Naaizmierstulei veļteituo konkursa dorbi (I)

Naaizmierstulei veļteituo konkursa dorbi (I)

Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

Pīduovojam puorskaiteit Naaizmierstulei (Naaizmērstulei) veļteituo Latgolys nūvoda lauku školu jaunradis konkursa 2.–6. klašu školānu latgaliski saraksteitūs dorbus. Itūgod konkursa tema beja ”Lobi dorbi var byut leli un mozi”.

Darbeiguo gimineite

Autore: Denīze Valaine, Aglyunys katuoļu gimnazeja, 2. klase

Asmu moza meitine, kas dzeivoj skaistajā Aglyunā. Muna sāta atsarūn storp div azarim. Munā giminē vēļ ir bruoļs, muosa i myusu vacuoki. Kūpā ar mums dzeivoj suneits Čipa i div kāmeiši.

Mes kūpā spielejamīs, trokojam i struodojam. Mums kotram ir juoizdora sovs darbeņš. Muns pīnuokums ir ryupētīs par Čipu. Bruoļs ar muosu baroj i kūp kāmeišus. Čipa ir muns lobuokais draugs. Mes ar tēti jū nūpierkom Kastīrē. Čipa ir gaiši bryuna ar malnom acteņom kai ūgleitem. Jei ir cīši gudra, jo zyna dažaidys komandys. Maņ jei ir meiļa. Vīnreiz es napaklauseju tēti i naizvežu suneiti uorā. Tēte izlaide suni vīnu uorā i jis pagaisa. Es cīši uzatrauču i vysur meklieju sovu draugu. Par laimi, suneits atsaroda. Vyspuor es asmu čakla, bet dažreiz koč kas nūteik, un maņ nikuo nasagrib dareit. Kod ir breivs laiks, maņ pateik laseit i zeimēt.

Muns svareiguokais dorbs tagad ir vuiceitīs. Školā maņ pateik, jo kotru dīnu uzzynoju kū jaunu. Seviški maņ pateik vuiceitīs dzejūļus nu golvys i pīsadaleit konkursūs. Školā ir jautrai. Dīna paīt kai karuselī. Zīmyssvātkūs rūkeits zam egleitis beja salics gruomotys. Es prīcojūs, ka varēšu laseit i uzzynuot daudz jauna, interesanta. Maņ pateik gruomotys par dzeivinīkim. Dažreiz es izlosu gruomotu i poša jai sazeimeju ilustracejis.

Sātā ir sātys dorbi. Kod tēte zuogej molku, mes volkojam zorus un līkam kaudzē. Maņ pateik paleidzēt tētem i mamai. Es laukūs kuortoju vīsu muojeņu. Kod atbrauc cylvāki, jī prīcojās par kuorteibu i skaistumu, kas ir apleik. Sātā dorbus mes doram kūpā. Tēte ar mamu prīcojās, kod mes sakuortojam sovu ustobu i montys. Mama myus samīļoj i sauc par eņgeleišim. Es ar mamu braucu da babai, lai vuiceitūs klavīru spieli un paleidzātu dažaidūs dorbūs. Pi babys es taisu ēst. Mes capam pankūkys, kartupeļus, vafelis. Maņ cīši garšoj vafelis. Meikli taisu piec babys receptis. Tei saīt soldona i bīza. Tod specialā formeņā es capu vafelis. Dzeds mani vuica braukt ar traktoru. Mums īt cīši jautrai. Vosorā ar babom raveju duorzu. Munys babys ir cīši struodeigys i skaistys. Maņ pateik cīmuotīs pi babom i dzedim. Mums vysod kūpā ir interesantai. Piec dorba mes īmam iz azaru mauduotīs.

Maņ pateik dzeivinīki. Kod izaugšu ļela, byušu dzeivinīku daktere. Es gribu, lai jī ir vasali i laimeigi. Maņ pateik dareit dorbu ar prīcu.

Zeimiejuma autors: Mārtiņš Určs, Rušyunys pamatškola, 2. klase

Lobūs dūmu kūks

Autore: Selīna Svikša, Maltys vydsškola, 6. klase

Kotrs cylvāks kotru dīnu izdora daudz vysaidu dorbu,
tī var byut gon leli, gon mozi. Golvonais, lai tī byutu lobi, dareiti ar mīlesteibu un ceņteibu. Golvonais, lai lobī dorbi ir dareiti eistajā vītā un eistajā laikā. Tok pots mozuokais darbeņš var ītekmēt lelys lītys. Mozī lobī darbeni ir: pošam sakluot sovu gultu, paleidzēt vacuokim, ryupētīs par sovim muojdzeivinīkim, sakūpt pogolmu i sovu ustobu, namest atkrytumus dobā, bet, ka redzi cytu nūmastus, tod paceļ i izmet miskastē. Daudzi cylvāki nasaprūt, cik svareiga ir atkrytumu škiruošona, tok, ka kotrys par tū aizadūmuotu, pasauļs nabyutu tik pīsuorņuots. Taipat mozi darbeni var paleidzēt ari dzeivinīkim, pīmāram, zīmā daudzim dzeivinīkim gryuši atrast bareibu, bet kotrys nu myusu var jim paleidzēt, vajag tik nūlikt putinenim sieklenis un dzeivinīkim – kaidu uobeleiti voi burkuonu.
Leli lobi darbeni bārnim ir: vuiceitīs, klauseit školuotuojus un vacuokus, laseit gruomotys un mozuok spielēt datorspēlis. Vairuok lelu lobu darbeņu var izdareit pīaugušī, jo jī vairuok zyna un prūt. Pīmāram, zynuotnīki pietej dobu, dzeivinīkus i var jim paleidzēt. Taipat jī dora vysu, lai izteireitu okeanus i pasorguotu pasauli. Tai saīt, ka mozūs lobūs dorbus
vairuok dora bārni, bet lelūs lobūs dorbus –
pīaugušī cylvāki. Dzejūlī tys
maņ saguoja itai:
Leli dorbi, mozi dorbi,
Vysi tī ir cīši lobi.
Būreits kaids zeileitei,
Strūpeņš lobs biteitei,
Pyuzneits taids skudreņai
Rīksteņš gords vuoverei,
Skuorīņs mīļš miņceitei,
I vēl mīļuoks muoseņai.
Delfīneņam gudreiba,
Pingvīnenam suoteiba,
Zylam vaļam jiureņa,
Lelam kuģam styureņa,
Vaļstei kotra piļsāta,
Pasauļam tys vyss!
Leli dorbi, mozi dorbi,
Vysi tī ir cīši lobi!

Zeimiejuma autore: Anna Stremjanova, Aglyunys Katuoļu gimnazeja, 4. klase

Kai lopsalāns piļsātu izgluobe. Myusu dīnu puosoka

Autore: Samanta Savicka, Ludzys piļsātys vydsškola, 6. klase

Es pastuosteišu par meitini, kura dzeivoj Smoketownā – dyumu piļsātā. Itū piļsātu tai nūsauce partū, ka ite golvonuos ir vacuos fabrikys: tārauda, papeira ražuošonys ryupneica, atkrytumu dadzynuošonys i vēļ daudz cytu ryupneicu. Škūrstyni kiup i dīnu, i nakti. Gaiss ite ir nateirs i vysod smird piec dyumu. Cylvāki bāg nu ituos piļsātys, bet cytim, par nalaimi, nav kur braukt. Storp itim ir i Maira ar sovu saimi. Mairys tāvs Viktors struodoj pi papeira ražuošonys – naudeņa juopeļnej. Bet Mairys muote Aina struodoj par puordevieju veikalā. Maira vuicuos Smoketownys vydsškolys trešajā klasē. Školā klasis ir pustukšys, partū ka daudzi jau nūbraukuši paceli. Mairys klasē vuicuos viņ četri školāni. Vaļdeiba seņ sūleja, ka vacūs vītā ceļs jaunys fabrikys, kas niule ir jau modernuokys, bet tī laiki vēļ nabeja atguojuši.

Kaidu dīnu piec školys vysi guoja iz sātu, bet Maira – iz mežu. Vacuoki jai nikod naļuove īt iz mežu vīnai – tuoli. Bet itūreiz jei nikuo nasaceja i nūguoja. Navarēja vaira sovys piļsātys pacīst. Maira atsasēde zuolē i dzili īvylka svaigū gaisu. Apleik nadzierdēja šausmeiguos fabriku skanis, mežā beja tik kluss. Bet klusumu puortrauce kaida zvāra saucīņs. Maira pīsatryuka kuojuos i suoce īt iz prīšku. Skaņa ar kotru sūli palyka stypruoka. Pi vacuo ūzula jei īraudzeja, ka medinīku slozdā tics mozs lopsalāns. Jei pīguoja pi juo i kuorteigi attaiseja slozda zūbus, lai atbreivuotu lopsalāna depi. Depe beja puoruok stypri īvaiņuota, i zviereņš navarēja paīt. Iz sātu Maira jū pajimt navarēja, jei apsēja depi ar lupateņu, kū atroda natuoli nu vacuo ūzula. Maira meklēja kaidu aleņu vai kryumus, kur lopsalāna nivīns naaiztyktu. Natuoli nu vacuo ūzula Maira atroda aleņu. Jei salaseja lapenis, sataiseja zviereņam meikstu midzeņu i piec tam nūguoja iz sātu.

Paguoja treis godi. Maira jau īt sastajā klasē. Meitine vēļ jūprūjom dzeivoj Smoketownā. Piļsātā situaceja ar kotru godu palīk švakuoka. Bet kaidu dīnu vyss izamaneja. Mairys dīna suocēs, kai i cytuos dīnuos – sešuos stuņdēs nu reita. Dīna kai dīna. Piec školys meitine atguoja iz sātu i suoce piļdeit sātys aizdavumus. Tod jei izdūmuoja pastaiguot uorā. Nagaideiti pi sātys styura meitine īraudzeja lopsu. Jei pīguoja pi lopsys, i lopsa jai padeve depi, iz kurys beja radzamys rātys. Maira atpazyna mozū lopsalānu, kurū jei izgluobe. Niu tei beja lela i gleita lopsa ar kuplu asti. Maira mudri īskrēja sātā, pagiva nu golda dasys gabaleņu i nūnese tū lopsalānam. Jei beiduos, ka vacuoki nūdzeis lopsalāna paceli i jei vaira nikod juo naredzēs. Bet lopsalāns apguoja apleik sātai, izguoja piļsātys īluos. Apleik nabeja gondreiž nivīna cylvāka, vysi beja sovuos sātuos… Lopsa saprota, cik brīsmeigā vītā dzeivoj Maira. Mežā jis navarēja mīreigi gulēt, zynūt, ka juo dzeiveibys gluobieja dzeivoj taidā nateirā vītā. Nu reita lopsalāns pastuosteja par situaceju Smoketownā dažim sovim draugim, bet tī pastuosteja ari cytim meža īdzeivuotuojim, i tai piec dažu stuņžu par tū zynuoja vyss mežs. Lopsalāns mīreigi gulēja sovā olā, cikom pieški sajuta, ka iz jū kaids tiemej. Lopsalāns attaiseja acs i īraudzeja vysus meža īdzeivuotuojus stuovam pi juo olys.

“Kū jius ite dorot?” breinuojuos lopsa.

“Mums ir plans, kai var izgluobt Smoketownu i tovu cylvāku,” saceja bryunais luocs Redijs.

“Tu ar mums?” vaicuoja zvierbuļs.

“Zynoms,” lopsalāns nūsaceja, “tikai voi varu es īsapazeit ar jiusu planu?”

“Mes gribim aiztaiseit vysys fabrikys,” nūsaceja Redijs.

“Kai jius tū gribit paveikt?” lopsalāns nasaprota.

“Apsarunot ar cylvākim,” saceja jenots.

“Plans brīsmeigs!” palāda skali nūkomeņtēja.

“Tev ir cyts?” puormatūši palādai vaicuoja Redijs. “Var izveiduot treis grupys. Pyrmuo – putyni. Jī veis perekļus škūrstynūs i vysūs caurumūs, tai salaužūt mehanismus. Ūtrei grupa – lelī zvāri – vylki, luoči, aļni. Jius varēsit padzeit cylvākus, bet viņ drusku pužejūt, pat nadūmojit tūs īvaiņuot! Trešuo grupa – vysi puorejī. Jiusu aizdavums byus salauzeit vysu puorejū, kas ir ryupneicos.” Dzeivinīki jēmēs pi dorba. Putyni veja perekļus škūrstynūs, vylki skraideja pakaļ cylvākim i pužeja jūs. Luoči lauze vuortus, lai cylvāki navarātu atsagrīzt iz ryupneicom, bet aļni izstumdeja traktorus. Puorejī lauze ryupneicys nu vydspusis. Bet Maira klausejuos muzyku sovā ustobā, cikom pieški ustobā īguoja tāvs: “Šausmys! Vysys ryupneicys ir izjauktys, zvāri kai aptrokuši vysu lauž. Maira izskrēja uorā i īraudzeja lopsalānu. Jei pīskrēja praseja: “Kū jius dorot?” Lopsalāns pasavēre meitinei acīs i suoce skrīt, it kai saucūt jū leidza. Maira suoce skrīt jam pakaļ. Meitine īraudzeja, kai zvāri vysu lauž, bet naaizteik cylvāku, it kai raugūt jūs vīnkuorši padzeit. Maira saprota, ka dzeivinīki ir izdūmuojuši izgluobt Smoketownu. Meitine strauji īskrēja sātā: “Dzeivinīki, jī nagrib nikuo švaka, jī gluob itū vītu, jī gluob Smoketownu.”

“Mums ir juobrauc paceli,” nūsaceja Mairys tāvs Viktors. “Bet jī tok nikuo švaka nadora. Parkū juobāg?” satrauktā bolsā vaicuoja Maira. Jī vys tik nūbrauce paceli. Piec puora dīnu jī atsagrīze sātā. Vysys fabrikys beja izjauktys, bet daži cylvāki atsagrīze atpakaļ. “Kū tuoļuok?” vaicuoja Maira. “Tuoļuok myusu kuorta paleidzēt dzeivinīkim,” saceja Mairys muote. Piec puora godu Smoketowna palyka par vīnu nu rezervata vītu deļ dzeivinīku. Smoketownā otkon pasaruodeja kūki i varēja just svaigu, teiru gaisu. Natuoli izcēle jaunu fabriku, kurei vaira napyute dyumu. Cylvāki otkon atsagrīze sātā, bet lopsa kotru vokoru staiguoja pi Mairys gostūs.

Smoketownys centrā beja izcalts pīmineklis, kurā beja radzams, kai kaida meitine gluob lopsalānu nu slozda. Vyss suocēs ar mozu dorbu, bet…

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

Jun
30
Cat
vysu dīnu Džeinys Gavaris gleznu izstuode ... @ Maltys viesturis muzejs
Džeinys Gavaris gleznu izstuode ... @ Maltys viesturis muzejs
Jun 30 vysu dīnu
Džeinys Gavaris gleznu izstuode "Mantojums" @ Maltys viesturis muzejs
Da 30. juņa Maltys viesturis muzejā var apsavērt dzīsmineicys, gleznuotuojis i dzejneicys Džeinys Gavaris gleznu izstuodi “Mantojums”. Poša Džeina Gavare stuosta: “Izstuode ir kai turpynuojums viestei par mīlesteibu. Izstuode ir par tū, kuo „pādūs” mes[...]
Jul
1
Pīk
20:00 Grupys “Reibums” koncerts @ "Fresh Terase"
Grupys “Reibums” koncerts @ "Fresh Terase"
Jul 1 @ 20:00 – 21:30
Grupa “Reibums” ir cālusēs Rāznys azara krostā Kaunatā Covid īrūbežuojumu laikā, kod vīneiguos izklaidis vareibys beja izklaidēt sevi pošim. Tok dalinīku saspēlis pyrmsuokumi meklejami jau lobu laiku īprīšk.   Grupa “Reibums” spielej vīnkuoršu, jautru dzeivū[...]