Ilze Vovka. Kotru reitu kotram bārnam

Ilze Vovka. Kotru reitu kotram bārnam

Rēzeknis nūvoda Nautrānu apvīneibys puorvaļdis izsludynuotuo Pīteram Jurciņam veļteituo literatu konkursā nominacejā “Bārnu literatura” golvonū bolvu sajēme Aulejis tautys noma kulturys pasuokumu organizatore Ilze Vovka. Ar juos dzejūlim pīduovojam īpasazeit ari portala Lakuga.lv skaiteituojim. Vaira par Pīterdīnu Rogovkā var izzynuot ITE.

Dzejūļu autore: Ilze Vovka

Tovi reiti tik laimeigi
vyzuļu zvonūs zvona
Tovys dīnys kai guņspučis
vokora saulis pylnys
Naktis kai puorsokys
soldonūs sapynūs brīn
Kaids tovu laimi sorguodams
Sovu dzeivis gunkurā līk
Aiz tovom vīglajom dīnom
Vysod nūmūdā kaida sirds


Mameņai

Es šudiņ byušu tova saule, mameņ,
I zīdu pylna pļova ar vysim taurynim.
Es šudiņ byušu laksteigola,
Kas tik deļ teve besakūkā dzīd.
Es šudiņ byušu romuleņu čajs
I meļneica iz lejnīka,
Kū obeji ar tāvu reitā cepem.
Es byušu vyss i čipierksneits kaids vairuok,
Kab laimeiga tu byutu, mameņ!


Lyugums bārnam

Lic kuojeņu i verīs bārns
voi naizmeisi skudreņai
voi dīvgūteņai viersā naizkuopsi
i naīspersi rupučam
Ej pasaulī i dūmoj bārns
voi piec teve naraud kaids
voi piec teve kaidam nasuop
voi piec teve tukšums napalīk
Dor’ lobus dorbus bārns
pi lobuo atīt lobais
a sovvaļnīkus naklauseigus
da pūram olpom paraun bess


Kotru reitu kotram bārnam

Kotru reitu kotram bārnam
Mūdynuodams gaileits dzīd
Vīnam augstā tūrnī zalta gaiļs
Cytam klāvā loktā raibu raibs
Kotru reitu kotram bārnam
Saule gaišu guni dadz
Vīnam pīktuo stuova lūgā
Cytam uobeļneicā sēd
Kotru reitu kotram bārnam
Pasauļs vuortus atdora
Kab tik byutu gribiešona
Puorspert sātys slīksni


Pavuiceiba

Nūslauk’ boltys kuojis, ustobā kod ej,
stucynoj pi durovom, lobu dīnu vysim dūd!
Pasok’ paļdis, pasok lyudzu,
nalic capuri iz golda, lai ir sātā mīrs!
Ka tev nūkreit maizis ryka, paceļ, nūbučoj!
Nasper suņam, nasper kačam, puči ceļā nasamiņ!
Bādu lic zam akmiņa, ar dzīsmeiti tuoļuok ej!
Svātā dīnā nador dorbus, tod pi teve gostūs Dīveņš īt!
Itai vuiceja munu mamu baba.
Itai mani vuiceja mama.
Voi es sovim bārnim variešu tū īvuiceit?…


Dipeņ Dapeņ

Dipeņ Dapeņ,
paruod, kur tova lipeņa?
Kur tovi radzeni?
Dipeņ Dapeņ,
Kuo tu tik sirdeigs?
Kuo tu te vīns?
Skrieju pa pļovu,
badeju mameņu,
meideju zuoleiti,
dasēja pi strikeiša.
Niu es i sirdeigs,
niu es i vīns!


Divruna

Cik?- tik!, cik?-tik!, cik?-tik!…
Es ar sovu stuņdinīku
Nazynu, kai runuot!
Es jam prosu – cik?
Jis maņ soka – tik!
Cik?-tik!, cik?-tik!, cik?-tik!…
Tai mes cālu dīnu
Runojom tik vīnu-
Cik?-tik!, cik?-tik!, cik?-tik!…
Myusu runai punktu
Dalīk mamys bolss
(itys bolss cīš sirdeigs,
tai tik pārkiuņs vosorā
tymsā grudynoj)
“Nūtīksit jius obeji?!
A to nabyus labi…!”
Cik?-tik!, cik?-tik!, cik?-tik!


Mozi, mozi eņgeleiši

Mozi, mozi eņgeleiši,
Boltūs spuornus izplātuši,
Snīga puorslys kaiseidami,
Skrīn ar vieju,
Skrīn ar zvierbulim i vuornu boru.
Nūsāst jī iz palūdzis
Vokorā, kod pīkusuši.
Verās, kai es dzeru līpu zīdu čaju.
Damygst itai sādādami.
Atīt Dīvs caur malnu nakti,
Sovus bārnus rūkuos jem.
Tīkai nūnas muokūņsātā.
Pūdiņūs ar rūžu rokstu
Mozi, mozi eņgeleiši
Vysu nakti sapynūs dzer līpu zīdu čaju…


Damygušī

-Mameņ, mameņ,
Naasu es vaineigs!
Gruomateņa naļaun
vuoku attaiseit!
Soka:
-Cypari i literi
Soldonai seņ guļ!
Sātys dorbu, bārns,
Izpiļdeisi reit!


Īlyugums pogroba kačam

Iņčuk, ruņčuk,
kai nu tai –
tu vīns pats i dzeivoj pogrobā?
Atej, lyudzu, gostūs, kod kreit snīdzeņš bolts!
Bryunus, krapškeigus ēssim pernīkus,
Saveikšeisim duovonys – tiuleņ svātki byus!
Egli puškuosim,
Mums nu tuo byus prīca!
Atej gostūs, Iņčuk, ruņčuk,
I es sātā šudiņ vīns…


Drypatys

Muokuli skrēja pa dabasu stygom,
spolvaini, sprūguoti, gludi.
Globavuos putneni muokuļu perekļūs.
Vīns, div, treis!
Atrūņ, ka var!
Pučeitis zīdēja pļovā,
zylys, sorkonys, boltys.
Globavuos voguli zaļajuos lopuos.
Vīns, div, treis!
Atrūņ, ka var!
Mes ar bruoleiti pogolmā raudzejom
vosoru nūgiut aiz astis.
Globavuos vosora muokuļūs, pučēs i perekļūs.
Vīns, div, treis!
Paleidz vosoru atrast, ka var!


Princese i kieninīne

kap kap kap
smolkys rosys laseitis
pīber munys kūrpeitis
kap kap kap
syltys leita laseitis
kreit aiz suknis apkaklis
asu leita princese
tap tap tap atīt muna babeņa
tārpynoj ar pierstu
laseišu sudobra gradzynu
es juos pierstam apmaucu
muna babeņa leita kieninīne


Sleidkaļneņs

Saulis zakeits zalta dīgā
Agrā reitā munā lūgā
Verās verās i tod laižās
Iz tū pusi kur muns dagungols
Ai cik lobs jam sleidkaļneņš
Tys mums mozais dagunteņš


Vakarenis ežu bierneņam

Tapu-čapu, čapu-tapu…
Ežu muote brīn pa stygu.
Briku-braku, braku-briku…
Atrūn vīnu baraviku.
Peitineitē sieni līk-
Lai tok ežu muotei teik…
Byus ņam-ņam, byus ņam-ņam
Vakarenis ežu bierneņam.
Es jau drupeit pagaideišu
I piec sova baravika
Mežā īšu cytu dīnu.

Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
21
Svā
all-day Annys Laicānis izstuode “Dīķis u... @ Jiurmolys muzejs
Annys Laicānis izstuode “Dīķis u... @ Jiurmolys muzejs
Apr 21 all-day
Anna Laicāne (1984) par sovu dorbu kolekceju izstuodē “Dīķis un citi stāsti” soka: “Byušona dobā – mytruos vītuos, pi muorku i azaru raisa atminis par bierneibā skaiteitū Keneta Greiema gruomotu “Vējš vītolos”. Stuosts par pīdzeivuojumim[...]
15:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 21 @ 15:00 – 17:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]