuotys pūļu volūdys grafemys, nu kuo cauri godu symtim da myusu dīnu atguojs pajiemīņs leidzskaņus l i n nameikstynuot t. s. palatalajā pozicejā (sal. naleleņš, bet naleleni). Tai tū paradz i prosa vysys latgalīšu gramatikys, tok kas izaruoda par apgryutynuojumu pat izgleituotim Latgolys kulturys darbinīkim.

Apsavieršonai pīduovuotais laiks latgalīšu volūdā īness palelu daudzumu slavismu, kas pasaruoda reizē ar vajadzeibu izsaceit abstraktus jiedzīņus, bez kuo nav īdūmojami goreiga satura teksti, taipat – saimisteibā pasaruodūt jaunim prīškmatim i reikim, laukkūpeibā īīmūt jaunim kulturaugim i tml., i tī nav nikaids latgalīšu volūdys “zamuoka leimiņa” voi “volūdys samaituoteibys” ruodeituojs – volūdā vysam ir sova vīta.  

Referatā dūmuots klauseituojus īpazeistynuot ar vairuokim svareigim religiska satura īspīddorbim (pīmāram, “Evangelia toto anno” (1753), “Nauka Chrestianska” (1775), “Wyssa mocieyba katoliszka” (1805)), ar pyrmajom laiceiga satura gruomotom (latgalīšu gramatikom (1810, 1817, 1853) i popularzynuotnyskim izdavumim, kai  J. Akeleviča “Eysa mociba” (1832), J. Macileviča “Pawujciejszona” (1850), G. Manteifeļa kalendari), ar spūdrim rūkroksta literaturys paraugim, eipaši A. Jūrdža dorbim, ar dorbim folkloristikā (C. Platere, E. Volteris, S. Uļanovska, P. Smeļters).”

Pasuokumu boguotynuos bibliotekys sagataveituo pavodūšuo izstuode “Senākais bibliotēkā”, kurā byus apsaverami bibliotekys kruojuma senejuokī izdavumi, kai ari senejuokūs i vierteiguokūs Latgolys literaturys pīmāru faksimilizdavumi.

Īīšona pasuokumā bez moksys. Tuo nūtikšona tiks fotografāta i fiļmāta. Lekceju cyklys teik realizāts ar Vaļsts kulturkapitala fonda mierkprogramys “Latvīšu viesturyskūs zemu atteisteibys programa” i bīdreibys “Latgales reģiona attīstības aģentūra” paleigu.