Humorā iz vīna viļņa. Saruna ar bruolim Kozlovskim nu šova “Četri bruoli”

Humorā iz vīna viļņa. Saruna ar bruolim Kozlovskim nu šova “Četri bruoli”

Rokstu sagataveja: Marta Puzāka, portals lakuga.lv

Improvizaceja i kuorteiga humora deva – tai var raksturuot šovu “Četri bruoli”. Daudzi natyc, ka šovu veidoj eistyni četri bruoli, tok Muorteņš aba Kozmens, Oskars, Jurs i Juoņs Kozlovski ir apveļteiti ar izcylu humora izjiutu, talantu uzastuot publikys prīškā i jūkuot profesionali. Tik vīna goda pastuoviešonys laikā bruoļu šovs pīdzeivuojs strauju izaugsmi – pīpiļdeitys pylnys skateituoju zālis, vadeiti naskaitomi pasuokumi, dabuota lela atpazeistameiba. Tok puiši nadūmoj apsastuot i rauga vierzeitīs iz vēļ augstuokom viersyunem. Vīna nu taidu byus ari Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks” vadeišona 2. martā Latgolys viestnīceibā “Gors”. Itūreiz nūpītni nanūpītna saruna par bruoļu bierneibu, karjerys kuopnem i šova izveidi.

Bierneibys atminis pīrūbežā

Kozmens aba Muorteņš ir vacuokais bruoļs, bet jaunuokais ir Juoņs. Vacuokuo i jaunuokuo bruoļa vacuma starpeiba ir 13 godu. Bruoļu saknis meklejamys Latgolā, tagadejuo Bolvu nūvoda apleicīnē. Kai stuosta bruoli, jūs mama ir nu Medņovys, tok tāvs nu Škilbānu pogosta Bākarovys. Tok tai nu dzeivē saguojs, ka saime puorsacāluse dzeivuot sūpluok golvyspiļsātai, konkretuok, Carnikovā, kas ir aptyvai 30 kilometru nu Reigys. Tok dzymtuo vīta nav aizmiersta – tī niu ir rodi i lauku sāta, kuru regulari bruoli ar vacuokim apcīmoj i rauga atjaunuot. Taipoš braucīņus iz tīni rauga apvīnuot ari ar profesionalū darbeibu, par pīmāru, Jurs vosoruos Medņovā organizej improvizacejis trupys nūmetnis.

Jurs: Mes dzeivojam lauku sātā, braukojam pa Viļakys apleicīni, apcīmojam vītejūs. Mes nedeļu nu vītys izbaudom Latgolu ar vysu tuos gostmīleigū uzjimšonu i jaukū, smaideigū publiku i sataisom ari izruodi.

Juoņs: Myusu vacvacuoki nu jau ir aizsaulē daudzi godu, tok nu tāva pusis ir palykuši eipašumi. Niu vacuoki pādejūs treis godus tūs restaurej. Tod, kod mes varim, ari braucam paleigā maineit greidys, lūgus, taipoš ari lauku dorbūs – pļaut zuoli, laseit uobeļus.

Jurs: Mama i paps navar sagadeit, kod brauks iz tīni vosorys atvalinuojumā. Mīra ūsta – tai jī soka. Jim cīši pateik tei saimnīcyskuo dzeive. Klusums, breiveiba, aizej pačuruot, kur gribi!

Kozmens: Izjamūt rūbežsorgus!

Juoņs: Jim rūbežsorgu tūrņs ir rādā sātai, kaidi 100 metri nu tuos. Rūbežsorgu kamera speid taišni iz pogolmu, tai ka vysur navar aizīt pačuruot, vēļ īraudzeis.

Marta: Tei laikam ir pīrūbeža sovpateiba.

Juoņs: Nui, taipoš var ari aizīt iz Krīveju pačuruot.

Jurs: Tok tū gon mes nerekomendejam! (smejās).

Bruoli stuosta, ka vysod izbauda braucīņus iz Latgolu. Tai kai vaira tī dzeivuots taišni bierneibā, vosorys breivlaikūs, ari spylgtuokuos atminis ir taišni par dorbim i nadorbim lauku sātā.

Kozmens: Maņ atmiņā palics nūtykums, kur myusu vacvacuokim vosorā vajadzēja paleidzēt savuokt sīnu. Mes tū sīnu grūzejom, lykom zuordūs i ari vedem ar zyrgu iz škiuni. Vīnā nu pādejūs godu mes ar Juri i Oskaru tū vysu vedem. Beja tai, ka pādejū sīna kliepi pacieli, a tam apakšā pelis – mes izdūmuojom tuos giut! Juram beja super skills (cīši labi pasadeve – M.P.). Jurs stuovēja iz vazuma, tok mes ar Oskaru cēlem sīnu augšā i tī pieški divejis pelis pajuka iz obejom pusem. Jurs hlibis! Ar vīnu rūku nūgiva divejis pelis iz reizis! Tamā dīnā mes sagivom 13 – 16 pelis i vysu laiku mainejamīs, kurs byus iz vazuma. I galeite beja tymā vokorā, nui! (smejās).

Juoņs: Es brauču palikt pi taņtis iz mienesi pa vosoru. Bruolāni i muosineicys beja nūbraukušs iz Reigu. Tei beja varbyut kaida 3. klase. Kotru reitu cieļūs cikūs gribieju i mani vysod sagaideja miļzeigys brūkaškys – ūluoknis, captys desenis, leli ogūrču i tomatu salati, svaigys ūgys i vyss kas cyts. Kotru reizi cīši boguoteigi nūkluots golds. Es tymā mienesī uziedu pīcus kilogramus. Iz tīni aizbrauču taids feins, tok atsagrīžu ar pončika byudim. Maņ ruodejuos, ka nadreikst naapiest tok. Jī poši ari ēde tikpat lelys porcejis, tok es beju mozs. Kū jī naapēde, tū nūber cyukom spanī, tok es vysod styumu īškā. Kod atbrauču iz sātu, vacuoki i bruoli smiejuos, ka rikteigs pončiks.

Jurs: Mums laukūs vēļ beja bišu strūpi ar bitem, īvuocem madu. Muorteņam vysu vaira beja baist nu bišu. Kod nese tū rameiti i ka iz tuo nūsalaide kaida bite, jis varēja izsvīst rameiti i skrīt paceli. Tī parosti beja tai, ka beja mīreigys bišu saimis, tok puors beja cīši trokys. Mums pi dorbu beja ari regulari juoravej. Mes tī vysod kapliejom, i tys beja vīns nu glupuokūs dorbu. Kaidā šaļtī tev apneik i tu ar kapli īsvīd bruoļam pa golvu. Tod suocēs mātuošonuos cytam pa cytu (smejās). Tok vīnreiz vacuomuote lyka ravēt taišni pi tūs bišu strūpu duorzā. Nazynu, deļkuo taišni ap bišu strūpim ir juosastota vyss, kas viņ īspiejams. Tu tī ravej i, prūtams, ka tev bitis suoc kūst. Vystruokuokais, kū pīmiņu, ka maņ bite īliduoja taišni nuosī i īdzēle. Maņ vīnkuorši tecēja osorys. Īsadūmoj, ka izraut mateņu nu nuoss jau ir suopeigai, tok ite bite! Pīmiņu, ka nazynuoju, kū lai dora. Buožu zemi dagunā (smejās).

Oskars: Mes vēļ ari nūsadorbuojom ar molu zvejnīceibu. Muorteņa krystamuotei beja zeme pi rūbežupis Kukvys (eistais nūsaukums Kūkova, tak cauri Ludzys i Bolvu nūvodim, Krīvejā ītak pa Pleskovys apgobolu – M.P.). Mes izdūmuojom, ka giusim zivs ar teiklu. Staigojūt nu Latvejis iz Krīvejis rūbežu, vīnā krostā izkroti zivs, tod aizej ūtrā krostā izkroti. Apakšā kēde, diveji mīti i tai staigoj iz prīšku i atpakaļ, giunūt zivs. Nikuo īspaideiga mes tī nanūgivom, salykom maiseņā i guojom iz sātu. Breiveibys īlys krustuojumā, kas nav taids, kai Reigā, tī vīnkuorši diveji lauku celi sasateik i kur breivdīnuos vysi sasateik iz autolavku, tī myus sagaideja diveji rūbežsorgi. Jī soka, ka mes asam rūbežpuorkuopieji i kab mes pīruodeitu, ka asam latvīši. Tod mes raudzejom skaidruot vysaidūs veidūs, jo dokumentu mums ari leidza nabeja. Bejom nūsabeiduši, ka myus tiuleņ savuoks i aizvess nazkur, tok tagad saprūtom, ka tei beja kai izklaide pošim rūbežsorgim (smejās).

Karteņā: Bruoli Kozlovski. Nu kairuos Jurs, Juoņs, Oskars i Muorteņš, foto nu personeiguo arhiva

Juopīzeist, ka puiši zyna latgalīšu volūdu, tok kasdīnā tū nasaīt lītuot. Volūda īsavuiceita, jo vacuoki sovā storpā runoj latgaliski. Vysu vaira latgaliski runoj Kozmens.

Kozmens: Jī zyna puors frazis. Golvonais ir prakse (smejās).

Jurs: Kozmens vīnkuorši ir klāvā izaudzs, a mes sātā (smejās). Kod mes guojom školā, tī smiejuos, ka mes runojam latgaliski. Mes braucem iz Latgolu i par mums otkon smiejuos, ka runojam kai nazkaidi čyuli. Saguoja, ka nikur mes narunuojom tai, kai vajadzātu. Parosti jau tī cylvāki, kuri kautrejās, vaira siež kompleksūs, tok mes bejom taidi, kuri lapnuojuos i līliejuos, ka mes prūtam latgalīšu volūdu. Ka mums praseja, mes sacejom, ka prūtom vēļ vīnu volūdu, atškireibā nu cytu vīnaudžu.

Bruoļu gens – spieceigys rodūšys personeibys

Koč ari kotram bruoļam ir sovi hobeji i dorbi, taipoš jūs vīnoj lela dorbuošonuos televizejā, pasuokumu vadeišonā, fiļmiešonā i produciešonā. Var saceit – īdzymta pīdareiba skotivis i rodūšajai industrejai.

Vacuokais bruoļs Muorteņš ir vaira zynoms kai Kozmens. Jis aizaraun ar pasuokumu i televizejis raidejumu vadeišonu, par pīmāru, “Ciemos”, “Īsakūd Latgolā”, taipoš bejs golvonajā lūmā serialā “Nopietni?” i daļa nu izklaidejūšuo šova “Pusnakts šovs septiņos ar Jāni Skuteli”.

Oskars improvizej jau nu 2004. goda, ir rodūšuos apvīneibys “Spiediens” leidzdybynuotuojs i itūšaļt vīns nu lobuokūs improvizacejis pasnīdzieju Latvejā. Ari dorbojās televizejā kai LTV7 specprojektu korenspdents, taipoš ir eistyns drifta entuziasts.

Jurs ari ir profesionals improvizatos i taipoš kai Oskars – apvīneibys “Spiediens” leidzdybynuotuojs. Ari filmiejīs serialā “Nemīlētie”, septeņkuortejs Latvejis sambo čempions.

Jaunuokais bruoļs Juoņs ari ir na viņ pasuokumu vadeituojs, tok ari dīdžejs. Pīsadalejs televizejis šovūs, kai “Gandrīz ideālas vakariņas”, “Zemīt, paveries!”.

Karteņā: bruoli Kozlovski, foto nu sātys lopu cetribrali.lv i spiediens.lv

Vaicojūt puišim, kai tai ir saguojs, ka vysi ir cīši spieceigi vīnā jūmā, Kozlovski otkon atbiļd smejūtīs.

Oskars: Kozmens pyrmais pīraksteja sovu CV, mes tod tik puorkopiejom, puorlobuojom vuordu (smejās).

Juoņs: Eistineibā Kozmens gribēja byut inžiners, Jurs – zynuotnīks, es – uorsts, Oskars gribēja NASA struoduot, tok vacuoki saceja, ka tuos ir glupys i izmierstūšys profesejis, mums juoīt struoduot par jūkuotuojim. Mes sacejom: “Mam, nu lyudzu, nā…” Tok jei uzspīde. Tī ir vacuoku napīpiļdeitī sapyni (smejās).

Oskars: Dorom ar rībumu, bet saīt! (vysi bruoli smejās). Koč kai tai ir sakrits, ka bruoļu storpā jūkojam i pastuov konkurence. Ka kaids jūks myusu vydā nav izadevs, tod tu esi zaudātuojs.

Kozmens: Tu stabili vari zynuot, ka nav izadevs, jo tev vīnkuorši tū pasaceis vysi.

Oskars: Deļtuo, par pīmāru, školuos ci cytuos vītuos mes bejom smīkleiguokī i ospruoteiguokī, daudzi mums kluotyn nastuovēja. Cylvāki bīži saceja, ka mums juoīt nazkur jūkuot. Tod tys tai saguoja, ka suocem ar improvizaceju, kuopem iz skotivis. Tai mes ari iztaisejom sovus teatrus, šovus.

Juoņs: Saīt, ka myusu sātā tei boguoteiba beja humors. Kod mes saīmam vysi kūpā, mes smīdynojam cyts cytu.

Jurs: Kotrys grib pajūkuot i pasaceit taidu jūku, kurs lyks vysu vaira smītīs. Saimis saīšonys reizēs mums ir taidi kai sparingi (smejās).

Kozmens: Ir cīši beistami pasaceit taidu teikumu, kas nav paplašynuots teikums. Ka pasaceji taidu eisu, tod vari zynuot, ka iz tova riekina tiks jūkuots.

Oskars: Es dūmoju, ka mes asam tī, kas barojās nu cylvāku emoceju. Na vysu laiku ir tī smīkli, cytreiz gribīs puorsteigt cylvāku drupeit cytaižuok.

Kozmens: Apvainojam i syucam juo energeju (smejās).

Juoņs: Atsagrīžūt pi vaicuojuma, tod tei beja taida vide sātā, kurā mes izaugom. Tod Kozmens atkluoja improvizaceju, īpazeistynuoja ari Juri i Oskaru ar tū. Es īsarodu balleitē lobu laiku vāluok, tod tei jau beja kai pošsaprūtama līta. Ari myusu vacuoki nūsadorbuoja ar amaterteātri, deļtuo tei skotive vysod beja sūpluok. Pa munam, mums vysim pateik uzastuot i, par pīmāru, Kozmenam pateik zeimeitīs, tod skotive ir cīši loba vīta, kur ar itom obejom lītom nūsadorbuot (smejās).

Karteņā: Četri bruoli, foto nu sātys lopu cetribrali.lv i spiediens.lv

Oskars: Ka mes koč kū dorom, tod raugom tū izdareit dīzgon labi. Byuteibā asam cīši daudz sasnāguši, i tys mierkis ir byut lobim ci lobuokajim tamā lītā, kū dorom. Ari ar myusu šovu ir leidzeigi – mes kotru nedeļu sasateikam pa 8-9 stuņdem, dūmojam jaunys idejis i struoduojam. Tai ir ari cytūs dorbūs, kū mes dorom.

Profesionalisms īt ar godim i pīredzi

Vyss suocēs nu nalela improvizacejis teatra ar nūsaukumu “Spiediens” 2009. godā, kas niu ir vīns nu leluokūs improvizacejis šovu Baļtejā. Puišim ir pīredze puorstuovēt Latveju storptautyskūs improvizacejis teatra festivalūs, vuiceitīs pi profesionalu meistaru i izkūpt sovys prasmis augstuokajā leiminī, nūspielejūt jau 15 sezonys.

Oskars: Var saceit, ka tys suocēs pyrma 20 godu “Hamletā” (aktera, režisora Rolanda Zagorska vadeits teatra klubs – M.P.). Taidys pasasmīšonys, pasajūkuošonys reizi nedeļā – tev tī ir skotivis laiks, tu izej i byus publika, i tei par tevi bolsoj. Ka tev lobuok saīt, tu teic da finala. Finals beja monologs. Tai mes tī pasadorbuojom pīcus godus i saprotom, ka gribom nazkū vaira. Bejom gotovi uzajimt risku i bejom puorlīceibys pylni, nūdybynojūt “Spiedienu” ar Juri i cytim improvizatorim, kai Krišjānis Caune, Kaspars Breidaks. Ari niu tī štatā ir daīmami aptyvai 15 aktīru, kas spielej. Profesionalisms rūnās ar godim i pīredzi. Ir pasuokumi, kurus tu vaira nagribi atguoduot, bet jī taipoš tevi nūryuda i uzaudzej tev bīzuoku uodu, i tu zyni, ka itaidys klaidys vaira navar pīļaut.

Juoņs: Nui, nu taidu situaceju mes suocem saprast, kas ir tī apstuokļi, kas mums napīcīšami i kas ir tys, kas traucej.

Oskars: Par pīmāru, caurstaigojama telpa, kurys vydā tev juouzastuoj. Taidai publikai mums ir gryuši spielēt. Piļsātys svātki, tierga laukums. Taipoš kai teatrī.

Juoņs: Juram cīši analitiski struodoj golva, ka jis var saprast, deļkuo tys struodoj, tok tys nastruodoj. Daudzim nav taidi funktera. Itymā vysā ar sajiutom viņ napīteik, kab byutu lobs.

Oskars: Daudzi atīt i saprūt, ka tys nav jūs. Daudzim jau ir tik drūsme izkuopt iz skotivis, tok ar tū jau napīteik. Tī ir juobyut talantam, harismai, kab tu patyktu publikai i pats spātu jū nūlaseit. Mes kai improvizatori spiejom mudri reagēt i iz reizis redzēt, kas par publiku – iz kuo spielēt, iz kuo nā.

Juris: Prūtams, ir cīši svareigi, ar kū tu spielej. Mes varim nūspielēt ar sevkuru, pat cylvāku, kurs tū nav darejs, bet šovs nabyus tik lobs, kai mes tū izdareitu kūpā ar bruolim.

Oskars: Ir svareigi tys, kas tev ir golvā, cik tu mudri vari reagēt, cik tu esi gudrs i pīredziejs. Par pīmāru, bīži spielej par attīceibom. Ka tu ni reizis naasi bejs attīceibuos, tod tev byus cīši gryuši uztvert i spielēt. Improvizaceja ir dzeivis treneņs. Tu spielej dzeivi. Ka kaids skateituojs tī atpazeist sovu dzeivi, komiskys situacejis, tod jam byus cīši interesanti.

Kozmens: Lobai improvizacejai cīši svareiga ir ari publika poša par sevi. Taidi cylvāki, kuri ir gotovi tū uzjimt i pīsavērst tev.

Juoņs: Publika, kas ari nav pīsadzāruse i var uztvert visu. Kas nanūsavierš teleponūs, jo improvizaceja dīzgon raiti īt iz prīšku. Ka tu kaidu momentu palaissi garum, tev byus jau gryušuok saprast. Maņ ruodīs, ka loba publika ir cylvāku skaits nu 30 i iz augšu. Tī var vīgli dabuot smīklus, i tys kai taids komuleits ripoj. Kū vaira, tū vīgļuok sasmīdynuot.

Jurs: Laikā, kod mes tik suocem, Latvejā beja taids standarts, ka vīneiguo izklaide beja alkohols i muzyka. Kod pasaruodeja kaidi pasuokuma vadeituoji, komiki, tod cylvāks parosti apsasēde taidā bloka pozā: “Nu, davai, papruovej mani sasmīdynuot. Es tureišūs da pādejuo, nasasmīšu.” Myusu dīnuos cylvāki jau zyna, kas ir pasuokums i īt ar taidu nūskaņuojumu, ka pajims vysu, kū tu jam pasnīgsi. Jis izbaudeis.

Nikur pasaulī nav četru bruoļu, kas taiseitu šovu

Aktivuo darbeiba i boguotuo pīredze ir bejuse ari kai lobs pamats pošim sova – “Četru bruoļu” šova – izveidei. Tī salyktys vysys puišu stypruos pusis. Tys ir komedejšovs divejūs cielīņūs, kas sastuov kai nu improvizacejis, tai ari drupeit īstudātim skečim. Kai soka bruoli – kotrys nu šovu ir unikals i naatkuortojams. Tys ir originals, dinamisks i pīsalāgoj spontanom idejom šova laikā, taipoš ari saspēle ar šova pīktū dalinīku, kas kotru reizi ir kaids jauns gosts, kas rauga sovus spākus improvizacejā kūpā ar bruolim.

Šova pyrmuo sezona nu jau ir aizvadeita, i 14. februarī nūsvieteits gods, kai šovs ir taps. Četrus nu pyrmuos sezonys ostoņu šovu var nūsavērt Go3 televizejā, kū bruoli skaita kai lelu panuokumu. Itūšaļt rit šova ūtrei sezona, saglobojūt formatu, tik pīvīnojūt jaunys izmainis.

Pyrmuo sezona nūtyka Reigys “Hanzys peronā”, kur bruoli kotrā šovā puļcēja pylnu zāli, tok niu šovs nūteik naktskluba “Tower” koncertzālē.

Oskars: Nu myusu pīredzis mes labi saprotom, kai taiseit “Četru bruoļu” šovu – kū jimt, kū dareit, kū nadareit. Tū navar iztaiseit kotrys. Mes saskatejom, ka vysi četri asam unikali i ka mums vajag taiseit koč kū sovu.

Jurs: Mums beja cytys idejis, ambicejis uorpus “Spiediena”. Mums pateik dorbuotīs sovā storpā, asam humorā iz vīna viļņa. Tod, kod tu tū dori saimē, tod ir cyta atbiļdeibys sajiuta, jo, ka mes byutu kolegi, maņ nabyutu tik lela atbiļdeibys sajiuta kai pret bruoli, jo nu bruoļa tu naaizbiegsi (smejās). Gatavejamīs šovam mes cīši daudzi. Kod izskanēja dūma, ka mes četratā varātu iztaiseit sovu šovu, mums golva vēļ vaira pīspruoga ar idejom. Leluokuo daļa nu tūs ari tyka eistynuotys. Iz kotru šovu ir cyts izaicynuojums, cyts stand-up, cyts eipašais gosts – kaids atpazeistams cylvāks Latvejā. Ir bejuse Laura Ikauniece, Andris Bulis, modele Māra Sleja, Jānis Pētersons nu “Citi zēni”, Lauris Zalāns, kur laikam īt nu Līpuojis (smejās). Saskaitejom, ka šovu paleidz veiduot vaira nakai 30 cylvāku. Ir lels lapnums par tū i atbiļdeibys sajiuta pret šovu ir pavysam cyta.

Karteņā: bruoli ar akteri Andri Buli, foto nu sātys lopu cetribrali.lv i spiediens.lv

Oskars: Ni pi vīna šova mes naasam struoduojuši tik daudz, cik pi ituo. Tys ir, līkūt lītā tū, ka mums ir cīši lela pīredze. Vēļ ari kovida laikā mes bejom sasatykuši i dūmuojom, ka nav taidu četru bruoļu, kas varātu kuopt kūpā iz skotivis. Ir daudzi, tok na taidu, kas var sataiseit šovu. Taidā ziņā asam unikali – četri bruoli šovbiznesā. Ari pats šovs ir dīzgon apmaklāts – ap 450-500 cylvāku. Navarātu saceit, ka mes eipaši reklamejamēs, tok cylvāki taipoš izpierk beletus.

Jurs: Tod, kod mes suocem, beja baigi kruti i reizē baileigi, ka cylvāki izpierk šovus, nazynūt, iz kurīni jī vyspuor īt. Pierka kači maisā. Ūtrys – spylgti pīmiņu tū sajiutu, ka mes stuoviejom kulisēs i beja crazy sajiuta, ka mums pošim ir sovs šovs i pylns “Hanzys perons” ar skateituojim.

Kozmens: Kotrā šovā mes vēļ redzim lītys, kurys mes varim uzlobuot. Tys ir narymstūšs atteisteibys ceļš.

Oskars: Kotrys šovs ir unikals. Vysu pyrmū sezonu ceinejamīs ar tū, ka cylvāki skaiteja “es jau beju iz vīnu šovu, es jūs jau redzieju.” Tok kotrys šovs ir piļneigi cytaižuoks. Mes nadorom tai, kai cyti muokslinīki brauc turē ar vīnu šovu, programu.

“Četri bruoli” Latgolā i skots iz prīšku

Juodasoka, ka ari uorpus šova aktivuos sezonys bruoli nūsadorboj ari ar cytom nūdarbem, par pīmāru, voda pasuokumus. Vīns nu taidu, kas jau niu saguodoj lelu satraukumu, ir Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks 2023”, kuru bruolim uztycāts nūvadeit. Bruoli Kozlovski tū uztver kai lelu pagūdynuojumu, tok vīnam nu jūs – Kozmenam – jau bejuse pīredze “Boņuka” vadeišonā, kū jis atguodoj ar pateikamom emocejom.

Kozmens: Es vīnu godu vadeju “Boņuku 2018”, bet es beju cīši sasabeids. Es Reigā asu latgalīts, tok voi tī, kur ir vysi latgalīši, ari mani kai taidu uztvers? Beja baigi forši, vysi tik sirsneigi! Deļ mane “Boņuks” ir lels pagūdynuojums. Vysu tū lelū satraukumu es puordzeivuoju jau tod, tok tagad tys otkon ir nu jauna.

Jurs: Myusu dīnyskuorteibā jau ir tys, ka asam suokuši gataveitīs. Tys nav mums īrosts pasuokums, kū vadeit. Mes tam pīejam cīši nūpītni. Saprūtam, ka tys ir lels nūtykums i, tai kai Latgola mums ir saimis sātys vīta, tys mums ir lels gūds.

Vaicojūt bruolim Kozlovskim par planim iz prīšku, jī nabeidz jūkuotīs i iz tuolejūšom lītom verās ar lelu pozitivismu i vīglumu. Ideju, planu i mierku ir daudz, i sovu jaudu zāni apsazynoj.

Jurs: Mes grybātu byut pirmais četru bruoļu šovs, kas uzastuos “Gorā” (smejās).

Juoņs: Mes cytugod veromēs, kai varim vys vēļ saglobuot unikalitati i augstu kvalitati, kab izbraukuotu vysu Latveju. Ir leli i forši mierki nūsprausti – vysi ir Latvejis mārūgā. Ambiceju pret pasauli vēļ nav, tok pret Latvejis humoru i kulturu – nūteikti.

Oskars: Mes plānojam varbyut vēļ kaidu televizejis šovu iztaiseit. Myusu mierkis ir struoduot kvalitativi i īguļdeit tymā lelu dorbu. Nest sovu pavuordi Latvejā, kab tū zynuotu i cylvākim tys asociātūs ar kvalitati.

Jurs: Nui, ari puorspēt vysus īprīšk bejušūs Kozlovskus Latvejā – īšklītu ministru (Rihards Kozlovskis – M.P.), bejušūs deputatus. Vēļ vīns nu sapneišu varātu byut tys, ka mes varātu uzjimt komedejkinu.

Kozmens: Itūgod jau daudz kas ir izadevs, par kū asam cīši prīceigi i pateiceigi! Myusu vierzeiba nūteik straujai.

Vielēsim puišim veiksmi mierku sasnīgšonā i gaideisim jūs Latgolā 2. martā iz “Boņuka 2023” skotivis!


Print Friendly, PDF & Email

Kalenders

Apr
25
Cat
11:00 Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Festivals “Steigys” @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
Apr 25 @ 11:00 – 17:00
Festivals "Steigys" @ Juoņa Ivanova Rēzeknis muzykys vydsškola
18:00 “Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
“Pauls un Keišs. Vīrieši labākos... @ Muzykys noms "Daile"
Apr 25 @ 18:00 – 20:00
Latvīšu estradē, latvīšu teatrūs i Latvejis politiskajā dzeivē ir daudz veirīšu lobuokūs godūs. Iz skotivis byus diveji – vīns nu estradis i džeza, ūtrys nu teatra i kinys pasauļa. Tok – kotrys nu prīšknasumu var[...]
19:00 Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Koncerts “Celīs, bruoļ!” @ VEF Kulturys piļs
Apr 25 @ 19:00 – 21:00
Koncertā pīsadola kai jau populari i labi pazeistami, tai i pavysam jauni, dažaidus muzykys stilus puorstuovūši muokslinīki: Juoņs Aišpurs (THE SOUND POETS), Arņs Slobožaņins (DABASU DUROVYS), Guntis Rasims i Jurs Vucāns (BEZ PVN), Jurs Ostrovskis[...]