Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Juoņa dīnai kai sevkurim svātkim ir sovys pamata tradicejis, tamā pat šaļtī kotrys pats tradicejis pagrīž pa sovai i sovys saimis saprasšonai. Itūreiz izvaicuojom cylvākus nu vysaidu Latgolys regiona vītu, kab dazynuotu jūs atminis par saulgrīžu svieteišonu.

Gunta Klusa nu Augšdaugovys nūvoda Leiksnys:

Muna baba Janīna (dzymuse 1934.godā) stuosta, ka Juoņa dīnu moz svieteja, deļtuo ka Vaikuļānu solā nabeja nivīna Juoņa. Eisti suoce svieteit tikai tod, kod apsaženēja, tod gon vysi Juoņa dīnā sasatyka centrā. Nu sovu bierneibys atmiņu vysspylgtuok atmynu tū prīcu, ka var ar vacuokim vysu nakti palikt uorā. Leiksnys muižys parkā dadzynuoja gunkuru un pūdelis. It seviški tys gunkurs dabasūs maņ redziejuos kuo breinums. Vītejuos sīvys tautystārpūs dzīduoja rūtoj vai leigū. Mes siediejom iz sedzeņom zuolē un vēremēs, kai lāc puori gunkuram. Vēļ bierneibā mama jēme leidza iz Juoņu apleiguošonu. Jyudze zyrgu, puškuoja rotus un mes dzīduodami braucem iz vysom Juoņu sātom. Maņ redziejuos jūceigi, ka vaiņuki meitom juopyn taidi spuraini. Branguoki redziejuos taidi cīši saveiti, bet kaimiņu taņte saceja, ka juovej kupli, leli i nu vysaidu puču.

Leiksnā Juoņa dīnu svietej voi nu kotrys sovā sātā, voi sasateik parkā iz lelū sviniešonu. Svietejam tradicionali – ar dzīsmem, daņčim, ols daleišonu, vaiņuku peišonu. Pyrma kaida laika īguoja jauna tradiceja, ap pušnakti skrīnam kažukūs. Iz itū laiku sabrauc daudzi, tys ir draudzeibys skriejīņs, cīši jautrys. Cyti padūmoj, ka juoskrīn plykim zam tuo kažuka. Tod goduos daži lobi kuriozi.

Parosti iz Juoņa dīnu sabrauc draugi i rodi nu molu molu. Leiksna ir pylna ļaužu. Sviniešona parkā vylynoj deļ kūpeigu daņču i kūpā byušonys. Gols golā, Juoņa dīnys naktī nivīns naguļ un navar saprast, kura meita, kura muote.

Rēzeknis Tautys teatra akters i pasuokumu vadeituojs Juoņs Pampe:

Maņ nav Juoņa dīnys svieteišonys stuostu ar baigajim pīdzeivuojumi, tok ir taidys kai atmiņu biļdeitis. Jamūt vārā, ka parosti ap Juoņa dīnys laiku maņ ir juopīsadola kaidā nu pasuokumu, tod pi Juoņa vaiņuka es parosti teiku bez līkys īspringšonys.

Juoņa dīnā bierneibā laukūs vysod beja cīši lela rūseiba – vyss tyka sakūpts, nūpļauta zuole (ar laiku tys palyka par munu pīnuokumu, kas maņ cīši patyka), mama ar papu guoja grīzt bārza pierts slūtys i tod jau suocēs gatavuošonuos vokoram, gunkura kūršona i raudzejumi izturēt da reita. Vīnūs svātkūs beja tik solts, ka pi gunkura bejom jakuos, i tī beja tik omuleigi, ka es tīpat ari damygu iz babys austuo vylnys deča.

Juopīzeist gon, ka taišni munys sīvys saime maņ īvuiceja tai pa eistam svieteit itūs svātkus – ar gordim cīnastim, dzīsmem, daņčim i cytom svātku aktivitatem. Pīmiņu, ka vīnu godu beja palykušys tik divys stuņdis da saulis lākta, tok troki guoja mīgs, vys nazkai izadeva nūsaturēt, i tys beja tuo vārts. Tei šaļts, kod saule tik tikū pīpylda vysu tev apleik ar pyrmajim saulis spaitim, ir eistyn magiskys.

Ondrupinis lauku sātys nūvodpietneica Evija Maļkeviča-Grundele:

Juoņu laiks maņ asociejās ar atsarasšonu dobā, pļovā, vuocūt čajus, sīnūt slūtys, daudz dzīžūt, kurynojūt gunkuru i pynūt vaiņukus gondreiž kotru dīnu. Ap Juoņu laiku gondreiž kotru nedeļu maņ mugorā ir taututārps.

Nu bierneibys pīmiņu, ka gatavuošonuos Juoņa dīnai vysod nūtykuse jau kaidu mienesi pyrma. Muns tāvs ir Juoņs, jis vysod dareja olu. I mes, bārni, vysod paleidzējom ar dorbim, kas ar tū saisteiti. Leluokais dorbs beja sagatavuot īsolu – dīdzēt, kaļteit i pīsavērt, kab napuordeigst i nasapelej. Tod beja juogatavoj ols trauki, tūs vysod vedem mērcēt iz azaru. Tod myusu dorbs beja salaseit “pareizūs” akmiņus, kurūs izmontoj akmiņa ols dareišonai. Dīnu pyrma ols vuoreišonys, vokorā, ar senejom rūkys dziernovom molom īsolu. Bejom kluotyn ari ols dareišonys dīnā, kod juopaleidz ar vysaiduokim seikim darbenim. Olu parosti dareja juņa suokumā, kab tys paspātu izryugt da Juoņa dīnys.

Nedeļu pyrma Juoņa dīnys beja aktivuokī vosorys lauku dorbu, kas ir aktuali ari myusu dīnuos. Tyka pļauts sīns, sāta savasta kuorteibā. Ar babu guojom laseit zuoleitis, sīt slūtys. 23. junī parosti vysa sāta beja šmuka i kuorteiga. Agruok leiguotuoji varēja apdzīduot saiminīka napadareitūs dorbus. Mums vysa dīna paguoja pļovuos, losūt juoņa zuolis i pynūt vaiņukus. Tētem parosti beja ūzullopu vaiņuks, mes pynom vaiņukus i sev, i gūteņai lykom iz rogim. Apspraudem vysus pakšus ar cārmyukša zorim, ustobā pi kotrys gultys nūlykom juoņa zuoļu pušķus, nūteikti vajadzēja byut kaļmem, ūzula zoram, papardem i cārmyukšai. Mama parosti sēja sīru i gatavuoja gordumus Juoņa dīnys goldam. Tai kai rodūs tēte beja vīneigais Juoņs, tod vysi sābri, rodi i draugi sabrauce svinēt Juoņa dīnu da myusu. Pi gunkura kūpā sagaidejom gaišumu. Kaids palyka gulēt škiunī iz sīna voi stogā. Gunkuru vysod kurynuoja lelu i varonu, pavasarī, kod guoduoja molku, vysod leluokūs blučus atlyka Juoņa dīnys gunkuram.

Vāluok mes poši ar bruoli reikuojom Juoņa dīnu ar draugim, tok jau pādejūs 15 godus asmu pīsavārsuse Saulis kalendaram i svynu Saulstuovus, kod ir astronomiski eisuokuo nakts. Pādejūs godūs ap 21. juni nūteik vysaidi pasuokumi, kur aicynoj dzīduot i pīsadaleit, deļtam Juoņu laikā maņ eipašuo dīna ir 20. juņs, kod vīna poša īmu zuoļu piertī i ar vaiņuku golvā sagaidu sauli. Sovpus 21. juņs ir cīši pīsuotynuota dīna. Saīt byut vysaiduos nūtikšonuos, kur teik atzeimāti Saulstuovi, nūteik īleiguošonys i sasadzīduošonys. 23. juņs palīk kai kalendarī svātki, kod laižam iz Ondrupinis muzeja pasuokumu, kur ari sviniešona turpynojās da reita.

Muna baba ir stuostejuse, ka Juoņa dīnā vysa saime davusēs pļovuos laseit juoņa zuolis i nu sātys iz sātu puļcejuos juoņa bārnu pulks, kas kūpā ar dzīsmem guoja da tyvuokuo Juoņa svieteit svātkus. Nūteikti beja juoapleigoj i ar juoņa zuolem juoapduovynoj saiminīks, pi kura guoja gostūs, kam tod Juoņa bārnus pagasteja ar sīru i olu.

Myusu dīnuos Juoņa dīna teik svieteita vairuokys dīnys, kam lela daļa pīsavierš astronomiskajim svātkim, tok turpynoj izmontuot ari oficialuos kalendara breivdīnys. Kūpīnys puļciešonuos koncepts ir drupeit puorsamejs, tī ir pasuokumi cīmatūs, kurus organizej kulturys nomi voi organizacejis, voi ari nūteiktys dūmu bīdru grupys. Agruok rodu pulkā voi cīmā nūteikti beja kaids Juoņs, kurs vysod reizi godā iz svātkim puļcēja ap sevi rodu saimi, draugus i apleicejūs sābrus.

Zane i Pauls – symtgadeiguos dzymtys sātys atjaunuotuoji i Instagram konta “Latgolita“ saiminīki:

Myusu saimei, kura kasdīnu pavoda Reigā i Zemgalē, vysmeiluokī ir taišni Juoni, kurus sagaidom Latgolā, dzymtys sātā natuoli nu Ješa azara krostu Kruoslovys nūvoda Andzeļu pogostā.

Pārņ Juoņa dīnu sagaidejom kuplā pulkā, aicynojūt gostūs kai saimi, tai draugus nu Reigys. Parosti piec īsarasšonys sātā sagastejam vysus ar tradicionalū šmakovcenis i špeka maizeitis degustaceju.

Tai kai Latgolā, sovys dzymtys vīnsātā, varim nūgiut piļneigu atsasliegšonu nu piļsātys kņadys, svātkus suocam svinēt aiz laika, kab varātu mīreigi izbaudeit lauku idilli. Eistajūs saulgrīžūs (20. junī) bejom izlykuši mūdynuotuoju iz saulis lākta laiku, kab suoktu dīnu ar mauduošonūs Ješa azarā. Piečuok, saulei austūt, pļovuos salasejom juoņa zuolis, ar kurom rūtuojom goldus nuokušuos dīnys svineibom.

23. junī, Zuoļu dīnā, kūpā ar gostim ļuovemēs svātku gatavuošonuos procesam, kas ir meiluokuo svātku daļa, partū ka svātki rūnās taišni nu gatavuošonuos procesa, na nu siediešonys pi golda. Gostus sadalejom mozuokuos kompanejuos i kotram uzticiejom kaidu svātku gatavuošonys pīnuokumu – ēst taiseišonu, gunkura veiduošonu, bāra sagatavuošonu, kuru izlykom iz klietī atrostuos linejdroškys, meiju guoduošonu, golda dekoriešonu i cytus dorbus.

Puiši ar vacū dzedu guoja iz mežu piec svātku meiju i vacajā pierteņā kiupynuoja Ješa azarā nūgiutuos zivtenis, kai ari vistenis. Meitys cikom uorā iz guņs gatavuoja Juoņa dīnys sīru. Vysys tyvejuos pļovys tyka izbristys, kab dāmys sagatavuotu sev trejdeveņu pļovu zīdu vaiņuceņus. Svātku goldā tyka lykts babenis Latgolys goldauts (drellis) i tam viersā pošu gatavuotī svātku gordumi.

Kod svātki sagatavuoti, atlīk tik baudeit – ar dzīsmem vakarēt pi Juoņa dīnys gunkura. Parosti ap četrim nu reita, saulei lānu austūt, daļa nu Juoņa bārnu jau ārtai īsakuortuojuši guļammaisūs teltīs, cikom daļa vēļ dūdās pādejā liecīnī puor gunkuru, kur nu īprīškejuo vokora palykušys tik puora molkys pagalis i gruzdūšys ūglis.

Juoņa dīnā vysus svieteituojus cīnejam ar kūpeigom svātku reitiškom, kab tuolajā ceļā atpakaļ iz piļsātys dzeivi gosti nūbrauktu na tik laimeigi i lauku burveibu sasaelpuojuši, tok i labi paāduši.