Roksta autore: Laura Spundere, portals lakuga.lv

“Saglobuot nadreikst aizmierst” – ite komatu kotrys līk piec sovys izpratnis, vierteibu sistemys i sirdsapzinis. Tradicionali Latgolys regions lapnojās ar sovu kulturviesturyskū boguoteibu. Senejuos ākys, arhitektura i sentimentaluo “Latgaleite” publiskajā telpā teik daudzynuota nu turysma ceļvežu da patriotisku dzīšmu i reklamys džinglu. Tok, kaida eistyn ir realuo situaceja, cik daudz mes asam gotovi īguļdeit i maineit sev pīrostūs uzskotus, kab myusu kulturviesturyskais montuojums reali tyktu saglobuots paaudzem iz prīšku na tik gruomotuos i digitaluos datu bāzēs. Rokstu serejā raudzeisim škatynuot i saprast realū situaceju i pošvaļdeibu plānus iz prīšku. Itūreiz plotuok izzynuosim par organizacejom, kas aizsorgoj kulturviesturyskū montuojumu, apsavērsim atsevišku Eiropys piļsātu pīmārus i ari Ludzys piļsātys gadīni.

Niu regiona pošvaļdeibom ir stypri daudz izaicynuojumu, kuri saistuos ar demografiskū krizi i sabīdreibys nūsavacuošonu, ari cenu pīaugums i dzeivis duordzeiba ītekmej pošvaļdeibu rūceibu, i nimoz nasuoksim runuot par nazynomim lidojūšim objektim, kas iz šaļti aptur sevkurus aizsuoktus darbus. Vystik niulejā naskaidrajā geopolitiskajā situacejā ir byutiski rast vareibu aizadūmuot ari par myusu regiona kulturviesturyskajom vierteibom i tū, voi asam darejuši vysu, kas ir myusu spākūs, kab ituos vierteibys nūdūtu paaudzem iz prīšku.

Kulturviesturyskuo montuojuma saglobuošonys organizacejis

Eiropys mārūgā kotrā vaļstī kulturviesturyskuo montuojuma saglobuošonai ir atškireiga pīeja i aizsardzeibys mehanismi. Pasauļa leiminī pamatā kulturviesturyskū montuojumu uzrauga organizaceja UNESCO – Apvīnuotūs Naceju Organizacejis (ANO) specializātuo agentura, kas dybynuota 1945. godā. Vysā pasaulī ir aptyvai 1248 UNESCO objekti, kas atsarūn 172 vaļstīs. Latveja ir UNESCO daleibvaļsts nu 1991. goda. Latvejā ir treis UNESCO leimiņa objekti: Reigys viesturyskais centrys, Strūvis geodeziskais lūks i Kuldīgys vacpiļsāta.

Eiropā, vaļstīs, kur ir lela apdzeivuoteiba i turysma plyusma, kab aizsorguot viesturyskū montuojumu, rauga “mīrynuot” satiksmi, nadūmūt vareibu piļsātu viesturyskajūs centrūs veiduot haotiskys apbyuvis i komercializaceju. Par pīmāru, Barselonā ir Superilles ci superkvartali, kur cauri braucūšuo satiksme ir stypri īrūbežuota, prīškrūku dūmūt guojiejim i ritiņbrauciejim. Vēļ interesants pīmārs ir Zīmeļmakedonejis piļsāta Ohrida, kura godim ir ceinejusēs ar haotisku apbyuviešonu Ohridys azara krostā. Vystik, pasasokūt UNESCO īsaistei, tyka apturāti vairuoki leli byuvprojekti. Ohrida ir interesants pīmārs, kam Zīmeļmakedoneja ir saleidzynūši moza vaļsts ar īrūbežuotim resursim, vystik taišni storptautyskuos organizacejis spīdīņs ir paleidziejs saglobuot unikalu kulturvidi. Cyts interesants pīmārs ir nu Serbejis piļsātys Novi Pazarys – ari itymā gadīnī vaļsts reiceibā asūšais finansiejums kulturviesturyskuo montuojuma saglobuošonai ir cīši īrūbežuots, vystik teik raudzeits saglobuot Osmaņu laika tierga laukuma apbyuvi, īrūbežojūt agresivu, modernu apbyuvi i saglobojūt senejuos ākys. Taipoš turpynojās mieginuojumi īvīst viesturyskajai videi pīlāguotys āku fasadis i reklamys.

Ite var labi viļkt paralelis ar Rēzeknis vaļstspiļsātu, kurys viesturyskajā centrā dreizumā plānoj byuvēt lelveikalu. Nu vīnys pusis – sakuortuota teritoreja, ekonomikys īšona augšon, jaunys dorba vītys, nu ūtrys – naskaidreiba, voi byuvnīks byus gona prasmeigs, kab niu gondreiž tukšuo teritoreja tyktu puorveiduota tai, kab tei dabiski īsakļautu vacpiļsātys skotā. Cik zynoms, pošvaļdeiba ir nūsacejuse atseviškus kriterejus, kuri byuvnīkam byus juoīvāroj, tok, cik ir bejs pīmāru, kur projektu kritereji teik izpiļdeiti tik tuoli, kab dokumentacejā varātu īlikt “izdareits”, na pīīt ar padzilinuotu izpratni i gribiešonu dareit eistyn ilgtspiejeigi i kvalitativi, na tik ekonomiski izdeveigi.

Turpynojūt par UNESCO objektim, var darunuot, ka Latgolys regionā ir vīns objekts, kurs ir dasaceits potencialai īkļaušonai montuojuma sarokstā, i tī ir Daugovys lūki. Koč ari idejiski UNESCO kai organizaceja nav birokratiski vysusarežgeituokuo, tikt itymā montuojuma sarokstā nav vīgli. Daugovys lūki ir dasaceiti jau 2011. godā, tī nav apstyprynuoti, tok īkļauti potencialajā sarokstā, kam tikšonai UNESCO sarokstā napīteik ar tū, ka vīta ir byutyska Latvejis i Baļtejis mārūgā, ir juopīruoda, ka tei ir unikala vierteiba pasauļa mārūgā, ir naatkuortojama i nasaleidzynojama ar cytom vītom. Taipoš UNESCO praksē ir svareigys storptautyskys publikacejis i pietejumi, uorvaļstu ekspertu īsaiste. UNESCO montuojuma sarokstā navar tikt, tik aizpyldūt anketu, realitatē tys ir gars, diplomatiskys process. Daugovys lūku gadīnī problema ir ari izveiduotais HES, kurs, lai ari teiši nav iznycynuojs Daugovys lūkus, vystik vysa upis sistema ir byutiski puorveiduota.

Voi kaids nu Latgolys regiona piļsātu viesturyskūs centru koč kod varātu tikt īkļauts UNESCO sarokstā? Ite nav vīnnūzeimeigys atbiļdis, kam itūšaļt stypri tryukst plotu i kvalitativu pietejumu par regiona piļsātu viesturi, attīceigi ari nav īspiejams pamatuot, voi itūs vītu viesturyskuo nūzeimeiba īt tuoļuok par Latvejis voi pat Baļtejis mārūgu.

Vystik paraleli UNESCO atpazeistameibys zeimei Eiropā ir ari cyta veida kulturviesturyskuo montuojuma aizsardzeibys i atpazeistameibys veicynuošonys veidi. Par pīmāru izveiduota kvalitatis zeime Eiropys kulturys maršruts, kas aplīcynoj maršruta izcileibu, vystik nadūd tīšu finansialu atbolstu. Cikom kas juojam vārā, ka maršruti, kam daškierts itys statuss, sajam byutysku prīškrūceibu Eiropys Savīneibys fondu projektūs, kam sertificātajim kulturys celim ir augsta uztycameiba.

Vēļ ir “Europa Nostra” – navaļstiskuo organizaceja, kura ari tur ryupi par Eiropys kulturviesturis i dobys vierteibom. “Europa Nostra” paleidz dasaisteit finansejumu restauracejom, lobej kulturys montuojuma aizsardzeibu ES leiminī. “Europa Nostra” naveidoj konkretu objektu sarokstu, organizacejis mierkis ir pastreipuot kulturys i dobys montuojuma byutyskumu i vajadzeibu aizsorguot.

Sovpus Eiropys Kulturys montuojuma zeime vys ir Eiropys Komisejis iniciāts apbolvuojums, kuru daškir fiziskom vītom, pīmineklim, tok ari dokumentim voi pat nūtikšonom, kurom ir bejuse byutyska kulturviesturyska nūzeime Eiropys leiminī. Niu Eiropā ir padūtys 80 montuojuma zeimis. Ka UNESCO atpazeistameibu sajam objekti, kurim ir universala kulturys voi dobys vierteiba, Eiropys Kulturys montuojuma zeime fokusejās iz Eiropys identitati i kūpeigū viesturi. Kotra Eiropys Savīneibys daleibvaļsts izvierzej sovus kandidatus iz nacionalū atlasi. Storptautyska ekspertu komiseja izviertej īsnāgtūs dasacejumus i rekomendej tūs Eiropys Komisejai. Eiropys Kulturys montuojuma zeimis nacionaluos atlasis nūteik reizi divūs godūs, itūšaļt ir vareiba dasaceit montuojuma objektus 2027. gods atlasis kuortai, vaira var dazynuot ITE.

Da šam Latvejā zeime ir daškierta divejim objektim – treis dzeivojamūs āku grupai Reigā “Trīs brāļi” i Turaidys viesturyskajam centram.

Vēļ vīna byutyska storptautyska navaļstiskuo organizaceja ir ICOMOS, tuos dalinīku vydā ir profesionali nu vysaidu jūmu: arhitekti, restauratori, arheologi i cyti. ICOMOS ir UNESCO konsultativais partners. Vīnkuoršuoti runojūt, ICOMOS eksperti snādz dažaidu objektu izviertiejumu, cikom gola lāmumu pījam UNESCO.

Latvejā kulturviesturyskuo montuojuma aizsardzeiba sasadola vairuokūs leimiņūs. Kulturviesturyskuo montuojuma aizsardzeibai ir izstruoduoti eipaši lykumi, ir vaļsts institucejis, ir ari pošvaļdeibu saistūšī nūteikumi i storptautyskuos saisteibys.

Latvejā golvonuo vaļsts instituceja ir Nacionaluo kulturys montuojuma puorvaļde (NKMP), kura uzrauga objektus, dūd atļuovi restauracejai voi puorbyuvei, kontrolej lykumu īvāruošonu i uztur vaļsts aizsorgojamūs pīminekļu statusu. Ari piļsātu viesturyskūs centru i piļsātainovu saglobuošona ir vīns nu NKMP aizdavumu. Sovpus pošvaļdeibu teritorialī plānuojumi var atsaškiert, tok vysubīžuok nūsacejumūs teik atrunuots, kaids var byut apbyuvis augstums, kaidys fasadis; var tikt īrūbežuota reklamu i izkuortņu izvītuošona i tt.

Senejais piļsātys centrys na vysod ir ari niulejais centrys

Daugovpiļs Universitatis Humanitarūs i socialū zynuotņu instituta pietnīks, viesturnīks Andris Uškāns soka, ka pyrma suokt diskutēt par viesturyskajim centrim, ir juosaprūt, kas tod ir viesturyskais centrys. Jis skaidroj, ka tradicionali ar piļsātys centru saprūt centralū laukumu, kuram ir vērtine funkceju, tok golvonuos nu tūs ir kasnedelis tierdzeni i ļaužu puļciešonuos vīta. Laukumūs tradicionali atsaroda bazneica, seņuok ari kopi, sovpus perimetru veiduoja administrativuos i tureigūs dzeivuotuoju sātys. “Centralais laukums vysod beja piļsātys “sirds” i “seja”. Latgolai, taipoš ari, jamūt plotuok, Latvejai, itamā ziņā nav pasaveics, ari vītuos, kur centralī laukumi ir pastuoviejuši, da myusu dīnu tī tikpat kai nav sasaglobuojuši,” skaidroj Andris Uškāns.

Byutyskys ir 20. godu symta suokums, kod Latgolā beja tikai treis piļsātys – Daugovpiļs, Rēzekne i Ludza, kurys 1778. godā sajēme Katrinys II aptyprynuotus piļsātu plānus. Itī klasicisma idealūs baļsteitī piļsātu plāni ari nūsaceja piļsātu atteisteibu iz prīšku.

Regionalūs viesturyskūs centru saglobuošona. Ludzys gadīņs

Ludza ir vīna nu senejuokūs Latvejis piļsātu. Ludzys kulturviesturyskū montuojumu rauga saglobuot NKMP caur vaļsts pīminekļu sistemu, taipoš ari pošvaļdeiba ar saistūšajim nūteikumim.

Kai skaidroj Andris Uškāns, viesturiski Ludzys centraluo laukuma ansamblis vēļ nabeja izaveiduojs, kod tū piļneibā izjauce 1840. godā izbyuvātuo Vysusvātuos Dīvmuotis aizmigšonys bazneica, kurys nūvītuojums izjauce centraluo laukuma harmoneju. Vāluokajuos godu desmitēs tyka izcaltys jaunys ākys, sovpus 1938. gods guņsgrākā nūdaga leluokuo daļa tierga i vairuoki apleicejī kuormi. “Myusu dīnuos par Ludzys centralū laukumu atguodynoj tik autostuovvīta pi turysma centra. Sovpus piļsātys administrativais centrys ir puorsavītuojs paceli nu piļsātys centra, partū ir gona diskrets i piļsātys gostu reši īvāruots,” stuosta Andris Uškāns.

Par aizsorgojamim objektim Ludzā teik skaiteitys Livonejis laika piļsdrupys, tom ir nūsaceita aizsorgzona, arheologiskuo aizsardzeiba i īrūbežuojumi byuvnīceibai apleik. Ludzā teik aizsorguota ari azaru ainova i skotu linejis, taipoš ari sakralais i namaterialais montuojums.

Taipoš aizsorgojama ir viesturyskuo centra kūka apbyuve, kur caur pošvaļdeibys teritorialū plānuojumu i NKMP teik uzraudzeits āku augstums, fasāžu puorbyuve, lūgu i jumtu maiņa, reklamu izvītuošona i jaunys apbyuvis suokšona. Ka saleidzynuot, pīmāram, ar Vacreigu, tod Ludzā pastuovūšī nūsacejumi nav tik strikti, ari pošvaļdeiba pīzeist, ka struopis par puorkuopumim nateik lyktys, dreižuok ar āku saiminīkim teik veiktys skaidrojūšys sarunys.

Naseņ publiskajā telpā pasaruodeja viests, ka pošvaļdeiba apsajāmuse styprynuot Ludzys piļsātys kulturviesturyskuo montuojuma saglobuošonu i ilgtspiejeigu atteisteibu. Niu pošvaļdeiba ir īsnāguse projektu Vaļsts kulturkapitala fondam, kura mierkis veikt 20 vacpiļsātys āku inventarizaceju, fotofiksaceju i aprokstu sagataveišonu. Ka projektu apstyprynuos, teik plānuots par kotru nu sātu sagataveit atsevišku datu karti, īkļaunūt arhiva materialus, vysaidu laiku fotofiksacejis, taipoš ari vizualū i tehniskū nūviertiejumu. Ituo izviertiejuma pamatā tiks sagataveiti īsacejumi kulturviesturyskūs vierteibu saglobuošonai i kvalitativai atjaunuošonai. Iz prīšku ari teik plānuots turpynuot aizsuoktū dorbu, īkļaunūt vysys viesturyskuo centra ākys.

Pošvaļdeiba ari kritiski pīzeist, ka ir vajadzeiga pastyprynuota uzraudzeiba par vacpiļsātā veicamajom byuvnīceibom, kam ilgus godus patvaleigi veiktī dorbi ir bejuši par pamatu vairuoku vierteibu naatgrīzeniskai pagaisynuošonai.

Ludzys nūvoda pošvaļdeibys Atteisteibys i plānuošonys nūdalis vadeituoja Ilona Mekša pīzeist, ka viesturyskuo centra saglobuošonys vaicuojums ir gryuts i navīnnūzeimeigs. Jei skaidroj, ka ir sarežgeiti pošvaļdeibys dzeivuotuojim praseit, kab puormainis i remontdorbi tyktu paveikti atbylstūši Nacionaluos kulturys montuojuma puorvaļdis i pošvaļdeibys saistūšajim nūteikumim. “Mums prīca, ka itymā projektā ir īsasaistejs praktikants Nils Dobrovoļskis nu Reigys Tehniskuos universitatis, kuram ir saknis Ludzys nūvodā. Jam tūp diplomdorbs, kas saisteits ar viesturyskuo centra izpieti. Sovpus par ituos kusteibys iniciatoru var nūsaukt arhitektu Vilni Gavaru, kurs nu jau kaidu laiku ir ari Ludzys nūvoda dzeivuotuojs.”

Ilona Mekša ari doluos ilggadejā pīredzē komikacejā ar vītejim cylvākim. Jei stuosta, ka maineit sabīdreibys dūmu tik nu praktiskuos iz estetiskū voi viesturiski byutyskū pavysam nav vīgli, radeit izpratni cylvākim, ka viesturyskuo centra ākom ir eipaša nūzeime, ir ilgs process. “Pārņ mes vīnu atbolsta dasacejumu pat atsacejom, kas goduos reši. Beja šmuka āka, tok pogrobstuovā īlyka plastikata lūgus. Teiri ciļvieceigi var jau saprast – tai ir liešuok i cylvākam pogrobs niu syltuoks, tok sātys kūptāls ir piļneibā samaituots. Renovejūt Leluo Ludzys azara promenadi, raudzejom piec vareibys īsaisteit vītejūs cylvākus, daudzi eistyn atsasauce. Niu, kod īt Struodnīku škārsīlys remonts, ari uzrunojam vītejūs dzeivuotuojus, vīnā gadīnī eistyn cylvāks nūjēme žūgu ap sātu, kas naatbylda izstruoduotajom praseibom, tok voi pastateis atbylstūšu kūka žūgu, tys vēļ vaicuojums.”

Ilona ari pīzeist, ka apmāram 2008. godā beja lelais bums i cīši daudzi cylvāki salyka sovuos sātuos plastikata lūgus, nūjēme senejūs kūkgrīzumus. Jei skaita, ka tūlaik tyka palaists garum tys pūsmys, kod pošvaļdeibai byutu vajadzējs īsasaisteit i raudzeit saglobuot tuo laika vierteibys. “Zynoms, daudzi cylvāki salīk metala ranila žūgus, tam ir vairuoki īmesli, vystik pareizuok byutu kūka žūgi ar konkretu caurradzameibu i nūteiktom linejom, tys saglobuotu daudz pīviļceiguoku kūptālu.” Vaicojūt par tū, voi da cylvāku teik informaceja, ka pošvaļdeiba pīduovoj ari finansialu atbolstu, Ilona pīzeist, ka, īspiejams, da kaidai daļai dzeivuotuoju informaceja nanūīt, kam pošvaļdeiba tū pamatā publicej socialajūs teiklūs i sovā sātyslopā, tok ir cylvāki, kas itūs sazinis kanalus nalītoj, bet vītejuo laikroksta Ludzā vaira nav. Ludzys nūvoda pošvaļdeibys saistūšajūs nūteikumūs ir atrunuotys atbolsta summys vairuokom pozicejom. Par pīmāru, vīns nu atbolsta veidu ir finanšu pīškeirums vīna veida jumta saguma maiņai leidz 1400 eiro, kas pi myusu dīnu cenu ir vysai nīceigs atbolsts. Vaicoju Ilonai, voi nateik plānuots puorsavērt atbolsta apjūmus. Jei pīkreit, ka atbolsta summa nav lela, vystik tū palelynuot nav pošvaļdeibys spākūs, kam vysu poziceju saduordzynuojumu i socialuo budžeta palelynuojumu stypri izjiut ari pošvaļdeibys.

Teik plānuots, ka Ludzys nūvoda pošvaļdeiba sadarbeibā ar Nilu Dobrovoļski i Vilni Gavaru tyvuokajā laikā pakuopeniski publicēs rokstu sereju par viesturyskuo centra ākom, tūs lūgim, durovom i stuostim par āku viesturi voi personeibom, kas tamuos dzeivuojušys, par pīmāru Rekašova īla nūsaukta uorsta, kas tī dzeivuojs, vuordā. Itūs rokstu mierkis ir paruodeit plotuokai sabīdreibai, cik daudzveideiga ir Ludzys piļsātys i tuos sātu viesture, taipoš vairuot vītejūs dzeivuotuoju zynuošonys i veicynuot lapnumu sajiutu par sovu vītu.

31. maijā 12 stuņdēs Ludzā oficiali tiks atkluota rekonstruātuo Ludzys Leluo azara promenade, sevkurs ir aicynuots apmeklēt nūtikšonu i izviertēt, cik labi tod byuvnīki tykuši golā ar aizdavumim.