Valentina Lukaševiča eseju kruojuma nūsaukums ir “Casnāgu maizeitis”. Par itū gruomotu autors sajiems Latgalīšu kulturys goda bolvu “2022”.

Vaira par izdavumu skaiti ITE.

Seriala “FATI” režisoru sauc Vadims Bogdanovs (karteņā catūrtais nu lobuos), taipat jis pats pasaruoda serialā vīnā epizodiskā lūmā. Serials “FATI” pyrmizruodi pīdzeivuoja eipašā seansā Reigā. Par serialu i tuo pyrmizruodi vaira skaiti ITE.

 

Latgalīšu kulturys goda bolva “Boņuks 2021” par myuža īguļdejumu tyka padūta dirigentam Juoņam Grudulam. Vaira par bolvys sajiemieju skaiti ITE.

Iz Eiropys kulturys golvyspiļsātys 2027 titulu pretendēja Daugovpiļs, tok itū titulu golā sajēme Līpuoja. Vaira par Daugovpiļs dasacejumu konkursam skaiti ITE.

Īstudiejums “Muols” pyrmizruodi pīdzeivuoja Rēzeknis teatrī “Joriks”, tuos režisors ir Mārtiņš Eihe, bet lūmuos īsajuta akteri Juoņs Krūņs, Liena Šmukste i muzike Liene Skrebinska. Izruode sajēme Latgalīšu kulturys goda bolvu “2022”. Vaira par izruodi “Muols” ITE.

 

Dzīsmi, kuru pārņ kūpā īdzīduoja grupa “Tautumeitas” i Renārs Kaupers sauc “Muoseņa”. Vaira par dzīsmi ITE.

Akceju #SazavasalojarMikeliBukšu literaturzynuotnīkam veļteja Bolvu Centraluo biblioteka. Vaira par akceju ITE.

Karteņā: Bolvu Centraluos bibliotekys vadeituoja i akcejis iniciatore Ruta Cibule.

Suocūt ar pārnejuo gods septembri, kotra mieneša 8. datumā jaunu dzīsmi publicēja grupa “Bez PVN”. Par pīmāru, vaļsts svātku mienesī, novembrī, publiciešonu pīdzeivuoja dzīsme “Skaidys”, kurā “Bez PVN” sasadorbuoja ar muziki, čellistu Valteru Pūci. Vaira par dzīsmi ITE.

 

Keramiki, kuram veļteita jaunuo izstuožu zale, sauce Pīters (Pēteris) Martinsons.

Pēteris Martinsons (1931–2013) ir dzims Daugovpilī, izgleiteibu dabuojs Latvejis Vaļsts universitatis Inžinerceltnīceibys fakultatis Arhitekturys nūdaļā, teikūt pi arhitekta kvalifikacejis. Vīns nu P. Martinsona leluokūs hobeju beja alpinismys, itei aizaraušona vys praseja cīši daudz laika, deļtam P. Martinsons profesionaluos dorba gaitys turpynuoja Reigys Lītiškuos muokslys vydsškolā kai pedagogs, kab treis vosorys mienešūs varātu dūtīs garuokūs puorguojīņūs kolnūs. Gasteidams pi sovu kolegu keramiku, P. Martinsons suoce nūsadorbuot ar muolu, tai pavysam najauši 32 godu vacumā palīkūt par keramiki.

Vaira par jaunū izstuožu zali ITE.

Ūga 2022. godā pīsadaleja Artura Skuteļa i Shipsea albumu īrokstūs. Vaira par sadarbeibu ar Artutu Skuteli ITE, bet sadarbeibu ar Shipsea ITE.

Naformaluos izgleiteibys i kulturys kanals “Im a’mazed” pīduovuoja kinu miniešonys spēlis par dažaidim tematim. Vaira par spēli ITE.

Pārņ puorizdūtuos povuorgruomotys latgaliski autore ir Antonina Masiļūne. Vaira par puorizdūtū “Povuoru gruomotu” skaiti ITE.

Latgalīšu kulturys ziņu portals lakuga.lv 2022. godā aizsuoce apmeklēt Latgolys muzejus i izceļt kotra muzeja treis vierteibys rubrikā “Kruojuma duorgumi”. Rubrikys rokstus var puorskaiteit ITE.

 

Leivuona stykla muzeja kruojuma duorgumi. Foto autore: Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Latgolys žurnalam “A12” palyka 10 godu. Vaira par jubilejis numeri i tuo saturu ITE, bet saruna ar žurnala redaktori Ināru Groci ITE.

Pārņ itaidu zeimi pastateja Preiļu nūvods. Vaira par Preiļu nūvoda zeimis pastateišonu ITE.

Preiļu nūvoda zeime, foto Amanda Anusāne/portals lakuga.lv

Dzejūļu kruojumu “pierobežas” izdeve Ligija Purinaša. Vaira par kruojumu ITE. Dzejneicys Ingys Pizānis recenzeja par kruojumu “pierobežas” ITE. Kruojums sajēme Latgalīšu literaturys goda bolvu “Boņuks 2022”. Saruna ar kruojuma autori ITE.

 

Daugovpiļs teatrī pyrmizruodi pīdzeivuoja lugys “Sprīdītis” puorlykums latgaliski. Izruodis režisors ir Māris Korsiets, bet par īstudiejuma latgaliskū skaniejumu ir pasaryupējuse rakstneica i dramaturge Monika Zīle. Vaira par izruodi ITE. Kitijis Balcaris izruodis “Spreideits” recenzeja ITE. Izruode ir Latgalīšu kulturys goda bolvys “Boņuks 2022” sajiemiejs.

 

Pyrmajā dzejis slamā latgaliski “Rogovkys dzejis voga” uzvarēja Mārīte Slišāne. Ar Mārītis dzejūlim, kas izskanēja slamā, var īpasazeit ITE.

Pārņ pasauļa diktata latgalīšu volūdā tekstu skaiteja akters Juoņs Krūņs (Jānis Kruonis) i jis skaiteja fragmentu nu Valentina Lukaševiča dorba eseju kruojumā “Casnāgu maizeitis”. Vaira par diktatu var izzynuot ITE.

Vīstura Kairiša pārnejuo gods novembrī izguojušū kinu sauc “Janvāris”. Tymā skaņ ari latgalīšu volūda. Vaira par kinu var izzynuot sarunā ar režisoru ITE.