Rokstu sagataveja: Laura Melne, portals lakuga.lv

Var saceit, ka beidzamajūs godūs latgalīšu teatris pīdzeivoj uzplaukumu – teik tulkuotys uorzemu lugys, īstudāta pasauļa klasika, teik dūmuots ari par izruodem bārnim. Tok, voi navajadzātu vaira veicynuot latgalīšu originaldramaturgejis pasaruodeišonu iz teatra skotivu? Raidīroksta “Mīti” 2. sezonys 4. serejā portala lakuga.lv redaktore Laura Melne par tū izvaicuoja Daugovpiļs teatra aktrisi i vaļdis prīšksādātuoja paleidzi muokslinīcyskajūs vaicuojumūs Kristīni Veinšteinu, jaunū dramaturgu Juoni Golubovu, kai ari aktrisi i režisori Lienu Šmuksti.

Golvonū myusu dīnu teatra latgaliski veiduotuoja lūmu ir uzajiems Daugovpiļs teatris. 2008. godā tys izsludynuoja pyrmū lugu konkursu, kurā uzvarēja Kristīnis Jokstis dorbs “Klepernīku pogosta zvaigzne”, kas pyrmizruodi pīdzeivuoja 2010. godā i teik skaiteits par 21. godu symta profesionaluo latgalīšu teatra suoku punktu. Piečuok tyka īstudāts ari Monikys Zīlis originaldorbs “Rūžys byudu golūs”, tok vāluokuos Daugovpiļs teatra izruodis latgaliski puorsvorā bejuši tulkuojumi i voi lokaliziejumi. Kristīne Veinšteina soka, ka nav jau tai, ka Daugovpiļs teatris vaira nav dūmuojs par originaldramaturgejis atteisteišonu, tok piečuok vīnkuorši nav izadevs atrast pīmāruotu materialu, ari nuokušī lugu konkursi naasūt bejuši veiksmeigi: “Cylvāki mums vaira nikuo naīsyuteja voi īsyuteitais materials nabeja taids, kū varātu īstudēt.” Jei pīļuove, ka itūgod voi cytugod lugu konkursu tradiceju varātu atjaunuot, deļtuo ka izauguse jauna dramaturgu paaudze, kam tys varātu ruodeitīs interesanti.

Jaunuos paaudzis puorstuovs Juoņs Golubovs, kurs itūvosor absolvēs Latvejis Kulturys akademeju i byus jau diplomāts dramaturgs, pīzyna, ka byutu gotovs pīsadaleit taidā konkursā. Vysupyrma, jam kai jaunam dramaturgam ir interese vysu kū dareit i sevi pīruodeit, tok, pa ūtram, kai jau nareši tys mādz gadeitīs, interese par latgaliskū Juoņam, kurs izaudzs Ludzā, asūt rodusēs taišni tod, kod jau suocs studēt Reigā. Jis ari skaita, ka na jam vīnam byutu gribiešona pīsadaleit taidā konkursā.

Juoņam jau ir saguojs struoduot ari pi izruožu, kas saisteitys ar Latgolu. Jis sasadorbuojs ar Ludzys režisori Mariku Čerņavsku i bīdreibu “Teātris azotē”, paleidzūt veiduot izruodis “85” dramaturgiskū materialu, taipat pārņ struoduojs pi Rēzeknis teatra izruodis “Joriks” īstudiejuma “Nākotnes lēmējas”, kurā tyka runuots par Rēzeknis jaunīšu pīredzi. Niu kūpā ar akteri Juoni Krūni jī suokuši dorbu pi īceris, kuruos rezultatā varātu tapt Juoņa Golubova pyrmais raksteitais dramaturgejis dorbs latgalīšu volūdā. Jis nūruoda, ka pyrma tuo vajadzātu vēļ pasleipēt latgalīšu rokstu volūdys zynuošonys, tok “dramaturgeja ir pateiceiga, ka tī var i pa sovam drupeit”. Niu nūteikūt izpietis process – obeji Juoni brauc sasatikt ar cylvākim, jūs intervej.

Liena Šmukste, kuruos dzymtuo puse ir Leivuons, na reizi viņ kai aktrise izruodēs runuojuse latgaliski, tymā skaitā ari Rēzeknis teatra “Joriks” izruodē “Muols”. Itūgod jei ari Latvejis Leļu teatrī īstudiejuse izruodi “Sunāns!”, kurā skaņ kai latgalīšu, tai latvīšu literaruo volūda. Liena ir i “Sunāna” dramatiziejuma autore. Režisore stuosta, ka itys bejs gadīņs, kod konkretū dorbu gribiejuse īstudēt kai jei, tai teatris. Liena skaita, ka nav lela vaine, ka luga, kurū gribīs īstudēt latgaliski, vysupyrma pīraksteita latvīšu literarajā voi cytā volūdā, tū var puorlikt ci puortulkuot.

“Nadūmoju, ka lugys byutu juoroksta tīši latgaliski i tagad vajadzātu sasatraukt, ka mums nav latgalīšu dramaturgu. Byus forši, ka jaunuo paaudze raksteis latgaliski, bet navajag par tū sasatraukt,” Liena ir puorlīcynuota, ka lobu dramaturgeju vārts īstudēt naatkareigi nu originaluos volūdys, kaidā tei pīraksteita. Pats svareiguokais asūt, kab vyspuor byutu gribiešona īstudēt izruodis latgaliski.

Kai lobu pīmāru jei nūsauc Daugovpiļs teatra izruodi “Hekubi”, deļ kuruos senejūs greku autora Eiripida lugu latgaliski puorlykuse Kristīne Veinšteina. Tei ruoda, ka teatris par myusu dīnu aktualim vaicuojumim var runuot caur cytys tautys i pavysam cyta godu symta dramaturgeju, kas nav pagaisynuojuse sovys aktualitatis.

Ari lugys latvīšu literarajā volūdā myusu dīnuos puorsvorā tūp deļ teatru, tuos reši teik izdūtys gruomotuos i plašuokai auditorejai nav daīmamys. Kristīne pīkreit, ka latvīši lugys kasdīnā cīši naskaita, tei nav tik pošsaprūtama literaturys daļa kai proza voi dzeja. Liena papyldynoj, ka Latvejā vyspuor nav daudzi myusu dīnu dramaturgu, eipaši tūs, kuri labi roksta i kurūs dorbus gribīs īstudēt, kur nu vēļ latgalīšu dramaturgu.

“Ka, pīmāram, Daugovpilī voi Rēzeknē byutu kaida augstškola, kurā varātu vuiceit dramaturgus voi latgalīšu volūdu, tod mes varātu runuot par koč kū vaira,” pastreipoj Liena.

Jei nūruoda, ka dramaturgs ir profeseja i ari pošys pīredze pi “Sunāna” izruodis dramatiziešonys nav bejuse vīnkuorša. Juoņa dramaturgejis pasnīdzieji Latvejis Kulturys akademejā ir Jānis Balodis i Ivo Briedis. Jis skaita, ka ituos studejis īlīk cīši spieceigus pamatus.

Kristīne nūruoda, ka, taisūt dramatiziejumus, leksikys izviele mādz radeit gryuteibys, kluotyn vēļ nareši režisoram ir sovs redzīņs par tekstu. Juoņs otkon pastreipoj, ka dramaturgs nav izolāta profeseja, jam apleik vajadzeiga komanda, kas byutu gotova ideju realizēt. Ka roksta lugu latgaliski, vysupyrma vajag atrast režisora, kuram byutu interese tū izlikt iz skotivis. “Tys cylvāks vēļ ir juosateik, vajag saprast – sapas ci nasapas. Ir vairuoki sūli. Pa munam, tys eisti vakuumā ari navar nūtikt,” jis soka. Juoņs ari sprīž, ka mums Latvejā ir tik moz lugu autoru deļtuo, ka tys ir laikītiļpeigs dorbs, tok juopeļnej ari iztykai. Vīnkuoršuok ir tod, kod apleik dūmubīdri.

Latgalīšu lugu autore, kurū zyna i īstudej na tik Latgolā, tok i cytur Latvejā, ir Danskovīte. Kristīne skaita, ka juos fenomena pamatā ir humors, vīgluo volūda i cylvākim labi atpazeistamys situacejis. “Cylvāki jau cytureiz īt iz teatri atsapyust, na sēdēt i dūmuot, kas tī beja, kū režisors gribēja maņ pasaceit? Vīnkuoršuok ir atīt i pasavērt – nui, itai mes dzeivojam, tī ir myusu kaimini, tys asmu es pats,” jei skaidroj. Daugovpiļs teatram da šam nav saguojs sasadorbuot ar Danskovīti, tok varbyut iz prīšku kas nabejs varātu i saīt.

Teatram latgaliski nūteikti vēļ ir daudzi vareibu atsateisteit laikmeteiguokā vierzīnī. Kai pastreipoj Juoņs, tī nūteikti byutu ari daudzi terminologejis vaicuojumu par tū, kai latgaliskuot vysaidus myusu dīnu teatra leksikā īguojušus jiedzīņus. Vīns nu vierzīņu, kurā struodoj Liena, ir sajiutu teatris, kas ļaun izruodis vaira pīdzeivuot ar tom maņom, kū īrostai skotivis muokslā izmontojam mozuok. Jei soka, ka latgaliskū nu latvyskuo navar atraut, deļtuo lobpruot sovūs dorbūs izmontoj obejis viesturyskuos latvīšu volūdys tradicejis. Kristīne īrūsynoj, ka Valmīrys vosorys teatra festivalā, kura programys daļa īrostai ir izruodis bārnim, varātu īstudēt ari kū latgaliski.

Kai Kristīnis, tai Lienys pīredze ar izruodem bārnim latgaliski ruoda, ka tī juosapludynoj latgalīšu i latvīšu literaruo volūda, kai ari skaidrys, ka īstudiejumam byus i izgleitojūša funkceja – īpazeistynuošona ar latgaliskū.

Kristīne latgaliski ir rakstejuse vysaiduokus tekstus, veiduojuse dramatiziejumus, tulkuojuse dorbus nu cytu volūdu, tok nivīna pošys luga vēļ nav radeita. Jei soka, ka suokumā grybātu pasavuiceit raksteišonu: “Maņ ruodīs, ka dramaturgeja – tys jau ir nūpītnuok, svareiguok.” Kristīnei ruodejīs, ka Latvejā īspiejis tū studēt nav, tok “Mītu” īroksts ļuovs īpasazeit ar Juoni i izzynuot par juo izgleiteibys pīredzi.

Daugovpiļs teatra jaunuokuos izruodis ari tim, kurim latgaliskais asociejās tik ar smīkleigū, pīruodejušys, ka latgalīšu volūda iz skotivis var skanēt sevkura žanra īstudiejumūs. Taipat ari Rēzeknis teatra “Joriks” izruode “Muols”, kas ir vīns nu rešūs dokumentaruo teatra latgaliski pīmāru, beja cīši svareiga pasavieršona pošim iz sevi.

Liena, kura tamā spielēja, soka, ka tei bejuse pamateiga tema i paruodejuse, ka laukūs dzeivojūši latgalīši nav tik izejmaterials komedejom: “Maņ par tū laikam vaira ir suope – ka vysai Latvejai ruoda, ka latgalīts ir muļkis. Nav jis muļkis! Jis ir kuorteigs, struodeigs cylvāks, ar dziļom saknem.” Jei prīcojās, ka niu latgaliski teik īstudātys na tik komedejis.

Originaldramaturgeja jau nav tik jaundorbi, tys ir ari literaturys montuojums. Myusu dīnuos iz profesionala teatra skotivis da šam īstudāta tik vīna seneja luga latgaliski – Fraņča Trasuna “Nūgrymušuo pile” Daugovpiļs teatrī 2017. godā topa par gūdu Latgolys kongresa symtgadei. Latgalīšu autoru lugys vaira izmontuojuši amaterteatri. Kristīne stuosta, ka Daugovpiļs teatra ideja suokumā bejuse īstudēt Ingys Ābelis romanu “Klūgu mūks”, tok kūpā ar režisoru i teatra vadeituoju Olegu Sapošnikovu atkluojuši poša Trasuna lugu. “Ka gūdeigi, Fraņcs Trasuns naraksteja slyktuok par tū pošu Raini, kū vysi ceļ dabasūs. Jis raksteja par Latgolu, izmontuoja vītejuos teiksmys i taiseja taipat, kai tamā šaļtī vysā Eiropā raksteja. Tū reši kur pīmiņ,” soka Kristīne. Tei ari vīna nu pamatproblemu – latgalīšu dramaturgejis viesture plašuokai publikai, tymā skaitā Latgolā, ir zynoma moz.

Iz teatru skotivem, ka naskaita “Sunānu breiveibā”, da šam nav tykuse ari myusu dīnu latgalīšu literatura. Tū otkon vaira varim dzierdēt radejis īstudiejumūs i skaitejumūs. Audio formatā īstudāts i Alda Bukša kriminalromans “Bruoli”, kū Kristīne lobpruot kod nabejs grybātu redzēt ari iz Daugovpiļs teatra skotivis. “Mums, pīmāram, ir angļu detektivs teatrī, bet varātu i latgalīšu byut!” jei soka. Taipat sarunys dalinīki vīnojās, ka auditoreja, kurai itūšaļt tryukst pīduovuojuma, ir pusaudži.

Par tū, ka gryuši atrast materialu izruodem latgaliski, žālojās i amaterteatru vadeituoji. “Mītu” sarunys dalinīki nūruoda, ka gadīnī, ka otkon atsasuoktu latgalīšu lugu konkursi, byutu svareigai tuos piečuok padareit publiski daīmamys, kab ar tom varātu īpasazeit plašuoka publika. Ari Latvejā kūpumā vēļ daudzi dorba, kab savastu kūpā režisorus i dramaturgus. Liena soka, ka jai patyktu, ka publiski byutu daīmams ari Latvejis Kulturys akademejis izvuiceitūs jaunūs dramaturgu lugu katalogs. Juoņs pīkreit i stuosta, ka atseviški jūs studeju dorbu fragmenti leidzeigai ir tykuši publicāti. Jis pastreipoj, ka problema ari tei, ka tūpūšī dramaturgi vuicuos nūškiertai nu jaunūs akteru i režisoru, kas apgryutynoj vareibys veiduot sadarbeibys sovys paaudzis vydā. Kristīne atguodynoj, ka Daugovpiļs teatram nazkod beja sovs festivals “Telpa – Daugavpils”, kurā sasatyka jaunī režisori, dramaturgi i scenografi. Ar daļu nu jūs teatram piečuok sadarbeiba ari turpynuojuos. Byutu labi kū leidzeigu otkon atsuokt, kab dzymtu jaunys rodūšys idejis, draudzeibys i sadarbeibys.

• 00:00 Īvods
• 2:32 Osais mīts
• 3:08 Originaldramaturgejis vierzīņa atteisteišona Daugovpiļs teatrī
• 5:55 Jaunūs dramaturgu gribiešona pīsadaleit konkursūs i raksteit latgaliski
• 9:05 Kai myusu dīnuos izruodem izalosa dramaturgejis materialus?
• 13:22 Voi latvīšu i latgalīšu dramaturgeja atsateista dabeigā veidā?
• 22:04 Danskovīte – latgalīšu dramaturgejis fenomens
• 24:20 Izīšona nu tradicionalūs ramu i jauni formati
• 33:30 Tulkuojumi latgalīšu volūdu padora pošsaprūtamu
• 37:58 Voi mes apsazynojam i ceļam auškā originaldramaturgejis montuojumu
• 40:22 Myusu dīnu latgalīšu literatura vaira izskaņ radejis teatrī
• 49:08 Lugys pusaudžim – atvārtais lauks
• 51:30 Nūbeigums

Ap raidīrokstu “Mīti”

Nu marta suoku kotru nedeļu straumiešonys platformuos “Spotify”, “Apple Podcasts” i “YouTube” teik publicātys raidīroksta latgaliski “Mīti” ūtruos sezonys serejis. Raidīrokstu veidoj latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv, bet jū finansej Medeju atbolsta fonds nu Latvejis vaļsts budžeta leidzekļu. Septeņuos raidīroksta serejuos teik runuots par temom ap latgalīšu volūdu, muokslu, latvīšu viesturyskajom zemem, literaturu, dramaturgeju i cytim ar latgalīšu kulturu saisteitim vaicuojumim.

Raidīroksta producente i projekta vadeituoja ir latgalīšu kulturys ziņu portala lakuga.lv vadeituoja Amanda Anusāne, bet epizožu redaktoris i vadeituojis ir portala redaktore Laura Melne, kai ari žurnalistis Edeite Laime i Marta Puzāka. Džinglus sagataveja “Funky Town Studio”, raidīroksti īraksteiti “FT Production” Reigā i Latgolys Regionaluos televizejis studejā Rēzeknē. “Mītu” vizualū identitati izstruoduoja dizainere Liāna Merņaka. Raidīroksta pyrmuos sezonys epizodis var nūsaklauseit ITE.