Kai nūsaukt i pīraksteit svātkus latgaliski?

Kai nūsaukt i pīraksteit svātkus latgaliski?

Roksta autors: portals lakuga.lv

Nasenejūs Juoņūs publiskajā telpā redzējom daudz klaidainu apsveikumu tekstu latgaliski ar napareizu Zuoļu vokora apzeimiejumu “Leigū svātki”. Par oplomuo “Līgo” palaisšonu tautā sovulaik puordzeivuoja jau Emilis Melngailis. Tok latgalīšu tautysdzīsmem vaira soveigs refrens “rūtoj”, na “leigoj”, kur vēļ “Leigū svātki”. Pareizuokai raksteišonai pīduovojam vysam godam svātku i atzeimejamūs dīnu sarokstu, kai ari nu portala orūdu (pi svātku nūsaukuma zam vuorda ITE) apkūpuotu informaceju par svātku izceļsmi, tradicejom, nūzeimeibu Latgolys kulturā i cytom ar itū datumu saisteitom lītom.

Vaļsts svātki, atzeimejamuos i atceris dīnys

20. janvars – 1991. goda barikažu aizstuovu atceris dīna

26. janvars – Latvejis Republikys storptautyskuos (de jure) atzeišonys dīna

27. apreļs – Latgolys kongresa dīna ITE

27. janvars – Storptautyskuo holokausta uperu pīminis dīna

25. marts – Komunistiskuo genocida uperu pīminis dīna

1. majs – Latvejis Republikys Satversmis sapuļcis sasaukšonys dīna

4. majs – Latvejis Republikys Naatkareibys atjaunuošonys dīna

8. majs – Nacisma sagruovis dīna i Ūtruo pasauļa kara uperu pīminis dīna

9. majs – Eiropys dīna

14. juņs – Komunistiskuo genocida uperu pīminis dīna

17. juņs – Latvejis Republikys okupacejis dīna

22. juņs – Varūņu pīminis dīna (Ciesu kaujis atceris dīna)

4. juļs – Ebreju tautys genocida uperu pīminis dīna

11. augusts – Latvejis breiveibys ceinātuoju pīminis dīna

21. augusts – Konstitucionaluo lykuma “Par Latvejis Republikys vaļstiskū statusu” pījimšonys dīna

23. augusts – Stalinisma i nacisma uperu atceris dīna

22. septembris – Baltu vīneibys dīna

11. novembris – Luočplieša dīna

18. novembris – Latvejis Republikys proklamiešonys dīna ITE

5. decembris – Pret latvīšu tautu vārstuo totalitaruo komunistiskuo režima genocida uperu pīminis dīna

Vairuok saimē atzeimojamys dīnys

8. marts – Storptautyskuo sīvīšu dīna

Maja ūtruo svātdīne – Muotis dīna

15. majs – Storptautyskuo saimis dīna

1. juņs – Storptautyskuo bārnu aizsardzeibys dīna

Septembra ūtruo svātdīne – Tāva dīna

1. oktobris – Storptautyskuo senioru dīna

Popularuokī profesionalī svātki

24. janvars – Storptautyskuo izgleiteibys dīna

11. februars – Storptautyskuo dīna sīvītem i meitinem zynuotnē ITE

21. februars – Storptautyskuo dzymtuos volūdys dīna ITE

22. marts – Pasauļa iudiņa dīna ITE

27. marts – Storptautyskuo teatra dīna

1. majs – Dorba svātki

17. majs – Guņsdziesieju i gluobieju dīna

18. majs – Storptautyskuo muzeju dīna

Juņa trešuo svātdīne – Medicinys darbinīku dīna

1. septembris – Zineibu dīna

Oktobra pyrmuo svātdīne – Školuotuoju dīna

7. novembris – Rūbežsorgu dīna

5. decembris – Policejis darbinīku dīna

Godskuortu īražys i kristeigī svātki

1. janvars – Jaunais gods, Jaunsgods ITE

6. janvars – Treju Kieneņu dīna

2. februars – Sveču dīna, Svacaine ITE

5. februars – Agatys dīna

Aizgavieņs ITE

Palnu dīna ITE

19. marts – Jezupa dīna ITE

25. marts – Pavasara Muorys dīna, Kunga pasludynuošonys dīna

Pyupūlu svātdīne, Pyupūļneica, Vierbineica

Zaļuo Catūrtdīne

Leluo Pīktdīne

Leluo Sastdīne

Leldīne (Pyrmuo, Ūtruo, Trešuo), Lendīne ITE

23. apreļs – Jura dīna, Jurgine ITE

Vosoryssvātki ITE

13. juņs – Ontona dīna (piec Bazneicys kalendara) ITE

23. juņs – Zuoļu dīna, Zuoļu vokors, Vosorys saulgrīži, Juoni ITE i ITE

24. juņs – Juoņa dīna ITE

29. juņs – Pītera i Puovula dīna, Petrine ITE

10. juļs – Septeņu bruoļu dīna ITE

20. juļs – Eliaša dīna ITE

26. juļs – Anis/Annys dīna ITE

10. augusts – Guņs dīna ITE

15. augusts – Vysusvātuokuos Jaunovys Marijis Dabasūs uzjimšonys svātki (Aglyunys Muorys dīna) ITE

8. septembris – Vysusvātuokuos Jaunovys Marijis dzimšonys dīna

29. septembris – Mikeļa dīna ITE

1. novembris – Vysu Svātūs dīna

2. novembris – Dvieseļu dīna ITE

10. novembris – Muorteņa dīna (vacajūs kalendarūs – 11. novembrī) ITE

25. novembris – Katris dīna ITE

30. novembris – Andryva dīna

24. decembris – Kūču vokors, Zīmys saulgrīži (pogoniskai) ITE

25. decembris – Pyrmī Zīmyssvātki ITE

26. decembris – Ūtrī Zīmyssvātki ITE

27. decembris – Trešī Zīmyssvātki

31. decembris – Vacais gods, Vacsgods

Print Friendly, PDF & Email

Nūtikšonu kalendars

May
25
Tre
16:00 Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
Maja dzīduojumi pi krysta ar etn... @ Vabalis krysts
May 25 @ 16:00 – 17:30
Majs katuoļu bazneicys kalendarā ir Svātuos Jaunovys Marijis mieness – laiks, kod Vabalē teik izpuškuoti ceļa molys krysti i nūteik maja dzīduojumi. Ari itūgod, saglobojūt vīnu nu namaterialuo kulturys montuojuma tradiceju, pogosta ļauds teik aicynuoti[...]
May
26
Cat
10:00 Tierdzeņš Ukrainys saimu atbolstam @ Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
Tierdzeņš Ukrainys saimu atbolstam @ Rēzeknis nūvoda pošvaļdeiba
May 26 @ 10:00 – 12:00
26. majā Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys ākys vestibilā Rēzeknis nūvoda specialuos pamatškolys audziekni reikoj labdareibys tierdzeņu, kab snāgtu sovu atbolstu ukraiņu saimem i bārnim, kam kara dieļ daguoja pamest sovu dzimtini.  Tierdzeņā pret zīduojumu varēs īsaguoduot[...]
19:00 Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Daņču vokors ar folklorys kūpu “... @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
May 26 @ 19:00 – 21:00
Daņču vokors ar folklorys kūpu "Dyrbyni" @ Augšdaugovys nūvoda kulturys centrs "Vārpa"
Leidza: ārtys mainis kurpis doncuošonai, dzeramais iudiņs. Daleiba breiva.
May
27
Pīk
15:00 Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
Diskuseja par Latgolys parka att... @ Reiga
May 27 @ 15:00 – 17:30
Diskuseja par Latgolys parka atteisteibu @ Reiga
Reigys dūme piec latgalīšu navaļstiskūs organizaceju rūsynuojuma lāmuse Moskovys duorzu Reigā puorsaukt par Latgolys parku. Kab dūmuotu, kai reizē ar itom puormaiņom parku padareit par pīviļceiguoku teritoreju i īspieju reidzuonim car tū vaira izzynuot par[...]
16:00 Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
Storptautyskuo Latgolys grafikys... @ Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centrs
May 27 @ 16:00 – 17:30
Simpozeju producej bīdreiba SIVIA, i jau ostoitū reizi tys nūteik kai daļa nu Daugovpiļs Marka Rotko muokslys centra simpozeju programys. Tys turpynoj grafikys muokslys medeja īdzeivynuošonu Daugovpilī i Latgolys vuorda nesšonu storptautyskai car grafiku aktivitatem[...]