Rokstu sagataveja: portals lakuga.lv

1940. gods 16. junī Daugovpilī, Stropu estradē, nūtyka Latgolys dzīšmu svātku kulminaceja, kurā pīsadaleja ap 11 000 dzīduotuoju, svātku viersdirigents beja Teodors Reiters. Kai roksta portals “Latgales dati”, tuo laika presē viesteits, ka svātkūs kūpumā kluotyn bejuši ap 98 500 apmaklātuoju. Itūreiz vaira pastuosteisim par kaidu unikalu vierteibu – ar rūkom šyutu Latvejis karūgu, kurs globojās Leivuona stykla i amatnīceibys centrā.

1940. gods dzīšmu svātki atseviškuos publikacejuos saukti par trešajim, cytur – par pīktajim. Muzykologe Ilona Rupaine nūruoda, ka ir gona sarežgeitai rast vīnuotu i konsekventu dzīšmu svātku hronologeju Latgolā, kam 20. godu symta 20. i 30. godu presē gondreiž kotri dzīšmu svātki teik saukti par pyrmajim. Plotuoku īskicejumu par Latgolys nūvoda dzīšmu svātku tradiceju pīrakstejs Latgolys Kulturviesturis muzeja viesturnīks Vladislavs Malahovskis.

Cik zynoms, 1940. godā svātkus apmeklēja ari seši ministri, sovpus Vaļsts prezidents nabeja kluotyn, kam Latvejā veiduojuos smoga īškpolitiskuo i uorpolitiskuo situaceja. Svātki nūsaslēdze 16. junī, eisai pyrma Sorkonuos armejis īīšonys Latvejā. Ar rūkom šyutais Latvejis karūgs, kurs ari myusu dīnuos sasaglobuojs Leivuona stykla i amatnīceibys centra kruojumā, pleivuoja Latgolys dzīšmu svātkūs Daugovpiļs Stropu estradē 1940. gods 16. junī, dīnu pyrma tuo, kai Latvejā īguoja padūmu karaspāks i suocēs Latvejis okupaceja.

Karūgs ir šyuts nu kūkvylnys, koč kas dalykts nu lyna, kas jau sātā tymūs laikūs beja atrūnams. Tū darynuojuse Juoņa Dabara muote Antonina Mazurs-Dabars. Piec padūmu armejis ībrukuma Latvejā svātku reiceibys komitejis vadeituojs Andrejs Švirksts lyudze karūgu nūlaist i napamest tuo krīvim. Tūlaik tāvs Ignats Dabars nūveds karūgu iz Dabaru dzymtys sātu Jaundabarim, natuoli nu Leivuona. Kod saime devēs trymdā iz Ameriku, bāgūt nu komunistiskuo režyma, karūgs tyka pajimts leidza i ryupeigai globuots. Kab iz prīšku saglobuot itū nūzeimeigū karūgu, Juoņs Dabars tū kūpā ar viestuli 2017. godā atsyuteja nu Amerikys iz Leivuonu. Karūgs tyka nasts ari 2023. gods XXVII Vyspuorejūs latvīšu dzīšmu i deju svātku guojīnī kai eipašs viestejums par Leivuona nūvodu.

Karūgu ar viestuli, raksteitu 2017. gods 18. novembrī, Leivuona stykla i amatnīceibys centrys sajēme nu Juoņa Dabara pa postu. Viestulē jis stuosta: “Latgolys dzīšmu svātki nūtyka 1940. gods 15. i 16. junī Daugovpilī. Svātku reiceibys komiteja lyudze Latgolys sīvītem izgataveit Latvejis karūgus i pazīduot tūs svātku vajadzeibom. Muna mama Antonina Mazurs-Dabars, dzymuse Somersetā, preciejusēs ar Ignatu Dabaru, dzeivuoja Jaundabarūs (12,5 ha), kuri atsaroda zīmeļūs nu Leivuona, austrumu pusē, Daugovpiļs–Reiga šosejis molā pi Turku ceļa. Mama izgataveja itū Latvejis karūgu, i tys pleivuoja Latgolys dzīšmu svātkūs. Kod svātkūs tyka paziņuots, ka krīvi ībrukuši Latvejā, svātku dalinīki nūdzīduoja Latvejis himnu treis reizis, svātku reiceibys komitejis vadeituojs Andrejs Švirksts lyudze nūlaist Latvejis karūgus. Muns tāvs Ignats Dabars nūlaide mamys darynuotū karūgu i aizvede tū iz Jaundabarim. Kod mes pametem sātu – Latveju –, bāgūt nu komunistu, tāvs pajēme itū karūgu leidza. Itys karūgs beja ar mums trymdā Amerikā. Karūgs tyka globuots vacā koferī. Mama nūmyra 1964. godā, muns tāvs nūmyra 1982. godā. Es itū karūgu globuoju tymsā škapī da 2007. goda, kod Indianapolē, ASV, nūtyka latvīšu dzīšmu svātki. Piec 67 godu itys Latvejis karūgs otkon pleivuoja dzīšmu svātkūs, tik itūreiz Amerikā. Es, Juoņs Dabars, dzeivoju Indianapolē, Amerikā, dzims Leivuonā, Latgolā, Latvejā 1937. godā, nūdūdu jums itū Latvejis karūgu globuošonai iz prīšku.”