Literatura Lakugā

Literatura Lakugā

Roksta autore: Ilze Sperga, naktineica.lv

Cylvāki varbyut īsadola div daļuos. Vīnim vyss ir i byus švaki, pylns feisbuks i tviters žālobu. Ūtrim ir švaki, bet ir energeja i idejis, kai maineit lītys. Vys raugu byut pi tūs ūtrūs. Tys nav vīgli, bet forši. Nikod nazyni, kur ceļš aizvess.

Nikod naasu ruovusēs pi literaturys silis. Kai nazkod seņ, seņ, kod vēļ beju bārns, literarajā nūmetnē “Aicynuojums” secynuoja juos vadeituojs Daiņs Grīnvalds, tod ir literati, kas tai ari ir nazkur periferejā, partū ka jim navajag. I ka ir literati, kas roksta varbyut labi i gudrai, bet jūs nivīns nasaprūt. Itū jis beja dūmuojs par sevi. Tūreiz jis prognozēja tū, kas apmāram tai ari ir – raksteit rokstu, bet byut centrā nainteresej.
Tok vīna līta ir byut centrā, ūtra nabyut vyspuor. Labi, es asu lels slaists – muna da šam vīneiguo gruomota “Dzeiveiba” iz izguojuse 2014. godā, beja nomināta ari LaLiGaBa. Bet maņ faktiski nav publikaceju kulturys medejūs. Vīns nu golvonūs īmesļu – es rokstu latgaliski, zam beņča paslauceitajā, taidā terra incognita volūdā.

Itūgod beja izjāmums – LA “Kultūrzīmes” interveja i eisstuosta “Kuopusti” publikaceja, bet “Kultūrzīmes” latgalīšu literaturys kontekstā vyspuor ir izjāmums. Ite fonam seņsenejais 10 godu vacais cepīņs “Kulturalais analfabetisms”, saleidzynuot. Cik saprūtu nu nasenejuos autoru apvaicuošonys, situaceja dīmžāl nav izamainejuse. Ir latgaliski raidejumi radejā, televizejā, bet… tekstu nav. Saīt taida mutvuordu kultura. Kai babeņom. Nūmiers pādejuo babeņa, nūmiers volūda. Vai manu vai.
Puors reižu gon asu raudzejuse kam naviņ īsyuteit sovus tekstus. Pādejā laikā pat naraugu, nav vārts tērēt resursus. Tik, kod beju kaida redaktora uzrunuota īdūt kaidu sovu suostu, pavaicuoju, voi interesej stuosts latgaliski. Ak jau nainteresej vys, iz ituo e-posta redaktors vaira naatbiļdēja. Lai tai i byutu. Babenis ir eksotika, bet kuru interesej, kū juos tī vursulej.

Kai līcynoj mane apvaicuotūs, niu latgaliski rokstūšūs autoru pīredze, itūšaļt latgaliski ir vīgļuok izdūt gruomotu par VKKF naudu, na pīdzeivuot publikaceju, tūstorp ari VKKF atbaļsteitā kulturys medejā. Pādejā laikā redakceju poziceja ir palykuse dīzgon skaidra i monolita – tikai iztulkuotu latvyski. Tys ir, latvīšu volūdys latgalīšu rokstu tradiceja nasaskaita, kulturys cylvākim tys ir par gryutu i medeju mierkauditoreja laikam ir tai sauktī gryutgaļveiši.

Nu sovys pusis Latvejis kulturys izdavuma, portala redaktoram, kas ir puorskaitejs itik tuoli, varu apsūleit div lītys: a) varu paleidzēt izavielēt, redigēt tekstus latgaliski, ir pīredze taidā dorbā, b) aboniešu vysam 2022. godam tū literarū izdavumu, ka 2021. godā jimā byus vysmoz 2 publikacejis latgaliski, voi puorskaiteišu kai zīdojumu analogu summu.

Ite kontekstam i prīcai ir interesna Latvejis Radejis žurnalistis Andys Buševicys sagataveita saruna “Atdzejot no dialekta: Vai pārnovadnieks saprot neatdzejotu?” par literarūs publikaceju, Latvejis kulturys medeju i ari ituos tulkuošonys temu.

Māris Salējs, izaruod, ir iztulkuojs Marijis Dzeislys, itam socteiklu laikam rakstureigi – kuortejuo anonimuo latgalīšu autora, tekstus. Tī saguoja interesna saspēle – es raudzeju nūskaiteit latgaliski, Māris pretim tulkuotū, ari Vaļuks skaiteja latgaliski, Kārlis Vērdiņš – latvīšu literarajā volūdā.

Anonimī latgalīšu autori ir īpašs stuosts. Kai Valentins Lukaševičs precizi saceja: “I Dzeislys, i mygluoja eksistence pīruoda, ka nu trokūs latgalīšu vajag slēptīs aiz pseidonimim. Tod i poezeja eista i loba saīt, ka nav baiļu nu kolegu, sābru i cytu.” Marijai ir konts Facebook, mygluojam Instagram. Nūčekojit itū! Paralelais pasauļs i teksti.

Lai nabyutu tai, ka juogaudoj iz dabasim, ka “viss ir sļikti”, runojūt Raibuo vuordim, itūgod pījiemu izaicynuojumu. Reizi mienesī Lakugā vīns latgalīšu autors. Taida virtualuo antologeja. Vydyskais pīprasejums. Mums pošim vajag – zynuot, pazeit, īraudzeit, skaiteit.

Marts
Dagneja (ite juos Instagram)
Dzejneica Dagneja: kotra šaļts ir perfekta sovā eistynumā – sarakste
Ituo pavasara Dagnejis dzeja – dzeja

Apreļs
Valentins Lukaševičs
Literati nav svātī cylvāki. Saruna ar Valentinu Lukaševiču – sarakste
Vacuos zečubiksēs sabārti seipuli – dzeja

Majs
mygluojs (ite Instagram)
“koč autors pazuds bez viests.” Saruna ar dzejnīku mygluoju – sarakste
flirts ar nūlemteibu – dzeja

Zamuok pīroksti, kurus zynomus, gaideitus, bet varbyut vēļ nivīnam nazynomus latgaliski rokstūšus autorus gribi satikt Lakugā. Tei byus eisa saruna, sarakste i autora tekstu publikaceja. Vēļ ir 7 mieneši, 7 autori.

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
19
Sai
09:00 Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
Jun 19 @ 09:00 – 14:00
Lielais latgaļu tirgus Ludzā @ Ludza
19. junī nu 9.00 leidz 14.00 stuņdem Ludzys vacpiļsātā byus Lelais latgaļu tiergs.  Vaira informacejis par tiergu ITE.   
Jun
26
Sai
17:00 Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu... @ Lūznavys muiža
Jun 26 @ 17:00
Literaruos sarunys ar Aldi Bukšu Lūznavys muižā @ Lūznavys muiža
Eisi piec Juoņu i Leigū svātku – 26. junī 17.00 stuņdēs Lūznavys muižā byus sarunu cikla “Literārās sarunas Lūznavas muižā” 2020./2021. goda sezonys nūslādzūšais pasuokums – sarunys ar romanu “Parādu piedzinēji” i “Bruoli” autoru Aldi[...]
Jun
27
Svā
20:00 Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Māra Čačkys personalizstuode “Kl... @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Jun 27 @ 20:00
Māra Čačkys personalizstuode "Klātienes dialogi" Daugovpilī @ Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejs
Nu 7. leidz 27 juņam Daugovpiļs Nūvodpietnīceibys i muokslys muzejā var apsavērt muokslinīka Māra Čačkys lelformata dorbu personaliztuodi “Klātienes dialogi”. Izstuode īzeimej sasatikšonu jeb īspieju otkol apmeklēt muzejus i izstuodis kluotīnē, publiski sasatikt ar Māra[...]
Jul
4
Svā
20:00 Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Tematiskuo izstuode “Politiķei, ... @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Jul 4 @ 20:00
Tematiskuo izstuode "Politiķei, pedagoģei un sabiedriskajai darbiniecei V. Seilei 130" @ Latgolys Kulturviesturis muzejs
Atzeimejūt pedagogis, politikis i sabīdryskuos darbinīcis Valerejis Seilis (1891-1970) 130 jubileju, nu 15. maja da 4. juļa Latgolys Kulturviesturis muzejā varēs apskateit tematiskū izstuodi par gūdu V. Seilei, kai ari īsapazeit ar juos davumu i[...]
Jul
16
Pīk
20:00 Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Dasasaceišona vosorys kursim “Vo... @ Tīšsaistē
Jul 16 @ 20:00
Dasasaceišona vosorys kursim "Vosoruošona 2021" @ Tīšsaistē
Nu 8. da 14. augusta Rēzeknis nūvoda Rogovkā nūtiks latgalīšu volūdys i kulturys vosorys kursi “Vosoruošona – 2021”. Tymūs aicynuoti dasadaleit školuotuoji nu vysys Latvejis, kas školuos vuica ci tyvuokajā laikā planavoj vuiceit latgalīšu rokstu[...]