Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

Ar Antru Skuteli sasateikam juos babys symtgadeigajā sātā, kas nu jau kaidu laiku ir ari juos saimis sāta. Antra, īspiejams, ir vīneiguo “Koru karu” dalineica, kura šovā uzvarējuse divejis reizis – 2013. godā Rēzeknis zaļūs pakolnu kora sastuovā i niu Preiļu purpura kora sastuovā. Kluotyn vēļ – Skuteli, īspiejams, ir vysplotuok šovā puorstuovātuo saime, kam Preiļu purpura kora vadeituojs ir Daiņs Skutelis, sovpus kora sastuovā ir juo bruoļs i Antrys veirs Māris, poša Antra i jūs dāls Marians. Saruna ar Antru par saimis atsagrīzšonu Preiļūs, muzyku kai hobeju i šova pīredzi.

Korsikovys piļsātys svātki

Antrys i Māra Skuteļu saime dzeivoj Preiļu nūvoda Korsikovys cīmā. Jūs saimē aug pīci bārni – Leonora (1), Eižens (3), Sebastians (7), Helēna (8) i Marians (15). Piec atsagrīzšonys Preiļu pusē Antra devēs bārna kūpšonys atvalinuojumā, tok da tuo jei struoduoja Ūgris Kulturys centrā, kur beja pīrosts organizēt piļsātys svātkus. Kab napalikt bez ituo nūtykuma, tyka sasprīsts, ka ari Korsikovai vajag sovus piļsātys svātkus. Struodojūt Ūgrē, izaveiduoja draudzeigys attīceibys ar horeografu Agri Danileviču, ar kuru kūpā tyka veiduoti ari vairuoki sadarbeibys projekti. Cyta storpā, Agris ari beja Preiļu purpura kora golvonais horeografs. Tok, kai izaruoda, Agris ir ari Korsikovys piļsātys svātku kasgadejs deju viersvadeituojs. “Ite cīmatā ir treis sātys, tok mums ir svātku guojīņs, Korsikovys Nacionalais teatris, deju lelizvadums i sovs deju viersvadeituojs,” smaidūt stuosta Antra, darunojūt, ka itūgod nūteikti byus ari kors i varbyut pat sovi dzīšmu svātki.

Vaicuota par tū, kai var tik lelā pulkā īspēt vysus dorbus, Antra soka, ka cylvāki bīži viņ salīk sev augstus standartus, kurūs īsakļaut. “Ka tu pats sev nasalīc dorbus, ar kurim juoteik golā, tod tev nav problemu. Ka saīt, izmozgoju ustobu i veļu, ka nasaīt, nu nikas. Prūtams, kasdīnys dorbu ar pīcim bārnim ir miļzeigi daudzi, tok ir juoizviertej, kam ir nūzeime i kam nav tik lelys nūzeimis. Kaidai aizaugušai puču dūbei nūteikti nav tik lela nūzeime, es lobuok pavadeišu laiku ar bārnim voi vīnkuorši atsapyusšu. Ka mes ar veiru lītys nauztvartu vīglai, mums nūteikti nabyutu pīci bārni!”

Sovpus, dasadurūt muzykys temai, Antra stuosta, ka tei deļ juos vysleidz ir palykuse hobeja leiminī, cytreiz padzīduot sovys prīcys piec kaidā pasuokumā voi saimē. Jei stuosta, ka jau nu bierneibys ir patics īt prīškā i uzastuot publikai, deļtam juos izgleiteibys izviele – bakalaurs i magistrys kulturys nūzarē, taipoš ari profesionaluo darbeiba kulturā ir gona lykumsakareigi.

Atsagrīzšona sātā

Par sevi Antra stuosta, ka vysupyrma jei ir cylvāks, mama, sīvīte. Jei ir dzymuse i auguse Preiļūs, i lai kur dzeivē saguojs nūbraukt voi padzeivuot, vysod ir bejuse sajiuta, ka gribīs atpakaļ iz Preiļu pusi. Itepat jei ari īpasazynuse ar sovu veiru Māri. “Preiļūs vydsškolā es vuicejūs tikai vīnu godu, i laikam īpasazeišona ar Māri beja svareiguokais, kas ite beja juoizdora, školā juoatrūn veirs! Koč ari nu suoku es mamai saceju, ka nagrybu īt tamā školā, bet, redz, kai tod es cytaižuok satyktu veiru.” Piec dasmytuos klasis Antra laidēs vuiceitīs iz muzykys vydsškolu Reigā.

“Mes agri sasapazynom i agri apsapreciejom, iz reizis piec vydsškolys. Tod kaidu laiku dzeivuojom Ūgrē, braukuojom struoduot iz Reigu. Pīdzyma pyrmais bārns. Mārim beja garys vuiceibys, kam uorsta profeseja. Kod jis pabeidze rezidenturu, es tūlaik guoju “dekretā” ar ūtru bārnu i mums beidzūt beja īspieja atsagrīzt Preiļūs,” doluos Antra. Jei stuosta, ka Latgolā saime atsagrīze pyrma ostoņu godu i beidzūt sasajuta kai sovā vītā. “Mes iz reizis atsagrīzem iz itū sātu, mums suokumā nabeja nikaidu ierteibu, nabeja pat iudiņa sātā, tok pa vīnu vosoru īkuortuojom golvonuos komunikacejis lītys. Tod jau pa mozam auga saime i auga sāta.” Vaicuota par tū, voi atsagrīzšona sātā beja puordūmu pylns lāmums, jei soka, ka vyspuor navajadzēja dūmuot, dreižuok sagaideit, kod beidzūt saīs atsagrīzt. “Kod dzeivuojom cytvīt, mes vysleidza braucem na iz sātu, bet iz dzeivūkli, nabeja sajiutys, ka tī ir nazkas pītyvynuots sātai, tei beja vīta, kur asam apsamatuši, kai “kojis”.”

“Muna baba vysod prīcuojuos, ka mes suocem dzeivuot juos sātā, ka nav sveši cylvāki, tok sovejī. Kod babai beja 94 godi, jei nu Preiļu atbrauce iz itīni ar ritini, sakosa lopys i aizbrauce,” smaidūt pīmiņ Antra, jei ari darunuoj, ka, pa jai, tuo laika cylvāki beja cyta koluma.

Antrys pīredze kulturā ir gona plota, jei vadejuse vairuokys kulturys īstuodis. Itūšaļt jei ir bārna kūpšonys atvalinuojumā kai Jākubpiļs Kulturys puorvaļdis direktore, sovpus pyrma tuo jei vadeja Vuorkovys nūvoda Kulturys centru, taipoš ari Leivuona nūvoda Kulturys centru. Interesanta ir juos pīredze dorbā Uorlītu ministrejā, kur jei struoduoja Vaļsts protokola nūdaļā, kas nūsadorboj ar diplomatu oficialūs vizeišu i lelūs vaļsts pasuokumu organiziešonu, par pīmāru, 4. maja svineibu pi Breiveibys pīminekļa Reigā. Tūreiz Ministru prezidente beja Laimduota Straujuma, sovpus Edgars Rinkēvičs – uorlītu ministris, ar jim ari Antrai tūlaik saguoja vystyvuokuo sadarbeiba.

“Koru karu” dubultuzvara

Cīši īspiejams, ka Antra ir vīneigais cylvāks, kurs pat divejis reizis ir uzvarējs “Koru karu” šovā. “Es dūmoju, ka tys nūteikti ir faktors – ka es pīsadolu, tod tam koram ir juouzvar,” smaidūt soka Antra.

Pyrmū reizi Antra “Koru karu” šovā pīsadaleja Rēzeknis zaļūs pakolnu kora sastuovā Normunda Zuša vadeibā 2013. godā. Vaicuota par tū, kai jei tykuse Rēzeknis kora rynduos, Antra stuosta, ka iz atlasi jū paaicynuojuse draudzine. “Es tūlaik par itū šovu piļneigi nikuo nazynuoju. Rēzeknē ir kors? Zušs voda? Kas ir Zušs? Ā, tys nu “Galaktikas”! Ka pareizi pīmiņu, draudzinei nabeja, kai tikt da Rēzeknei, deļtam jei paaicynuoja mani, kab kūpā nūbraukt. Tūreiz draudzini korī napajēme, a mani pajēme! Es tik švakai, tik vaineiga jutūs! Tok mes ari nabejom vīna bolsa grupa, jei – soprans, es – alts. Varbyut sopranim tūreiz beja spieceiguoka konkurence, es nazynu. Draudzine maņ ir spieceiga dzīduotuoja, es vaira kai pošdzīduotuojs, bez akademiskuos izgleiteibys.”

Antra pīzeist, ka daleiba Rēzeknis zaļūs pakolnu korī bejuse breineiga pīredze, jei ari soka lelu paļdis kai vysim tuo kora dalinīkim, tai i vadeituojam Normundam Zušam. “Tuo laika pīredze maņ pazibēja cīši mudri, naseņ runuoju ar vīnu nu kora dalinīkim, Rolandu Keišu, jis saceja, ka mes tī četrus godus vyzynuojomēs apleik pa koncertim.”

Vīnā korī vysplotuok puorstuvātuo saime

Suokumā, kod tyka veiduots Preiļu purpura kors, Antrai ar veiru nabeja nikaida plāna tymā īsasaisteit. “Tok mes gribiejom, lai myusu vacuokais dāls pīsadola, taišni deļ tuos pīredzis,” tai Antra. “Tys dūd lelysku pošpuorlīceibu, īspieju redzēt vysu nu īškpusis, izprast, kai vyss nūteik, dabuot lobus kontaktus. Piec tam ari nav baiļu kuopt iz skotivis,” dalīk Antra, kura ari soka, ka poša ar veiru beja symtprocenteigai puorlīcynuota, ka napīsadaleis. “Ari munam veiram ir pīredze – jis nazkod startēja Preiļu ružovajā korī, es, kai jau runuots, Rēzeknis zaļūs pakolnu korī, mes zynim, cik lela slūdze tei ir. Ar myusu niulejū dzeivis veidu i bārnim, tys byutu nareali. Tī na mums juopīsoka daleiba korī, tok nu suoku kaidam juoatīt da myusu i juopīsasoka pīsavērt bārnus i apdareit sātys dorbus,” tai Antra.

Jei doluos, ka na tik Preiļu, tok daudzim korim ar atlasi viņ napītyka, kab salaseit kora pamata sastuovu. Tūreiz saguoja taida interesanta situaceja, ka pītryuka taišni alta, kas ir Antrys bolss, i tenora, kas ir juos veira Māra bolss. “Tū najauši dazynuoja muna mama i saceja, ka tys ir kai liktiņs, paguoja vēļ kaida šaļts i jei soka, nu, labi, dorom! Tai jī kūpā ar munu tāvu beja cīši atbolstūši i paleidzēja tikt ar vysu golā, pīsavēre bārnus.”

Vēļ pyrma Antra tyka par kora dalineicu, tuo vadeituojs Daiņs beja aicynuojs jū byut par kora menedžeri, tok tūreiz Antra vēļ atsasaceja, kam zynuoja, ka tys ir miļzeigs dorba apjūms. “Tok tamā šaļtī, kod es jau beju kora sastuovā, saprotu, ka maņ ir cīši svareigi sekuot leidza kvalitatei i tam, lai vyss byutu padareits piec īspiejis lobuok.” Daleiba šovā ir lels izaicynuojums i dorba apjūms. Antra doluos, ka šova laikā pyrmūdīnis beja vysgryutuokuos, kam breivdīnuos saguoja praktiski dīnnakti byut izbraukumā – ap pīcim nu reita izbraukt nu Preiļu i apmāram taidā pošā laikā atsagrīzt atpakaļ. “Mārim Preiļūs ir saimis uorsta prakse, pyrmūdīnēs jis raudzeja pījimt pacientus par stuņdi vāluok, kab varātu koč nadaudz ilguok pagulēt, ari dālam Marianam nivīns nabeja atcieļs školu,” stuosta Antra.

Šova naradzamuo puse – izleist caur odotys aci, kab saītu, kai vajag

Vaicuota par spylgtuokajom šova pīredzem, Antra stuosta, ka juos redziejums varbyut drupeit atsaškir nu kora dalinīku redziejuma. “Lai ari es poša asmu kora dalineica, maņ vystik beja lels dorbs pi menedžiešonys, deļtam munys spylgtuokuos atminis saistuos taišni ar vizualū sagatavuošonys procesu.”

Antra pīmiņ, ka vīnā nu uzastuošonys reižu vysi žurejis puorstuovi pasaceja tikai lobus vuordus, ka vyss ir cīši labi – lobs bolsu balanss, kūpā labi skaņ, viestejums skaidrys, tok atzeimēs vysi salyka ostoni, kas beja zamuokais viertiejums. Preiļu koram nu tuos reizis asūt izaveiduojuse sova “folklora” – ka žureja soka “ļoti labi”, tod viertiejums vys jau byus ostoni.

Vēļ Antra stuosta, ka violetuo kruosa ir vysai sarežgeita, nav vīgli atrast voi aizajimt gotovus apgierbus violetā kruosā. “Ari, aizīmūt iz veikalu, atrast violetu audumu, nav vīnkuoršuokais aizdavums. Saprūtūt, ka Latgolā principā ar audumu veikalim ir pašvaki, i nav ari laika pavadeit vīnu vasalu dīnu, braucūt iz Reigu kur, īspiejams, nimoz nasaītu atrast vajadzeigū audumu, es ar vīnu nu koristem brauču iz nakts tiergu Viļņā meklēt audumus.”

Par kora muzykalū daļu atbiļdēja vadeituojs Daiņs Skutelis i kormeistars Ainārs Kiserovskis, cikom Antra i Agris Danilevičs par tū, kas byus prīškā i kai tys izavērs. “Agris dūmuoja par sūlim, es dūmuoju partū, kū mes viļksim mugorā, kas byus fonā, kaidys gaismys, kaidi specefekti i kai tū vysu saorganizēt, sadabuot i atvest. Tys ir cīši apjūmeigs dorbs, tagad es asmu taidā mīrā, ka tys vyss ir nūsasliedzs.”

Antra doluos, ka asūt bārna kūpšonys atvalinuojumā, jei beja drupeit atsapyutuse nu termiņu i, īspiejams, taišni deļtam beja jauda tik daudzi dareit deļ kora. “Šova laikā vyss ir juonūorganizej cīši mudrai, tī nav tikai tārpi voi horeografeja, cytreiz vajadzēja atrast pīmāruotus fona kadrus, tod ari juosaskaņoj autortīseibys. Tam vysam juonūteik kaidu treis dīnu laikā, juoatrūn eistais materials, juosaskaņoj autortīseibys, kab cyts cylvāks varātu tū vysu salikt projekcejā. I nav jau tai, ka tam, kurs līk projekcejis, ir pīejams vyss pasauļa laiks i jis tū vysu var veļteit vīnam Preiļu koram,” doluos Antra.

Vīnā nu uzastuošonys reižu kors izpiļdeja grupys “Pērkons” skaņdorbu “Mana dienišķā dziesma”, kur beja ideja paruodeit, ka kora dalinīki izalauž uorā nu čaulys. “Tū Agris beja īcerējs horeografejā, sovpus maņ vajadzēja izdūmuot, kai tū vizuali atainuot. Maņ vēļ tamā nedeļā nūmyra baba, vajadzēja sataiseit bēris. Tys beja dīzgon šausmeigi, muna mama beja ceļuojumā i nabeja nivīna cyta, kas maņ varātu paleidzēt, i vēļ termiņš projekcejai. Mes ar muoksleiguo intelekta paleidzeibu sageneriejom vysaidys klišejiskys padūmu laiku biļdis, kas ekrana projekcejā sadrupa, tok mums vēļ vajadzēja beigu kadrus. Es kai reize naseņ beja nūsavāruse kinu “Vai viegli būt jaunam?”, tī beja fantastiski skoti, kas mums cīši labi derātu, ari Agris saceja, ka mums tū vajag. Es pa sekuņdem salaseju tūs kadrus, bet producenti pasaceja, ka tūs navar lītuot, kam mums nav autortīseibu. Maņ pa dīnu vēļ beja babys bēris, da ostoņu vokora juoīsnādz kadri, mes vysi asam mieginuojumā, nu vīnkuorši nareali. Tod es saprotu, ka itei kina pīdar Jura Puodnieka studejai, i varbyut es varātu pīzvaneit Antrai Cilinskai (studejis vadeituoja – L. S.) i palyugt jai pīraksteit mums atļuovi izmontuot itūs kadrus. Jei beja tik laipna i ļuove mums izmontuot, pat saceja – ka vajag vēļ koč kū, tod drūsai varim jimt. Skateituojim dīz voi īt pruotā, cik sarežgeiti ir dabuot gotovys tuos 20 sekuņdis iz ekrana,” doluos Antra.

Leidzeiga situaceja beja ari finala dzīsmē. Preiļu koram pi horeografejis vēļ stypri paleidzēja Agra Danileviča studejis “Dzirnas” deju školuotuoja Ieva Beāte Roze, kas ar kori struoduoja svātdīnēs i sakuortuoja pādejuos lītys. “Pādejā uzastuošonys reizē Ieva soka, ka “Zodiaka” dzīsmē “Taisnība” vajag paruodeit Baļtejis ceļu. Es saprūtu, ka Baļtejis ceļu iz skotivis navar atdarynuot, sovpus eistūs video kadrus naatrast. Apzvaneju vysus vītejūs, kuri beja Baļtejis ceļā, tok tūlaik nivīnam jau nabeja kamerys. Tod vēļ dūmuoju, ka varbyut ir kaidi kadri, kur valk karūgus augšā, bet ari tī atrodu tik fotografejis, kas projekcejis fonam eisti naderēja. Izmeklieju Latvejis Kinofotofonodokumentu arhivu, tok tī piec atslāga vuordim nikuo pruoteiga navar atrast. Atseviškim video ir pa 30 autorim, kab mes tū kadru varātu izmontuot, mums juosaskaņoj autortīseibys ar AKKA/LAA, i kotram nu tūs 30 autoru ir juobyut leigumam ar AKKA/LAA. Ka tuo leiguma nav, mes navarim materialu izmontuot. Tod es suoču meklēt, kas leidz šam ir izmontuojs Baļtejis ceļa kadrus kaidūs sovūs materialūs. Atrodu, ka iz 4. maju ir vīns ministrejis sveicīņa video, kur ir dažys sekuņdis ar Baļtejis ceļu, i taidys lobys, taišni kai mums vajag! Zvaneju iz ministreju, dabuoju presis nūdaļu, caur tim dabuoju cylvāku, kas tū vysu taiseja pyrma nazcik godu, tys otkon īdeve konkretu AKKA/LAA cylvāka kontaktu, kurs taiseja leigumus, lai varātu atrast eistū leigumu i pasavērt, ar kaidim arhiva dokumentim ir slāgti leigumi, kab es piec tim numerim arhivā varātu meklēt eistūs kadrus. Tai reali paguoja dīnys i nakts, cikom atrodu eistū hroniku, kurā ir vajadzeigī kadri. Par laimi, vysi tūs kadru autori ir nūslāguši leigumus ar AKKA/LAA, deļtam materialu varēja nūpierkt i izmontuot. Tod palyka tik sarunuot, lai jī tū izdora na mieneša, a dīnys laikā. I tuos ir tikai 15–20 sekuņdis laika, a vēļ ir četrys minutys dzīsme, kur ari vajaga vēļ nazkū. Tok mes saprotom, ka itei dzīsme ir tik stypra i pošpīteikama, ka tī navar nikuo dalikt. Beja vysaiduoki varianti ar skaistim kadrim, tok palyka sajiuta, ka tys vyss samazynoj dzīsmis vierteibu, beiguos mes sasprīdem, ka liksim jiuru, kas viļņojās i ceļās, leidz nūīt da Baļtejis ceļa. I tys beja tuo vārts. Prūtams, televizejā na vysod pat paruoda vysu, kas tev ir fonā, tok tys namaina faktu, ka īguļdeits ir daudzi.”   

Nūslādzūt sarunu, Antra soka, ka Preiļu purpura koram ir paradzāti koncerti, tok taipoš kai kora vadeituojs Daiņs Skutelis soka, ka tei nabyus masveideiga koncertture, kam poši kora dalinīki grib eistyn izbaudeit koncertus i dareit vysu piec īspiejis kvalitativuok, na sasteigtai.