Latgolys kulturys tests 2025
Rokstu sagataveja: Laura Melne, Amanda Anusāne, portals lakuga.lv
25. aprelī nūtyka skotivis runys konkurss “Vuolyudzāni” i 26. atkluotuo vaļsts latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiade. Portala lakuga.lv redaktore Laura Melne jau vairuokus godus piec kuortys voda vaļsts atkluotuos latgalīšu rokstu volūdys i kulturviesturis olimpiadis 5. kuortu – testu par īprīškejuo gods nūtikšonom latgalīšu kulturā. Sovys zynuošonys testā pīduovojam puorbaudeit ari portala lakuga.lv skaiteituojim!
Rezultats
#1. Pārņ tyka publicāta latgalīšu volūdys stuņde jaunuokūs klašu bārnim, kū vadeja grupa “Rupuči”. Kai sauc itū stuņdi?
“Lels, lels okeans”
Latgalīšu kulturys kusteiba “Volūda” sadarbeibā ar Kristapu Rasimu i grupu “Rupuči” 2025. gods suokuos publicēja latgalīšu volūdys stuņdi jaunuokūs klašu bārnim “Lels, lels okeans”, pīduovojūt vareibu izzynuot vaira ap latvīšu volūdu, pasaceit pamata lītys latgaliski i dzierdēt ari vairuokus jaunus grupys “Rupuči” skaņdorbus. Vaira par tū var skaiteit ITE.
#2. Šovā “Koru kari” Latgolu pārņ puorstuovēja Daugovpiļs kors. Kaida beja tuo kruosa?
Tymsi zyla
2025. gods TV3 šovā “Koru kari” Latgolu puorstuovēja vīns – Daugovpiļs tymsi zylais – kors i tuo vadeituojs Arņs Slobožanins. Vaira par kora atlasi var skaiteit ITE.
#3. Pārņ izguoja Meldrys Gailānis gruomota bārnim “Kai palikt par eistynu luoci”. Kai sauc tuos golvonū varūni?
Meikuleņš
Kab kūpā ar bārnim vuiceitūs emoceju saprasšonu i turpynuotu izzynuot luocāna Meikuleņa pīdzeivuojumus, 2025. godā tyka izdūta literatis Meldrys Gailānis i muokslineicys Līgys Mundys gruomota bārnim i saimem “Kai palikt par eistynu luoci”. Izdavumā sešuos emoceju puosokuos i aizdavumūs kai bārni, tai pīaugušī var izzynuot vaira par emocejom, luocānu Meikuleņu i juo draugim. Vaira par gruomotu var skaiteit ITE.
#4. Pārņ gruomotā tyka izdūta jau īprīšk Daugovpiļs teatrī īstudātuo jaunnorvegu volūdā rokstūšuo autora Juna Fosis luga “Kaids nūteikti atīs”. Kai sauc tuos tulkuotuoju?
Jūlija Tumanovska
Juna Fosis lugu “Kaids nūteikti atīs” nu jaunnorvegu volūdys latgaliski puortuolkuoja Jūlija Tumanovska. Juos dorbs tyka nūvārtāts ar Latvejis Literaturys goda bolvys nominaceju. Interveju ar Jūliju var skaiteit ITE.
#5. Naparosts 2025. gods projekts beja muzykys albums “Daugavas rāgas”. Tys apvīnoj Latgolys senejūs dzīduojumus ar kaidys cytys tautys muzyku. Kaidys tautys?
Indejis
Muzykys izdevnīceiba “Upe tuviem un tāliem” sadarbeibā ar Latvīšu folklorys kruotivi pārņ izdeve muzykys albumu “Daugavas rāgas”, kas pyrmūreiz apvīnoj Latgolys senejūs dzīduojumus i Indejis ragys, rodūt eipašu muzykalu telpu, kurā sasateik diveju kulturu autentiskuos skanis. Vaira par albumu var skaiteit ITE.
#6. Kura personeiba pārņ sajēme “Boņuka” bolvu par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā?
Veronika Dundure
Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremonejā par myuža īguļdejumu latgalīšu kulturys atteisteibā tyka gūdynuota latvīšu volūdys i literaturys školuotuoja, Latgalīšu volūdys, literaturys i kulturviesturis školuotuoju asociacejis vadeituoja Veronika Dundure. Vaira par tū var skaiteit ITE.
#7. Kurs viesturnīks 2025. godā izdeve gruomotu “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas”?
Vladislavs Malahovskis
Vladislava Malahovska monografejai “Mēs un viņi: latgalieši, baltieši un cittautieši starpkaru Latvijā. Latgaliešu lietas” ir četrys nūdalis: par Latgolys i latgalīšu sovpateibu veidojūšajim faktorim, tautys bruolim stereotipu giustā i vīnuoteibā, cyttautīšim latgalīšu presis viertiejumā i latgalīšu lītom. Vaira par tū var skaiteit ITE.
#8. Kurs zynoms latvīšu akters pārņ vadeja “Boņuka” ceremoneju?
Andris Keišs
Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2024” ceremoneju kūpā ar sovu krystdālu Juoni Pampi. Interveju ar Andri Keišu par juo Latgolys saknem i ceremonejis vadeišonu var skaiteit ITE.
#9. Grupa “Borowa Mc” pārņ izlaide jaunu dzīsmi, kas pīsadaleja ari aptaujā “Muzikālā banka”. Kai sauc itū dzīsmi?
“Mīļoj”
Kai viesteja grupys “Borowa Mc” solists Aigars Runčis, dzīsme “Mīļoj” ir stuosts ap attīceibom, kas iztur laika puorbaudi, palīkūt viņ stypruokom. Grupys dalinīki pīzeist, ka itei dzīsme pi jūs atguojuse vīglai, kam, kod zyni, kū i deļkuo gribi pasaceit, vuordi i melodeja rūnūtīs dabiski. Vaira par dzīsmi var skaiteit ITE.
#10. Aizvadeitajā vosorā piec garuoka puortraukuma otkon nūtyka festivals “Muzykys skrytuļs”. Kur tys vysod nūteik?
Leiksnā
Ar namaineigū Valentina Lukaševiča ailis “Kruot var na tikai naudu” devizi festivals “Muzykys skrytuļs” julī jau deveitū reizi izskanēja Augšdaugovys nūvoda Leiksnā. Pyrmuo festivala dīna tradicionali nūtyka Leiksnys muižys parkā, cikom ūtrajā dīnā Leiksnys Vysusvātuos Jezus Sirds Romys katuoļu bazneicā beja goreiguos muzykys koncerts. Vaira par festivalu var skaiteit ITE.
#11. Pārņ izguoja latgalīšu literatis Ligijis Purinašys dzejprozys kruojums “Magnificat”. Kas ir tuo izdeviejs?
Volūdu sāta
Ligijis Purinašys dzejprozys kruojuma “Magnificat” izdeviejs beja Volūdu sāta, kas izdavuši ari vairuokys cytys gruomotys latgaliski, kai Marijis Dzeislys kruojumu “Vysta smierts” i Juna Fosis lugys “Kaids nūteikti atīs” tulkuojumu. Vaira par Ligijis Purinašys gruomotu var skaiteit ITE.
#12. Nu aizvadeituo goda latgalīšu literatim, volūdnīkim i pietnīkim ir vareiba pīsasaceit rodūšajai rezidencei kaidā Latgolys vītā. Kas tei par vītu?
Lūznovys muiža
Rēzeknis nūvoda Lūznovys muiža, sasadorbojūt ar Rēzeknis nūvoda Kulturys i turysma puorvaļdi i latgalīšu kulturys kusteibu “Volūda”, pārnajā pavasarī izsludynuoja rodūšūs rezidenču literaturā, volūdnīceibā i Latgolys pietnīceibā programu. Rezidenču vareibu izmontuoja latgalīšu literaturai veļteitūs konkursu uzvarātuoji Silvestrs Solovjevs i Inga Kaļva-Minina, kai ari literate Dagneja, tulkuotuojs Laurs Magazeiņs i muziks Sovvaļnīks. Vaira par rezidencem var puorskaiteit ITE.
#13. Aptaujā “Latvijas Sirdsdziesma” pārņ uzvarēja dzīsme “Latgalietis ir”. Kas tū izpylda?
Andris Baltacis i Dainis Skutelis
Juņa vydā Lelvuordē, Rembatis parkā, nūtyka raidejuma “Latvijas Sirdsdziesma” 2024./2025. gods sezonys finala koncerts i bolsuošona. Pyrmū vītu 15 dzīšmu konkurencē dabuoja Andris Baltacis i Dainis Skutelis ar dzīsmi “Latgalietis ir”. Vaira par dzīsmi var puorskaiteit ITE.
#14. Pārņ sovu debejis albumu izlaide latgalīšu etnodžeza ansamblis “Bruoli i muosys”. Kaids ir albuma nūsaukums?
“Na pādejais”
Etnodžeza ansambļa “Bruoli i Muosys” debejis albums “Na pādejais” tics pi lelys atzineibys – sajiems i Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2025”, i skateituoju simpateju bolvu “Žyks”. Vaira par albumu skaiti ITE.
#15. Kura latgalīšu grupa ar koncertu Latgolys viestnīceibā “Gors” pārņ svieteja 30 darbeibys godu jubileju?
“Laimas muzykanti”
Latvejis etnoroka veterani “Laimas Muzykanti” pārņ svieteja 30 godu skotivis darbeibys jubileju. Par gūdu itai nūtikšonai tyka izdūta ari grupys vysu laiku popularuokūs dzīšmu izlase “”Laimas Muzykanti” 30 – zalta dzīsmis”. Vaira par jubileju i dzīšmu izlasi var puorskaiteit ITE.
#16. Kas 2025. godā uzvarēja latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga”?
Valija Platace
Septembrī catūrtū reizi Rēzeknis nūvoda Rogovkā desmit dzejis latgaliski raksteituoji sasatyka latgaliskajā dzejis slamā “Rogovkys dzejis voga”. Treis kuortu saspryngtā saceņseibā par uzvarātuoju žurejis i skateituoju bolsuojumā palyka latgalīšu literaturys debitante Valija Platace. Vaira par pasuokumu var skaiteit ITE.
#17. Kurā pasuokumā tyka prezentāta Oskara Seiksta e-gruomota “Apredzeibys. Afflatus”?
Andrejdīnā
Literari muzykaluo Andrejdīna nu 1998. gods leluokā voi mozuokā mārūgā i skaniejumā ir Latgolys kulturys telpā. Pārņ tei nūtyka Lūznovys muižā ar literata Oskara Seiksta e-gruomotys “Apredzeibys. Afflatus” attaiseišonu, autoru grupys “Tekstūra” teksta i muzykalom performancem i lusteigom kadriļom. Vaira par pasuokumu var skaiteit ITE.
#18. Kas uzvarēja konkursā “Latgolys prozys skaitejumi 2025”?
Ligija Purinaša
Decembra suokuos Lūznovys muižā i tīšraidē škārsteiklā varēja pīdzeivuot literaruo konkursa “Latgolys prozys skaitejumi 2025” nūslāguma pasuokumu, kas beja vīna nu literaturys festivala “Prozas lasījumi” nūtikšonu. Ituo gods konkursā beja seši finalisti, nu kurūs par lobuokuo dorba autori tyka pīzeita Ligija Purinaša ar romana “Sieviete” fragmentu. Vaira par nūtikšonu var skaiteit ITE.
#19. Kai sauc grupys “Varang Nord” 2025. gods golā izdūtū albumu?
“Mygla”
Decembra suokuos metalmuzykys grupa “Varang Nord” Daugovpilī prezentēja sovu jaunū albumu “Mygla”. Kai viestej grupys puorstuovi, jaunais albums ir smoguoks, tehniskuoks i melodiskuoks par īprīškejim. Recenzeju par albumu var puorskaiteit ITE.
#20. Ari 2025. godā Daugovpiļs teatrī tyka īstudāta jauna izruode latgaliski. Kaids ir tuos nūsaukums?
“Hekube”
Novembra vydā Daugovpiļs teatrī pyrmizruodi pīdzeivuoja sengreku autora Eiripida tragedeja “Hekube” latgalīšu volūdā, kū dramatiziejuse Kristīne Veinšteina, bet īstudiejuse režisore nu Fraņcejis – Tatjana Stepančenko-Bogdana. Vaira par izruodi var puorskaiteit ITE.
Skotivis runys konkursā i olimpiadē itūgod kūpā pīsadaleja 37 izgleiteibys īstuodis: pīcys pyrmškolys, vīna suokumškola, 14 pamatškolys, 13 vydsškolys i četrys gimnazejis. Školānus sagataveja 65 pedagogi. Skotivis runys konkursā itūgod dzeju i prozu skaiteja 81 “vuolyudzāns”, bet olimpiadē pīsadaleja ostoņu školu komandys.
Pyrmškolys vacuma grupā 1. vītu “Vuolyudzānūs” ījēme Agneta Ločmele (šk. Inga Volaja) i Millija Trūle (šk. Sarmīte Skudra). 1.-4. klašu grupā par dyžvuolyudzānu tyka pīzeits Matīss Silarašs (šk. Ivars Rjabovskis), bet 1. vītu izceineja Lūcija Pušļaka (šk. Anna Marija Rudzīte) i Emīlija Gabrāne (šk. Iveta Maizika). 5.-8. klašu grupā 1. vīta Martai Opincānei (šk. Renāte Jurdža) i Ernestam Rasimam (šk. Lidija Markeviča). Sovutīs 9.-12. klašu grupā par dyžvuolyudzānu tyka pīzeits Artis Zvidriņš (šk. Anita Vulāne), bet 1. vīta daškierta Keitai Litkei (šk. Inese Greiža).
Latgalīšu volūdys i kulturviesturis olimpiadē, kuru vadeja i aizdavumus gataveja Lideja Leikuma, Ilga Šuplinska i Laura Melne, itūreiz puorsteigumu radeja tuos debitanti – 1. vītu ar vīna punkta puorsvoru izceineja Reigys Vaļsts 2. gimnazejis komanda (Georgijs Gruševskis, Miķelis Jaunromāns, Liene Jermacāne, Rūdolfs Lapiņš). 2. vītā – Ludzys piļsātys vydsškola (Marta Batņa, Laura Danileviča, Valdis Griševs, Annija Streļča, školuotuoja Laila Budreviča), bet 3. vītā – Kuorsovys vydsškola (Vintra Lipska, Lorete Kivle, Mareks Punans, Annija Estere Slesare, Anastasija Stepanova, školuotuoja Anita Lele).
Komentari